Janvāra laikā bieži tiek runāts par barikādēm, tām svarīgajām dienām, bruņmašīnām Vecrīgas ielās.. tomēr vai tu zini, ko Latvijai nozīmēja barikāžu laiks? Un kāpēc tika būvētas barikādes? Atbildes uz šiem jautājumiem laiks uzzināt, bet, ja tās jau atrastas – noteikti uzzināsi jaunus faktus.
-
- 2. janvāris. OMON vienības vardarbīgi ieņem Preses namu. Neizdodas sasniegt cerēto – ziņas par notikumiem tiek izplatītas tāpat, turpina darboties neatkarīgie laikraksti.
-
- 7. janvāris. PSRS aizsardzības ministrs izdod pavēli nosūtīt uz Baltijas valstīm desantkaraspēka vienības. Mērķis – atjaunot „nepaklausīgās” republikas kārtību.
-
- 13. janvāris. 700 000 Latvijas iedzīvotāju dodas uz Rīgu, reaģējot uz militāriem uzbrukumiem, kuri notikuši Viļņā un prasījuši 13 dzīvības. Tā ir lielākā demonstrācija Padomu laikos Latvijā. Daudzi izvēlējās arī pēc tās palikt Rīgā, un tika būvētas barikādes – vesta lauksaimniecības tehnika, veidoti vaļņi -, lai nepieļautu uzbrukumu valsts galvenajām ēkām.
-
- 15. janāvāris. Saspringums pieņemas spēkā. PSRS Glābšanas komiteja draud uzbrukt parlamenta ēkai, tomēr tas nenotiek. Barikāžu dalībnieki neskatoties uz auksto laiku, būšanu prom no ģimenēm, un bīstamo situāciju, kurā nebija paredzams nekas, saglabā ticību brīvai Latvijai.
-
- 20. janvāris. OMON sāk uzbrukumu Ikšlietu mijnistrijas ēkai. Apšaudē tiek nogalināti 5 cilvēki, no tiem 2 operatori (A. Slapiņš un G.Zvaigzne), kuri centās iefilmēt materiālu, lai pavēstītu pasaulei to, kas patiesībā notiek Latvijā. Bojā gājušajiem veltītas piemiņas plāksnes atrodamas Bastejkalnā – ieskaties.
Kāpēc tas notika?
Janvāra sasprigtās, tautā sauktās „barikādes” bija daudz lielāka procesa, Padomju savienības sabrukuma un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kulminācija. Astoņdesmitajos gados bija sācies tautas atmodas process – tika dibinātas latviešu organizācijas, politisko aktīvistu grupas un notika demonstrācijas, kurās pēc ilga laika atkal skanēja „Dievs svētī Latviju” un plīvoja sarkanbaltie karogi. Padomju savienībā tas bija kas neierasts – pēc 40 okupācijā pavadītiem gadiem, kuros latviešiem piespiedu kārtā tika liegts pat runāt vai pieminēt ideju par brīvu Latviju – beidzot bija sākušās pārmaiņas.
Galvenā organizācija, kura cīnījās par Latvijas neatkarību bija Tautas fronte ar Daini Īvānu priekšgalā. Tieši viņi nosprauda galveno mērķi, kurš bija ilgi gaidīts, tomēr tolaik šķietami utopisks – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana. Nozīmīgi arī tas, ka Tautas fronte panāca, ka PSRS varas orgāns – Augstākā padome – atzīst Latvijas pievienošanu Padomju savienībai 1940. gadā par pretlikumīgu. Vēlāk arī LTF pārstāvji tika ievēlēti Augstākajā padomē, kur cīnījās par Latvijas valsti. Tas bija pagrieziena punkts vēsturē, kas liecināja par to, ka Padomju savienībā sākušās neatgriezeniskas pārmaiņas.
Kas notika tālāk?
Maskavā, Padomju savienības centrā, valdība cerēja, ka novēšot Baltijas tiekšanos pēc neatkarības, arī pārējās PSRS valstis atteiksies no idejas par brīvību. Ko darīt, lai to panāktu? Tika nolemts uzsākt bruņotas provokācijas. Speciālo uzdevumu vienības, kuras veidotas cīņai pret īpaši bīstamiem uzbrucējiem jeb OMON sāka uzbrukumus Latvijas robežpunktos un izpostīja latviešiem veltītus pieminekļus, un pat ieņēma Preses namu. Latvieši nepakļāvās vardarbīgajām provokācijām un turpināja cīņu bez fiziska spēka pielietošanas. Sākās pretošanās militārajiem uzbrukumiem jeb barikādes.
Svarīgi ir ne vien zināt vēsturi, bet arī to izprast. Latvijas brīvība ir prasījusi daudz upuru, izcīnīta ar neatlaidību un tā citā formā turpinās vēl aizvien. Ja ieinteresēja šī tēma, iesaku LTV arhīvā noskatīties dokumentālo raidījumu sēriju “Deviņdesmitie” – iespēja palūkoties uz sabiedrībā pazīstamām personām jaunībā, kā arī dzirdēt viedokļus, un redzēt unikālus kadrus no deviņdesmitajiem gadiem. Būsim stipri un neaizmirsīsim turēt godā savu Latviju!
Barikāžu atceres dienā, 20.janvārī, Ministru kabinets organizē filmu seansu “Barikāžu stāsti”. Filma veidota, atskatoties uz 1991.gada janvāra notikumiem ar to cilvēku acīm, kuri bija klāt un ar savu “gara spēku” aizsargāja gan Valdības māju, gan Latvijas Radio, Latvijas Televīziju un citas stratēģiskās vietas galvaspilsētā.