Ikviens cilvēks mācās visu dzīvi. No pirmajiem bērnības gadiem līdz pat sirmam vecumam. Klavierspēles vai svešvalodas mācīšanās, jauna datorspēle vai gatavošanās autovadītāja eksāmenam – cilvēka smadzenes pastāvīgi uzņem jaunu informāciju, tiesa, tas notiek ar dažādu ātrumu. Bērnībā ikviena informācijas vienība tiek apgūta ļoti ātri, bet, kļūstot vecākam, cilvēkam kaut ko iemācīties no jauna ir arvien grūtāk. Turklāt smadzenes ir ļoti sarežģīts mehānisms, kuram nepieciešama regulāra, ja tā varētu izteikties, apkope. Kas jādara, lai labāk mācītos?
Nav universāla padoma, kā mācīties, jo cilvēki ir tik dažādi, katram ir atšķirīga mācīšanās pieredze. Vienam informāciju atcerēties palīdzēs tās pasvītrošana, otram – iztēlojoties informāciju kā attēlu, trešajam būs svarīgi to visu iekalt no galvas. Nav vispareizākā risinājumā, drīzāk ir ikvienam visvairāk piemērotais mācīšanās veids.
4. Runājot par mācīšanās procesu, itin bieži tiek lietots jēdziens metaizziņa. Meta no sengrieķu valodas nozīmē – aiz. Metaizziņu var dēvēt par savas apziņas apzināšanos. Izklausās sarežģīti, taču patiesībā tā ir savas domāšanas novērtēšana – kādas ir jūsu spējas atrisināt uzdevumu. Pēc materiāla izlasīšanas nepieciešams novērtēt, cik ātri spējat uztvert jauno informāciju, vai ir kādas problēmas, varbūt iespējams pie rezultāta nonākt daudz ātrāk, izmantojot kādu citu mācību materiālu. Būtībā metaizziņas procesu var salīdzināt ar referāta rakstīšanu, tikai tas viss notiek domās.
2. Svarīgi saprast, ka mācīšanās procesā nozīmīga loma ir atmiņai. Tā spēj gan saglabāt informāciju, gan izmantot to no jauna. Atmiņa piedalās gan domāšanas procesā, gan mācoties, gan satiekot kādu sen neredzētu cilvēku, labas vai sliktas atmiņas par to var iespaidot mūsu uzvedību utt. Vārdu sakot, bez atmiņas nav iespējams iztikt.
Lai gan zinātniekiem ir savs skaidrojums par cilvēka atmiņu, tas, kā veidā cilvēks saglabā sev atmiņā dažādu informāciju, vēl nav izpētīts. Nav arī skaidrs, kādā veidā dzīves laikā atmiņā saglabātā informācija tiek atsaukta apziņā, bieži kopā ar citu informāciju, kas atmiņā noglabāta krietni agrāk. Respektīvi, nav zināms, kādā veidā smadzenes informāciju kodē un sasaista ar senākiem notikumiem, pieredzi.
3. Ne mazāk svarīgi ir, lai darbs vai mācības nekļūtu par monotonu un garlaicīgu procesu. Nepieciešams, lai smadzenes varētu atpūsties un pārstrādāt uzņemto informāciju. Piemēram, ļoti ieteicama ir nodarbošanās, kas saistīta ar roku un acu koordināciju un koncentrēšanos, piemēram, žonglēšana. Kādā pētījumā noskaidrots, ka žonglēšana labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību.
5. Nebaidies kļūdīties. Dažādos eksperimentos noskaidrots, ka cilvēki, kas cenšas atrisināt sarežģītus uzdevumus, neizmantojot instrukcijas un citu palīdzību, bieži pie pareizā atrisinājuma nemaz nenonāk. Taču ir viens liels BET. Procesa laikā viņi nonāca pie dažādām interesantām idejām, kas tiem palīdzēja turpmākajā mācību procesā. Būtībā šo kļūdīšanos var dēvēt par produktīvu neveiksmi, kad pieredze, kas iegūta risinājuma procesa laikā, noder arī vēlāk.
6. Itin bieži studenti drudžaini iekaļ galvā zināšanas nakti pirms eksāmena un pēc tam brīnās, ka tikpat ātri viss ir aizmirsies. Lai apgūtā informācija labāk noglabātos atmiņā, iesaka ik pa laikam palūgt kādam sarīkot jums minieksāmenu.
Tims Feriss ir pazīstams kā amerikāņu uzņēmējs, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par to, kā efektīvi mācīties, un iesaka pēc iespējas saīsināt visu informāciju, ko nepieciešams iemācīties, līdz vienai divām lappusēm. Šajā konspektēšanas procesā ieteicams to papildināt ar paša veidotiem vizuāliem elementiem – dažādām grafikām, diagrammām vai tabulām.
