1992. gadā Rīgā tika dibināta augstskola, kas šobrīd vienīgā Baltijā ieguvusi divas Eiropas menedžmenta attīstības fonda (EFMD) akreditācijasEPAS. Tā ir biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, kur iespējams mācīties un praktizēties medju jomā. Savā pieredzē ar žurnālu “Izvēlies” dalās “Audiovizuālās mediju mākslas” programmas izveidotājs un direktors Jānis Holšteins.

2008. gadā, saņemot uzaicinājumu izveidot programmu audiovizuālajā mediju mākslā, Jānis Holšteins piekrita izaicinājumam un gada laikā tika izveidota šobrīd vienīgā profesionālā bakalaura studiju programma šajā jomā Latvijā. Gadu iepriekš jau bija uzsākta programmas izveide maģistra līmenī, taču bakalaura līmenī tā tika izveidota no nulles: “25 gadus no darba dzīves es esmu nostrādājis Latvijas Televīzijā, sākot strādāt kā apgaismotājs, līdz nokļuvu līdz ģenerāldirektora amatam. Jau iepriekš biju apsvēris, ka, iespējams, es varētu mācīt citus par šīs nozares darba specifiku. Man bija liela priekšrocība – es pilnībā pārvaldīju šo procesu. Tādēļ pieņēmu šo izaicinājumu, apguvu izglītības likumdošanu, aplūkoju mācību programmu saturu citu valstu skolās un, apvienojot šīs zināšanas, izveidoju “Audiovizuālo mediju mākslu”. ”

Šī programma vēl ir pavisam jauna, tādēļ ik gadu tiek strādāts pie tās uzlabošanas: “Likumā ir noteikts, ka katru gadu 20% ietvaros programmu drīkst mainīt, tādēļ mēs to pārskatām un izmainām, balstoties uz aktualitātēm un studentu atsauksmēm. Programmas attīstība ir balstīta uz mūsu “svēto trīsvienību” – akreditētā programma, profesionālā vide un studenti, viņu intereses un nepieciešamības. Mēs ieguldām aptuveni 70-80 tūkstošus eiro katru gadu, lai iegādātos jaunāko tehniku un programmatūru. Šī ir nozare, kur viss ļoti strauji attīstās un mainās, tādēļ mums visu laiku ir jābūt aktīviem un jāseko līdzi jaunumiem.”

 “Programma ir profesionāli orientēta . Aptuveni 80% no studentiem, kas to pabeiguši, atrod darbu vietās, kur praktizējušies studiju laikā. Viens no mūsu absolventiem strādā  Holivuda, jo viņu uz turieni uzaicināja praksē. Studiju procesā studentiem ir jāizvēlas vienu no četrām specializācijām: televīzijas operators, televīzijas režisors, televīzijas un kino producents vai scenārists. Pirmos divus gadus visiem kopā jāmācās pamatus, taču trešajā un ceturtajā gadā studenti specializējas savā izvēlētajā jomā.”

Augstskola ir ieinteresēta ik gadu uzņemt ārvalstu studentus: “Otrā kursa otrajā semestrī visas nodarbības  ir angliski, lai vecinātu sadarbības.  Studentus mēs uzņemam divās plūsmās: viena no tām ir latviešu-angļu, kur mācās pārsvarā Latvijas studenti, un otra ir krievu-angļu, kur tiek uzņemti ārvalstu studenti, kas mums pārsvarā ir no postpadomju valstīm. Latviešu-angļu plūsmā dienas grupā tiek uzņemti 35 studenti, krievu-angļu plūsmā 30, taču vakara grupās uzņemam aptuveni 20 studentus. Tālākā izglītība maģistra līmenī ir pilnībā angliski, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk ārvalstu studentu.” Tā kā programmai ir limitēts uzņemamo studentu skaits, visiem, kuri vēlas mācīties, ir jākārto radošais iestājeksāmens un jāiztur konkurss, kas ir aptuveni trīs cilvēki uz vienu studiju vietu latviešu-angļu plūsmā un pusotrs krievu-angļu plūsmā. “Mums ir svarīgi noskaidrot, cik atvērts ir cilvēks, kas pie mums nāk, cik oriģinālas ir viņa idejas un cik ļoti šis cilvēks ir ietekmējies no stereotipiem.”

Jānis Holšteins atzīst, ka pie sasniegtā nevēlas apstāties: “Viens no mūsu mērķiem ir programmas ilgtspējība, jo šajā nozarē visu laiku jābūt dinamiskā attīstībā un kustībā.  Vēl viens mūsu mērķis ir izveidot tehnoloģiju video festivālu. Nākamgad tas būtu dronu video festivāls, kur piedalītos tikai un vienīgi ar droniem filmēti video. Tas būtu atvērts konkurss, lai varētu piedalīties ikviens. Pēcāk tie varētu būt video, kas uzņemti ar 360 grādu tehnoloģiju. Festivālus jau var izveidot jebkurš, taču svarīgi ir atrast nišu, kas būtu interesanta un nav vēl aizņemta. Domājam, esam atraduši savu.”

Lai tev būtu vieglāk izvēlēties, mēs izveidojām nelielu apkopojumu ar ieguvumiem un priekšrocībām, kas tevi sagaida, ja izlemsi mācīties RISEBA. Šīs piecas iespējas ir balstītas uz virziena direktora Jāņa Holšteina ieteikumiem. Tās ir:

  • studentiem nav jānāk ar savu tehniku – H2O6 centrs ir pilnība aprīkots, lai nodrošinātu studentus ar visu nepieciešamo tehniku studiju procesam, tajā montāžas staciju ir vairāk nekā jebkurā profesionālajā Latvijas televīzijā;
  • paralēli akadēmiskajam procesam noris arī praktizēšanās – studentiem ir iespēja sevi parādīt sākot jau no pirmā kursa, pirmajos divos gadus prakse ir 60 stundas, trešajā gadā tā ir 180 stundas, taču ceturtajā – 480 stundas gara, teju ikkatrs ceturtā kursa students jau ir atradis sev darbavietu;
  • skola vienmēr ir dinamiskā attīstībā, katru gadu tiek veiktas izmaiņas, lai pielāgotos jaunākajām aktualitātēm, piemēram, studenti gūst iemaņas darbā ar 360 grādu tehnoloģiju, nākotnē iecerēts ieviest arī apmācību filmēt ar droniem, kā arī rudenī paredzēts atvērt Mediju laboratoriju, kur būs iespējams nodarboties ar radošo pētniecību;
  • sadarbība ar daudzām augstākās izglītības iestādēm gan Latvijā, gan ārpus tās, studentiem ir iespējas pilnveidot sevi apmaiņas programmās Somijā, Francijā, Spānijā u. c. valstīs, studēt gribētājiem drīz tiks dota iespēja arī mācīties RISEBA un Liepājas Universitātes kopīgi izveidotā programmā;
  • pasniedzēji ir profesionāļi savā jomā – lai studenti gūtu vislabākās zināšanas, skola vienmēr uzmeklē Lielā Kristapa un citu prestižu balvu saņēmējus, kas šobrīd ir aktuālākie un sevi vislabāk pierādījušie nozares praktiķi Latvijā, taču tiek arī aicināti vieslektori no ārvalstīm, ja skola nevar atrast vajadzīgo cilvēku tepat.