Par saviem iespaidiem dažādās Latvijas augstskolās stāsta 1. kursa studenti, atklājot gan to, kas sajūsmina, gan to, kas nejaušam vērotājam no malas paliktu nepamanīts.
PIEREDZE NR.1
Diāna Kopeika, 19 gadu, mācās Rīgas Stradiņa universitāte, Multimediju komunikācija
Ļoti ilgi domāju, ko gribu studēt. Tā kā esmu vairāk humanitārā virziena cilvēks, vēlējos izpausties radoši. Sapratu, ka, mācoties multimediju komunikāciju, varēšu pēc tam strādāt daudzās jomās.
Ļoti jauka programma ir Outlook, kur var redzēt lekciju sarakstus, atzīmes, e-pastu. Kā 21. gadsimta jaunietei, kas daudz lieto telefonu, tas ir ļoti ērti. Programma ir sinhronizēta ar mūsu studentu e-pastu. Augstskolā visur ir ūdens automāti, kas ir lieliska priekšrocība. Skolā ir daudz vietu, kur brīvajā laikā mācīties. Turpat var arī uzlādēt telefonu vai datoru. Pasniedzēji par sevi nerunā kā par zvaigznēm. Visi ir atklāti un savā starpā draudzīgi. Un tas mani iedvesmo.
Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā estētiskās vingrošanas nodarbības. Agrāk nodarbojos ar mākslas vingrošanu, tādēļ labprāt piedalīšos. Esmu jau pieteikusies, bet līdz šim brīdim vēl neesmu bijusi un nevienu treniņu, jo man ir kājas trauma. Bet drīz sākšu, un es jau par to priecājos.
Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka ir maz mājasdarbu, viss tiek pastāstīts lekcijās. Pirmajā nedēļā auditorijas, kurās mums notika lekcijas, bija par mazu tik lielam studentu skaitam, tādēļ daļai bija jāstāv kājās vai jāsēž uz zemes vai palodzes. Tas bija vienīgais negatīvais pārsteigums. Likās, ka tas nav forši, ka mēs maksājam par studijām, bet mums nav, kur apsēsties. Taču tas bija pat nedaudz smieklīgi.
Universitātē tiek sniegtas visas iespējas, kādas vien ir. Bet, tā kā es neesmu no Rīgas, bet gan atbraucu no Vācijas studēt uz Latviju, tad man ļoti pietrūkst savas ģimenes, draugu un arī sunīša.
Stradiņa universitātē bija pirmkursnieku seminārs “Zaķa gājiens” – divu dienu pārgājiens, kurā iepazīt jaunos kursabiedrus. Visi studenti nevarēja pieteikties, jo bija ierobežots vietu skaits, bet pēdējā brīdī man piedāvāja vietu. Man neizdevās tikt uz šo pasākumu, par ko es ļoti pārdzīvoju, jo man bija kājas trauma. Bet es dzirdēju, ka tas bija izdevies notikums. Otrs saliedēšanās pasākums notika septembra ceturtajā nedēļā, kas bija Fukšu iesvētības.”
Skats no iekšpuses
“Manuprāt, gaisotne augstskolā ir mierīga. Nav stresa, ka tūlīt sāksies kādas šausmas, jo visi esam ieinteresēti tajā, ko darām. Neesam spiesti darīt to, ko negribam, jo paši izvēlējāmies multimediju jomu. Viss ir ļoti brīvi un patīkami.
Multimediju komunikācijas programmā jūtos kā savā vietā. Esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli, tā noteikti bija pareizā. Man ir sajūta, ka eju uz to vietu, kur man ir jābūt, un daru to, kas man ir jādara, to, kas mani neapgrūtina un apmierina. Es esmu savā augstskolā. Ceru, ka šis būs labākais, gaišākais un jautrākais posms manā dzīvē. Visi, ar kuriem esmu par to runājusi – pieaugušie, ģimene –, to tikai apstiprina.”
PIEREDZE NR.2
Justīne Ševele, 19 gadu, mācās Biznesa augstskola Turība, Mediju un žurnālistikas programma
Šo programmu izvēlējos tāpēc, ka tā mani ļoti piesaistīja un likās interesanta. Arī vidusskolā mācījos mediju virzienā, kas nedaudz ievirzīja šajā tēmā.
Augstskola piedāvā Erasmus programmu, dažādus sporta veidus: volejbolu, basketbolu, kā arī iespēju apmeklēt sporta zāli, un vieslekcijas, kuras var apmeklēt jebkurš Turības students. Šobrīd piedalos karsējmeiteņu treniņos. Vēl plānoju apmeklēt volejbolu, jo tas nav profesionāls volejbols, bet gan veids, kā labi pavadīt laiku.
Visi lekciju, nodarbību saraksti, vērtējumi, mācību materiāli tiek ievietoti sistēmā Batis, kas pieejama gan pasniedzējiem, gan studentiem. Mājasdarbi šeit netiek apkopoti, jāseko līdzi pašam, ko lektors uzdod. Ja neesi bijis lekcijā, jākomunicē ar kursabiedriem. Mājasdarbu pagaidām ir vairāk nekā vidusskolā, bet, ja māki saplānot savu laiku, tad nav nemaz tik traki, kā šķiet.
Negatīvu pārsteigumu līdz šim nav bijis, un domāju, ka arī nebūs. Pozitīvi pārsteidza tas, kādi ir cilvēki – daudz atvērtāki un draudzīgāki nekā vidusskolā. Pasniedzēji ir gan jauki, gan jautri. Viņu pieredzes vācelīte ir gana bagāta, tādēļ viņi ir profesionāļi savā jomā, kā arī zināmi Latvijā, kas ir ļoti liels pluss. Jauniešu mītne jeb kopmītnes atrodas aptuveni 2 minūšu gājienā no augstskolas, kas arī ir lieliska priekšrocība.”
