Vārds “medijpratība” sabiedrībā izskan arvien biežāk, tomēr tas nenozīmē, ka jaunieši medijus prot patērēt atbildīgāk. Tikai 30% jauniešu Latvijā izmanto internetu, lai uzzinātu ziņas un aktualitātes, lielākā daļa to izmanto, lai dalītos ar fotogrāfijām un video (60%) un uzzinātu, ko dara vienaudži (47%). Erasmus+ programmas ietvaros devāmies uz apmācībām “Labāka starpdisciplinārā izpratne par dezinformāciju, propogandu un viltus ziņām” (“Better corss-border understanding of disinformation, propoganda and fake news”) Skopjē, lai dalītos pieredzē un uzzinātu pieredzes stāstus no Lietuvas, Polijas, Grieķijas, Kipras un Maķedonijas ekspertiem. 

Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes 2017.gada pētījuma datiem 78% jauniešu platformu Youtube  izmanto katru dienu. Galvenokārt skatoties mūzikas video, sekojot līdzi vlogeru aktivitātēm un aplūkojot izaicinājumu video (challenge). Iespējas izplatīt nepatiesu informāciju internetā pieaug – arvien pieejamākas kļūst gan vietnes, kur izveidot nepastāvošas personas attēlu vai izveidot video, kurā šķietami runā kāds populārs cilvēks (“deep fake”). Tieši tāpēc apmācību galvenais fokuss bija izglītība – kā jauniešiem jau skolas solā iemācīt kritiski domāt un spēt atšķirt safabricētu saturu medijos.

Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē apciemojām arī iedzīvotāju asociāciju MOST, kura darbojas ar mērķi stiprināt demokrātiju pilsoniskajās organizācijās, valsts institūcijās un tajā skaitā arī medijos. Šī organizācija monitorē arī vēlēšanu procesu Ziemeļmaķedonijā. Programmas laikā apmeklējām arī Svētā Kirila un Metodija universitāti Skopjē, kurā žurnālistikas fakultāte apvienota ar juridisko un šobrīd notiek pirmā doktora darba izstrāde medijpratības jomā. Universitātes ēka būvēta brutālisma stilā, jo 1963.gadā Skopje piedzīvojusi zemestrīci, kuras dēļ nācies pārbūvēt visu pilsētu. Tobrīd japāņu arhitekts pieņēmis lēmumu atjaunot pilsētu brutālisma stilā. 

Uzņemšana Skopjē bija īpaši viesmīlīga – Balkānu kultūra mūs pārsteidza ar ik vakaru bagātīgi klātu galdu, kurā Ziemeļmaķedonijas tradicionālie ēdieni “pasniegti” kopā ar baudāmu dzīvo mūziku, kā arī ik dienu no jauna piedzīvotie iespaidi, stiagājot pa Skopjes ielām. Viens no interesnatākajiem objektiem bija pilsētas centrālajā laukumā uzbūvētais 22 metrus augstais piemineklis “kareivis uz zirga”, kas pilsētai izmaksājis aptuveni 7.5 miljonus eiro. Ziemeļmaķedonijas nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju, tiek uzskatīts, ka aiz “kareivja” patiesībā slēpjas Maķedonijas Aleksandrs, ko vēl vairāk pastiprina fakts, ka pavisam netālu atrodas arī Aleksandra tēva, Maķedonijas valdnieka Filipa II statuja. Kopumā pilsēta mūs pārsteidza ar kontrastiem – līdztekus ubagiem un netīrībai uz ielām, mūsu priekšā slējās grandiozas celtnes neoklasicisma arhitektūras stilā. Vārds “kičs” Skopjes kultūrai piestāv vislabāk – atspoguļojot gan pilsētas arhitektūru, gan iedzīvotāju interpretāciju par skaistumu.

Latvija uz pārējo dalībvalstu vidū izcēlās ar sabiedriskajiem pētījumiem medijpratības jomā. ŠEIT piedāvājam apskatīt vienu no tiem – par mediju patēriņa tendencēm 9 līdz 16 gadus vecu jauniešu vidū.