Intervē: Katrīna Magrina (KM) un Katrīna Rimša (KR)
Sāra Zdanovska ir pabeigusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un šobrīd mācās otrajā kursā Rīgas Stokholmas ekonomikas augstskolā. Ģimnāzijā viņa mācījās visu vidusskolu un bija arī vidusskolēnu domes priekšsēdētāja. Ja vēlies šo interviju ar neuzrakstītajām daļām noskatīties video formātā, tad noteikti ej uz Youtube kanālu “Pusfabrikāts”. Drīz vien visi raidījumi būs pieejami audio formātā Spotify.
KR: Sāra, kā tu pati sevi pieteiktu mūsu lasītajiem?
S: Tāda pati pirmģimnāziste vien esmu. Bieži vien domāju, cik ļoti vēlos atpakaļ uz pirmo ģimnāziju. Tik daudzi draugi vēl šeit mācās. Pirmā vienmēr manā sirsniņā būs pirmā.
KR: Kādas ir lielākās atšķirības starp vidusskolu un augstskolu?
S: Skolotāji gan vidusskolā, gan augstskolā ir diezgan atsaucīgi, bet augstskolā neko ne ar vienu nevar sarunāt. Ja ir termiņš, tad tas arī ir jāievēro un nevienam skolotājam īsti neinteresē, kas notiek tavā privātajā dzīvē. Pirmajā ļoti forši ir tas, ka ir dota iespēja pašam pavadīt brīvo laiku un darīt to, kas patīk. Zviedros ir daudz, daudz, daudz jāmācās un nav tik daudz brīvā laika kā ģimnāzijā.
KM: Tad stereotipi par zviedriem ir patiesi?
S: Es teiktu, ka jā. Man jau šo pirmdien, 17. augustā sākās mācības un uz otrdienu jau bija jānodod trīs darbi. Patiešām ir daudz jāmācās un viss pēc programmas iet tik uz priekšu.
KM: Vai ir pārsteidzošas atšķirības darbā vidusskolēnu domē un studentu pašpārvaldē?
S: Nav tā, ka nenormāli kaut kas atšķiras. Viss darbs kopumā ir nopietnāks. Vidusskolā vairāk darījām visu savā nodabā un to, kas mums patika. Universitātē viss darbs iet roku rokā ar to, ko vēlas administrācija. Vēl viena atšķirība ir vēlēšanu process. Tas ir ļoti smags. Ir tā, ka cilvēki rok par tevi internetā vēsturi un sliktas lietas, un vēlēšanās liek par to visu atbildēt.
KM: Ģimnāzijā vēlēšanas ir katru gadu. Vai jums arī ir tāpat?
S: Jā, vēlēšanas ir katru gadu. Vienīgais, parasti kandidē tikai pirmā kursa studenti, lai varētu to visu apvienot ar studijām.
KR: Kaut kas jau no pirmās ģimnāzijas palīdz arī augstskolā. Kas ir visspilgtākais?
S: Darbošanās komandā. Mana valde bija tiešām lieliska. Ir, protams, konfliktsituācijas. Tas ir normāli. Svarīgi ir tas, kā tu tām situācijām pieej un kā tās atrisini. Tas ir tas, ko tiešām pirmajā ļoti labi iemācījos. Varbūt vēl, kā parādīt sevi publikā un vadīt pasākumus.
KR: Kad tu izdomāji stāties Stokholmas ekonomikas augstskolā?
S: Principā pēdējajā mirklī. Es biju domājusi braukt uz Zviedriju vai Angliju, bet tur tas process ir tāds, ka tad, kad jāiesniedz dokumenti, mums vēl viņu nav. Es biju noraudājusies, nočakarējusies, īsāk sakot, nesagāja. Un tad, kas tuvākais Zviedrijai? Stokholmas ekonomikas augstskola! Es zināju, ka gribu mācīties ekonomiku un mani pieņēma. Beigās sapratu, ka negribu braukt projām no Latvijas. Varbūt tā bija intuīcija, bet es ļoti priecājos, ka tai paklausīju. Piemēram, Covid dēļ.
KR: Nav tāda sajūta, ka esi zaudējusi iespēju satikt un iepazīt cilvēkus no citām valstīm?
S: Nē! Zviedros noteikti ir ļoti starptautiska vide. Ļoti daudz dominē Baltijas valstis. Man šķiet, ka zviedros var ļoti labi iepazīt ilvēkus no citām valstīm. Nav daudz cilvēku, tāpēc vari iepazīties ar visiem. Zviedros ir mazāk skolēnu nekā pirmajā ģimnāzijā. Tu tiešām visus augstskolā pazīsti.
KR: Kāpēc ārzemnieki izvēlas mācīties šeit?
