„Kāpēc atbrauci tieši uz Latviju?” un „pasaki kaut ko savā valodā!” – ir divas frāzes, kuras viņi dzird visbiežāk. Dažiem no viņiem šeit ir neierasti auksti, bet dažiem par mīļāko ēdienu kļuvuši kartupeļi. Viņi, apmaiņas programmas AFS studenti no Itālijas, Taizemes, Meksikas, ASV, Beļģijas, Islandes un Turcijas, no visām piedāvātajā valstīm ir izvēlējušies tieši Latviju. Kāpēc? To viņi ir gatavi pastāstīt.
Latvija ir…
Jaunieši no šīm dažādu kultūru zemēm ir atbraukuši dzīvot Latvijā veselu gadu. Daļa jauniešu uzzinājuši, ka Eiropas austrumos atrodas neliela valstiņa Latvija tikai tad, kad saņēmuši sarakstu ar iespējamajiem apmaiņas programmas galamērķiem. Krista no Taizmes stāsta, ka viņas dzimtajā valodā zilbe „la” tiek pievienota tad, ja tiek runāts par kādu ASV štatu (piemēram, la Kalafornija), tāpēc bijis īpaši sarežģīti saviem draugiem izskaidrot, uz kurieni viņa dodas. Savukārt Bugra stāsta, ka turku valodā Latvijas nosaukums skan līdzīgi mūsu kaimiņvalsts Lietuvas nosaukumam. Latviju viņš pazinis kā Lietuvas kaimiņvalsti, kura iegūst medaļas sporta sacensībās.
Latvieši ir latvieši
Vairākums no viņiem saka, ka vēlējušies izzināt ziemeļnieku kultūru, kas šķiet atšķirīga, mistiska un interesanta. Tinn, Anna un Noon no Taizemes vēlējušies pabūt tieši tādā klimatā, kāds mums dažreiz šķiet par skarbu – klusā un vējainā ziemā. Lupita no Meksikas šeit pirmo reizi redzējusi sniegu, kā arī nosalusi, kā vēl nekad. Un ne tikai āra temperatūras dēļ. Puiši no Itālijas – Federico un Mattia konkretizē – „latvieši dažreiz ir ledus” (pie tam pasaka to skaidrā latviešu valodā). Pēc tikšanās ar viņiem es tam varētu piekrist – visiem dienvidniekiem raksturīga daudz ekspresīvākā žestikulācija un apskāvieni, katru reizi satiekoties. Mēs, latvieši, esam atturīgāki, kā arī komunicējam mazāk. Viņi to pamanījuši arī skolā: „Starpbrīžos visiem rokās ir telefoni. Tas ir pārsteidzoši, ja izveidojas nejauša saruna ar skolasbiedru!” No vienas puses tā ir mūsu mentalitāte, bet pavisam noteikti ir arī tie sīkumi, kurus varam sevī mainīt – īpaši atrodoties blakus interesantam jaunietim no tālākas zemes. Mums jāpacenšas izmantot katru iespēju pārmīt kādu vārdu – neaptrūksies sarunu tematu – to varu garantēt!
Sarkanbaltā lentīte
Aizgājušo valsts svētku noskaņās nevarēju nepavaicāt – „Vai latvieši mīl Latviju?”. Un tā es biju uzsākusi negaidīti spraigu diskusiju, jo šo 3 mēnešu laikā viņi ir dzirdējuši dažādas frāzes – gan Latviju slavinošas, gan tieši otrādi. Amerikānim Adrianam gan nav šaubu: „Latvieši bieži runā sliktu par savu valsti, tomēr tas nenozīmē, ka viņi nemīl Latviju. Viņi ir izteikti nacionālistiski un nepieļauj, ja kāds cits pasaka ko sliktu par valsti. ASV nekad nebūtu redzējis tik daudz karoga lentīšu, piespraustu pie apģērba kā šeit. Tas mani patiešām pārsteidza!” Pārējie viņam piekrīt – maza valsts tikai stiprina tautu, un ar to Latvija ir unikāla. Arī Sāra no Beļģijas, šeit dzīvojot, iepazinusi tādu cieņu pret kultūras vērtībām kā vēl nekur. Federico un Krista no Jūrmalas izmēģinājuši arī tautas dejas, un viņiem tas lieliski sanāk, un arī patīk!