Lai mācību materiāls labāk nosēstos, ieteicams nevis zināšanas mehāniski iekalt, bet mācīšanās procesa laikā nepārtraukti domāt par to pielietojumu reālajā dzīvē.
9. Arī regulāras meditācijas ne tikai palīdz noņemt stresu, bet uzlabo atmiņu. Turklāt meditācijas laikā attīstās koncentrācijas iemaņas, kas ir ļoti svarīgas mācīšanās laikā.
Ne velti dažreiz saka, ka zivis palīdz domāt. Tas nenozīmē, ka blakus rakstāmgaldam jātur akvārijs ar zelta zivtiņām. Runa ir par omega 3 taukskābēm, kas ir ļoti svarīgas mūsu organismam. Tā kā šīs polinepiesātinātās taukskābes, līdzīgi kā vitamīnus un minerālvielas, organisms pats nespēj sintezēt, tās ir jāuzņem ar uzturu – zivīm: lasi, skumbriju, sardīnēm, paltusu utt.
7. Mūsdienās pārāk aizņemti cilvēki, kuri nespēj plānot laiku un veicamo darbu apjomu, bieži lieto terminu multitāskings jeb multidarbošanās. Datoru pasaulē ar to saprot divu neatkarīgu programmu, piemēram, interneta un Word dokumenta vienlaikus aktivitāti, bet biznesa pasaulē par multitāskeriem dēvē tādus cilvēkus, kuri vienlaikus dara vairākus darbus. Piemēram, atbild uz klientu zvaniem, komunicē ar klientiem sociālajos tīklos un aizpilda pavadzīmes… Līdz beigās salaiž visu dēlī un galu galā saprot, ka cilvēks tomēr nav nekāds robots, bet dzīva būtne, kas spējīga darīt vienlaikus vairākas darbības, bet ar nosacījumu, ka tās saistītas tikai ar vienu norisi. Zinātnieki multidarbošanās neefektivitāti skaidro ar mūsu smadzeņu attīstību, kas norisinājusies simtiem tūkstošu gadu laikā. Kad pirmatnējais mednieks vai zvejnieks devās uz mežu medīt lāci vai uz upi durt zivis, viņš taču pa ceļam nemeklēja sēnes, bet gan vai nu meklēja dzīvnieka atstātās pēdas mežā, vai uzmanīgi no krasta vēroja, kur noslēpusies līdaka. Arī mūsdienās zinātnieki noskaidrojuši, ka multidarbošanās ir laika šķiešana. Smadzenēm, lai pārslēgtos no viena uzdevuma uz citu, reizēm nepieciešams prāvs laika sprīdis. Turklāt pierādīts, ka tie, kuri lepni paziņo, ka spēj darīt vairākus darbus reizē, ne tikai kļūdās daudz biežāk, bet arī patērē daudz vairāk laika nepieciešamā darba veikšanai.
8. Zinātnieki noskaidrojuši, ka fiziski vingrinājumi ir ieteicami ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu atlētisku ķermeni, bet tie arī veicina smadzeņu darbību. Brīžos, kad smadzenes šķietami piekusušas, ir grūti padomāt, dodieties nelielā pastaigā vai aizejiet uz trenažieru zāli. Pētījumi liecina, ka atmiņa un domāšanas procesi uzlabojas 15 minūtes pēc nodarbību sākuma.
10. Viens no ķīmiskajiem elementiem, kura trūkumu organismā saista ar pazeminātu elementu, ir jods. Pētnieki noskaidrojuši, ka joda trūkums bērnībā saistīts ar sliktāku augšanu un attīstību un pavājinātu vairgodziedzera darbību.
Smadzeņu darbība galvenokārt atkarīga no to asinsvadu stāvokļa, pa kuriem norisinās smadzeņu apgāde ar barības vielām un skābekli. Savukārt pašas smadzenes pārtiek no ogļhidrātiem – glikozes. Smadzeņu darbību var veicināt tumšā šokolāde, kurā nelielos daudzumos atrodas kofeīns, kas satur vielas, kas var uzlabot pašsajūtu un labvēlīgi ietekmē smadzenes un atmiņu procesus. Tomēr uzlabot atmiņu var tikai pati atmiņas trenēšana, preparāti, kas būtiski atvieglotu mācīšanos, pagaidām vēl nav atklāti.
11. Lai smadzenes varētu funkcionēt nevainojami, obligāti nepieciešams veselīgs miegs. Laba izgulēšanās paātrina uztveres ātrumu, palīdz veidot saprātīgus spriedumus un nodrošina ātru smadzeņu darbību.
12. Pētnieki no University of East London secinājuši, ka arī dzeramais ūdens palīdz labāk koncentrēties un risināt sarežģītus uzdevumus. Kādā eksperimentā noskaidrots, ka cilvēki, kas cieš slāpes, domā par 14% lēnāk nekā tie, kas regulāri padzeras.