S: Baltijas valstīs tā ir vislabākā ekonomikas augstskola. Esmu runājusi ar lietuviešiem un viņi saka, ka viņiem nav tik labas universitātes. Skolā ir diezgan daudz ukraiņi, baltkrievi, krievi un citu tautību studenti. Šogad pat pirmajā kursā mācās kāds no Lielbritānijas. Es teiktu, ka mūsu skola ir labi sevi noreklamējusi, bet noteikti daudzi izvēlas šeit mācīties augstā līmeņa dēļ.
KR: Kādas programmu studijas augstskolā piedāvā ?
S: Ir tikai viena bakalaura programma. Programma ir ļoti daudzpusīga. Var mācīties mikroekonomiku, makroekonomiku un tajā pašā laikā grāmatvedību no visvisādām pusēm. Man ļoti nepatīk grāmatvedība… Mēs mācāmies arī biznesa ētiku, menedžmentu, mēs nemācāmies tikai pliku ekonomiku. Pēc zviedriem var iet dažādos virzienos. Uz datu analītiku, strādāt bankā, par grāmatvedi un tā tālāk. Vislabākais ir tas, ka studējošie un absolventi savā starpā ir ļoti draudzīgi. Ja tu redzi, ka kāds ir pabeidzis zviedrus vai vēlarvien studē, tad uzreiz ir draudzības sajūta, pat ja cilvēku nepazīsti.
KM: Kādiem priekšmetiem mācoties vajadzētu pievērst uzmanību, lai iestātos tieši Stokholmas ekonomikas augstskolā?
S: Matemātikai, pirmkārt noteikti matemātikai. Ja tev nav ārkārtīgi labas ekonomikas zināšanas, tas nekas. Tur tāpat visu mācīs no nulles. Protams, ir forši, ja kādu tēmu pārzini, bet tas noteikti nav nepieciešams. Vairāk vai mazāk ļoti svarīgas ir matemātika un angļu valoda. Es zinu, ka daudzi baidās no angļu valodas. Man bija normāla angļu valoda, bet noteikti ne perfekta. Pagāja mēnesis, divi studējot un angļu valodas līmenis tiešām ievērojami paaugstinājās.
KM: Cik svarīgas ir skolas nobeiguma atzīmes?
S: Nedrīkst būt zemāk par 7 angļu valodā un matemātikā, bet par pārējo nav tik svarīgi. Par sliktākajām atzīmēm visticamāk intervijā paprasīs un būs jāskaidro. Ja ir 7 un uz augšu, tad vispār nav par ko satraukties, galvenais ir iestājeksāmens.
KM: Vai iestājeksāmens bija grūtāks kā pirmajā ģimnāzijā?
S: Es aizgāju uz to ar domu: “Būs- būs, nebūs-nebūs.” Es vispār nebiju uztraukusies. Man šķiet, ka pirmajā tomēr ir grūtāks eksāmens, jo tajā ir vairāk „cieto riekstu“, bet zviedros ir vairāk tieši algebra un svarīgs ir ātrums. Tiešām katram piemēram ir kādas 20 sekundes. Var saprast, ka visu neizrēķināsi. Labāk rēķināt visu, ko uzreiz saproti un, ja kaut ko nesaproti, atstāj uz beigām. Vēl tur bija jārēķina „lieli“ skaitļi, bija uzdevumi, kur ir ātra un aptuvena rēķināšana. Vēl tur bija dažādi loģikas uzdevumi. Galvenais pirms iestājeksāmena sagatavoties, rēķinot daudz un ātri.
KR: Kāpēc izdomāji studēt ekonomiku?
S: Man vienmēr ir interesējusi politika un apsvēru iet tajā virzienā, bet tad pārdomāju. Ja aizej un izmācies ekonomiku, tad noteikti pēc tam var iet mācīties arī politiku. Ekonomika noteikti noderēs arī politikā un paplašinās tavu redzes loku. Ja vēlies pretendēt uz nopietnu amatu politikā, tad vajadzētu saprast arī ekonomiku. Vidusskolēnu dome bija sava veida bizness un mani ieinteresēja uzņēmējdarbība.
KR: Vai augstskolā analizējat arī aktuālos notikumus pasaulē?
S: Jā, diezgan bieži tiek pieminēti aktuāli un reāli dzīves piemēri. Man ļoti patīk, kad tādus piemērus sasauc ar teoriju. Mums ir ļoti foršs lektors, kurš regulāri uz lekcijām piemeklē „memes“. Tas tiešam piedod jautru odziņu lekcijām. Mums pat ir sācies kurss tieši par Covid. Tas ir vairāk saistīts ar runāšanu un diskutēšanu, bet tik un tā interesanti uzzināt vairāk par pasaulē notiekošo.
KR: Varbūt ir kaut kas, ko nobeigumā vēlies novēlēt divpadsmitajiem?
S: Visiem novēlu nepazaudēt motivāciju. Tieši divpadsmitajiem novēlu nebaidīties. Viss būs kārtībā, jūs nonāksiet tur, kur jānonāk. Neķer kreņķi, saņemies un kārtīgi mācies uz eksāmeniem. Viss būs kārtībā!