Pieredzes apmaiņa
Lupita no Meksikas iesaka jauniešiem vienmēr meklēt veidus, kā ikdienā pēc skolas nodoties jaunu vietu, sajūtu un cilvēku atklāšanai jeb veidot atmiņas. Otrā biežākā atbilde ir – nost ar rutīnu. Thor no Islandes apgalvo, ka rutīnu vēlams izskaust ne vien ikdienas darbos, bet arī ēšanas paradumos,: „Katru dienu ēdam kartupeļus. Ceptus, vārītus, sautētus… Vislabākie kartupeļi ir tie, kas cepti folijā! Arī Islandē kartupeļi ir cieņā, tomēr noteikti būtu vērts laiku pa laikam atklāt arvien jaunus kulināros brīnumus. Ar tādiem sīkumiem savu dzīvi varam padarīt interesantāku.” Turklāt itāļi tikmēr pastāsta, kā pagatavot izcilus makaronus – jāņem pasta „Barilla” (tā esot labākā pasta, kas pieejama Latvijā), jāuzvāra ūdens, un tikai tad jāieber tajā makaroni, jāvāra ilgākais 8 minūtes. Kad ūdens noliets, jāpievieno nedaudz olīveļļas, un pasta all’italiana (itāļu gaumē) ir gatava.
Viena valoda?
Šī multikulturālā vakara laikā varēju tikai apbrīnot, cik daudz vārdu un frāžu ir iespējams iemācīties vien 3 mēnešu laikā. Kartupelis, protams, bija tas vārds, ko zināja visi. Adrianam no ASV grūtības vēl aizvien sagādā tas, ka latvieši runājot izmanto aizguvumu no krievu valodas: „Mēs runājam un kāds man saka „davai” un es nesaprotu – kāpēc? Ko tas nozīmē?” Un patiešām – vai mēs patiesībā protam sarunāties tīrā latviešu valodā?
Sadzirdēt!
Ne tikai runāt viņi ir iemācījušies, bet arī dziedāt. Pirmā lieta, ko viņi nodzied, ir „Radio Skonto” džingls, kurš ik reizi papildina Prāta vētras un Musiqq dziesmas „Debesis iekrita tevī” atskaņojumu. Šīs divas grupas arī kļuvušas par tām, kurām viņi spēj dziedāt līdzi. Arī „Ballējam neguļam” visi dzied vienā balsī!
Kā tā?/pārsteigumi
Adrians no ASV pastāsta atgadījumu, kad pēc ūdens glāzes bijis jākāpj pāri slieksnim, un istabā atvērts lietussargs solījies sabojāt visu dienu, kā arī svilpojot saņēmis nosodošus skatienus, jo tas varot nest neveiksmi. Viņam no sākuma tas šķitis neierasti, tomēr tieši šādi izdevies iepazīt latviešu kultūru. Tās ir tikai dažas Latvijā pieņemtas tradīcijas, un, kas zina, varbūt tiešām aizbaida neveiksmes?! Pie mums daļa tām tic, bet daļa pavisam noteikti nē. Ne tikai latvieši saglabājuši šādas paražas. Piemēram, Itālijā pirkstu stāvoklis, kas līdzīgs plaši lietotajam „rock on” simbolam, aizbaida nelaimes. Šis liek atcerēties – katrā pasaules malā simboli nozīmē ko atšķirīgu – jābūt uzmanīgiem!
Šie lieliskie jaunieši bija pozitīvu iespaidu un izaicinājumu piepildīti. Viņos visos bija tāda enerģija, kura ir tikai tiem, kuri izbauda ik dienas savas dzīves. Un tikai tā tas ir iespējams – aktīvi, ārpus komforta zonas un ar drosmi sirdī. Nevaru nepieminēt, ka iepazīt piedzīvojumu un kultūras meklētājus no visām pasaules malām man izdevās tieši Federico dēļ, kurš pierādīja savu itāļa mentalitāti, vienā mirklī noorganizējot vakaru kopā ar viņiem.
Kāpēc doties apmaiņas programmā uz ārzemēm?
- Tas atver prātu un sirdi jauniem piedzīvojumiem;
- Veselu gadu vari atpūsties no skolas un izbaudīt dzīvi;
- Iespēja iepazīt svešu kultūru un kļūt par „savējo” arī ārzemēs;
- Nonākot vēl nebijušā situācijā un sākot dzīvi „no nulles”, ieraugi savas patiesās iezīmes un pieaudz neilgā laikā;
- Iegūsti draugus visā pasaulē – lai vai kur brauktu ceļojumā, vienmēr būs, pie kā iegriezties.
Paldies jauniešiem, kuri piedalījās raksta tapšanā:
Federicco un Mattia (Itālija), Krista, Tinn, Anna, Noon (Taizeme), Bugra (Turcija), Adrians (ASV), Sāra (Beļģija), Thor (Islande), Lupita (Meksika).