Skats no iekšpuses
Kā jau daudzās augstskolā, arī Turībā bija fukšu iesvētības. Un arī gandrīz katrā pirmajā lekcijā, kas mums bija pie cita pasniedzēja, bija kādas iepazīšanās spēles, ledus laušana.
Kā jau pirmo gadu dzīvojot kojās, ik pa laikam pietrūkst māju. Bet, ja māki saplānot savu laiku tā, ka nav brīvu brīžu, kad par to domāt, tad nav tādu lietu, kā pietrūktu.
Augstskolā gaisotne ir brīvāka, draudzīgāka nekā vidusskolā. Ja kādam kaut ko paprasīsi, viņš vienmēr tev palīdzēs, parādīs, kur atrodas auditorija, kurā notiks tava nākamā lekcija. Atvērtība un pozitīva komunikācija ir liels pluss, lai varētu labi justos augstskolā.“
PIEREDZE NR.3
Linda Vainovska, 19 gadu, mācās RISEBA, audiovizuālā mediju māksla
Kādēļ audiovizuālā māksla? Tas nebija mans sapnis pirmajā klasē, tad es nemaz nezināju, ka ir iespēja ko tādu studēt. Pārliecība man rādās pēdējos vidusskolas gados, kad sapratu – tā ir mana vieta.
Vienmēr, kad tika uzdoti radošie darbi, beigās sanāca, ka mana grupiņa taisa video. Tad uzņēmos grupas vadītājas lomu un sapratu, ka vēlos ar šo nodarbi saistīt savu profesionālo dzīvi. Sapratu, ka man ir jāstudē kino. Izvēlējos RISEBU, jo bija sajūta, ka tā piedāvā visvairāk iespēju kino jomā.
Iespējas, ko piedāvā augstskola, ir ļoti daudz. Zināju, ka H2O6 centrs ir ļoti moderns, bet, kad mūs izveda ekskursijā, man vienkārši pavērās mute. Skolā jebkurā diennakts laikā var montēt savus darbus. Ja gribam, kaut vai paliekam tur visu nakti, iepriekš saskaņojot savu grafiku ar programmas direktoru. Viss, kas tev nepieciešams, ir pieejams, turklāt jebkurā laikā. Vēl augstskolā ir studentu pašpārvalde, kurā arī iesaistos. Atšķirība starp vidusskolu un augstskolu ir tāda, ka augstskolas budžetā tiek atvēlēta nauda pašpārvaldei pasākumu rīkošanai, kas atvieglo pašpārvaldes darbību – nav jāpaļaujas tikai uz sponsoriem.
Mājas darbu nozīme ir pilnībā mainījusies. Tagad tie ir radoši projekti, kurus vēlos īstenot. RISEBĀ viens mācību priekšmets ir vienreiz nedēļā un notiek vairākas stundas. Tas nozīmē, ka ir vesela nedēļa laika, lai izpildītu mājas darbus. Lekciju saraksti ir pieejami e-RISEBA mājaslapā, kur katrs var ieiet ar savu lietotājvārdu, paroli. Ja neesi bijis uz lekciju, šajā mājaslapā ir pieejami arī lekcijās izmantotie materiāli – prezentācijas, video. Uz e-pastu regulāri tiek sūtīti prakses vietu piedāvājumi. Tādēļ regulāri ir jāčeko e-pasts, jo – kurš pirmais piesakās, pirmais tiek pie prakses vietas.
Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka fotogrāfijas nodarbības pasniedz profesionālis savā jomā Jānis Deinats. Man ļoti patīk viņa darbi, tādēļ es zinu – esmu nonākusi labās rokās. Kā arī man patīk būt zinošai visās jomās, tādēļ ir savādi, ka šobrīd saņemu informāciju tikai par vienu tēmu – audiovizuālā māksla. Pietrūkst tas, kā mācīšanās notika vidusskolā – zināji nedaudz no visa.”
Skats no iekšpuses
“Pirms iestāšanās ļoti satraucos, kādi cilvēki mācīsies manā programmā. Un es biju patīkami pārsteigta – kursabiedri ir atvērti, un viņus tiešām interesē tas, ko ir izvēlējušies mācīties. Visi ir gudri un ļoti talantīgi – raksta dzeju, scenārijus, dzied, filmē, montē, fotografē. Es lepojos ar saviem kursabiedriem. Pirmajā septembrī, satiekot viņus, bija sajūta, ka visi ir jau pazīstami. Mēs jokojāmies, visi komunicēja un bija atvērti. Pirmajā studiju nedēļā bija saliedēšanās pasākums jeb pirmā septembra ballīte klubā One One.
Gaisotne augstskolā ir ļoti laba, jo viss ir pakārtots tam, lai studentiem ir ērti. Esmu sajūsmā, ka pauzē var spēlēt galda futbolu. Ir laba kafejnīca. Viss ir jauns un moderns. Ir sajūta, ka esmu savā vietā. Un visvairāk man par to jāsaka paldies saviem kursabiedriem. Jūtos ļoti labi, jo pasniedzēji ir zinoši un man var dot to, ko es no viņiem prasu. Tomēr ir uztraukums, vai pēc tam, kad būšu ar bakalaura grādu kabatā, tas man palīdzēs iegūt darbu. Taču plašais prakses iespēju piedāvājums nomierina.”
