Runājot Raiņa vārdiem: PASAULE PIEDER SAPŅOTĀJIEM, DARĪTĀJIEM, bet visvairāk tiem, kuri gan sapņo, gan dara.
Izvēlies žurnāliste Monta Kaiva-Konovalova devās noskaidrot, kā aizceļot pāri okeānam jau tagad, pat apvienojot šo ceļojumu ar studijām.
Dažreiz, sēdēdama savā mīkstajā, piecu spilvenu apņemtajā dīvānā, lūkojos interneta dzīlēs un domāju, kā būtu, ja vienkārši tik spontāni dotos kādā brīvdomīgā piedzīvojumā. Tuvojoties 2019. gadam, daudzi izvirza apņemšanās – sapņus, kurus vēlētos īstenot, bet bieži vien tie diemžēl paliek tikai tukši solījumi. Protams, ikviens no mums ir sapņojis par galvu reibinošiem piedzīvojumiem apceļot pasauli. Varbūt vienmēr esi vēlējies ieskatīties acīs ķenguram, izdzīvot amerikāņu sapni pašā ASV sirdī vai varbūt doties neaizmirstamā ceļojumā pa tropisko Jaunzēlandi vai progresīvo Kanādu? Varbūt jau sen apsver iespēju studēt ārzemēs vai papildināt jau esošo studiju pieredzi? Iespējams, piedzīvojumu meklēšanā būtu gatavs doties jau šodien, taču izglītība tev šobrīd ir primāri svarīga un vēl pašlaik nevari atļauties daudz ceļot.
Varbūt šobrīd, lasot šīs rindiņas, sēdi un domā: „Nu, jā, tas ir par mani!” Varbūt tev rodas jautājums: „Kāds āķis šeit ir apslēpts?” Tad nu atbilde ir pavisam vienkārša – ļoti iespējams, esi iepriekš dzirdējis, ka ir tāda organizācija „Jauniešu ceļojumi”.
Jauniešu ceļojumi ir organizācija, kas piedāvā ilgtermiņa ceļojumu programmas „Strādā&mācies&ceļo” uz Austrāliju, Kanādu, Jaunzēlandi un ASV, konsultējot gan par augstskolām un to cenām, palīdzot nokārtot saistības ar vīzām, veselības apdrošināšanu u.t.t. . Bez ‘tehniskajām lietām’ biedrības misija ir iedvesmot jauniešus iepazīt pasauli, popularizēt dažādas jauniešu strādā&ceļo programmas, kas ļauj iepazīt dažādas valstis daudz vairāk nekā klasiskā tūrisma izpratnē un uzkrāt Latvijas ceļotāju pieredzi. Organizācijas ideja ir dzimusi Lietuvā, un tagad vairākus gadus biedrība aktīvi darbojas arī Latvijā. Izklausās lieliski! Protams, tālāk viss ir atkarīgs no tevis paša – gan darba iespējas, gan kā izvērtīsies tavs ceļojums, taču varbūt reizēm ir vajadzīgs tikai mazs grūdiens no malas, un sapnis pārtop īstenībā.
Prasības
Tev ir jābūt motivētam jaunietim,. kas kāro piedzīvojumus! Sīkāk par citām prasībām un vecumu ierobežojumiem jautā Jauniešu ceļojumiem, bet, cik tad vecam jābūt „jaunietim”?
Lai dotos programmā, ir jābūt jaunietim no 18 līdz 25 gadiem, Kanādā līdz 30 gadiem, Austrālijā vecums ir neierobežots. Ir jābūt Latvijas vai Lietuvas pilsonībai.
Izmaksas
Atkarīgs no valsts, bet jārēķinās no 2000 eiro starta kapitālam (reģistrācijas maksa imigrācijas mājaslapai + paneļārsta pakalpojumi + veselības apdrošināšana + studenta vīza + iestāšanās maksa skolā u. c. pakalpojumi).
Varbūt tu, lasītāj, esi sākuma kursu students augstskolā vai vidusskolēns, kurš pēc absolvēšanas labprāt apceļotu pasauli, vai varbūt jau sen absolvējis sirdī piedzīvojumu meklētājs, tad šī organizācija piedāvā lieliskas iespējas gan
- 3 mēnešu vasaras darba ceļojumiem, strādājot ASV lielākajos atrakciju parkos, dabas parkos, kūrortos– obligātais nosacījums – pilna laika students kādā no Latvijas augstskolām,
- strādā&ceļo – Kanāda, Jaunzēlande,
- strādā&studē&ceļo programmas uz Austrāliju,
Augstskolas (šoreiz runa konkrēti par Austrālijas programmu)
- Privātās koledžas (visbiežāk tiek ieteiktas jauniešiem, lai viegli apvienotu mācības ar darbu un ceļošanu, arī cenu ziņā ir visizdevīgāk).
- Valsts koledžas (dārgākas).
- Universitātes (pārsvarā studē tikai Austrālijas pilsoņi, jo tur ir ļoti augsta mācību maksa).
Sīkāku informāciju vari meklēt: jauniesicelojumi.lv vai organizācijas FB un Instagram lapās
Pēc bakalaura studiju absolvēšanas uz Austrāliju
Arī es vienmēr esmu sapņojusi par spontānu došanos piedzīvojumos otrpus zemeslodei, tādēļ notikumi sakrita tā, ka netīši nobastoju orķestra mēģinājumu, lai aizdotos uz konferenci, kurā stāstītais mani patiesi iedvesmoja kādreiz dzīvē izmēģināt to pašai, taču vēl vairāk pastāstīt par to citiem, kuri, iespējams, tieši šobrīd meklē šādas iespējas. Tad nu lūk, šajā reizē par savu 6 mēnešu pieredzi Austrālijā stāstīja puisis, kurš izskatījās tāds veiksmīgs un tik aizrautīgi stāstīja, – Artūrs Butāns (Butāns, tāpat kā ķīmiskais apzīmējums gāzei – norāda Artūrs), šo uzvārdu piefiksēju un jau pēc nedēļas sarunāju ar viņu tikšanos, lai varētu padalīties viņa stāstā arī ar citiem.
Uzreiz noskaidroju, ka par organizāciju Jauniešu ceļojumi Artūrs Butāns uzzināja internetā, un viņam gan bijusi neliela saistība ar Austrāliju jau iepriekš, jo pēdējos četrus gadus bijis menedžeris Austrālijas ģitāristam ar latviešu izcelsmi – Pēteram Pikam, tādēļ cilvēks, pie kura dzīvot Austrālijā, Artūram jau bija skaidrs.
Kādēļ tieši Austrālija no visām programmā piedāvātajām valstīm?
Vienmēr esmu gribējis ASV, Kanādā vai Jaunzēlandē iegūt papildu izglītību, ko pēc tam vest mājās, lai dotu jaunu impulsu kā savai karjerai, tā Latvijai kopumā. Doma braukt uz Austrāliju man bija jau ļoti sen, un tieši konferencē Jauniešu ceļojumi uzzināju, ka tas ir pavisam viegli iespējams, lai gan pirms tam tas šķita pārāk tālu, pārāk dārgi un pārāk nereāli. Un pavisam loģiski, ka mums, jauniešiem, gribas arī studēt, pelnīt naudu, un konferencē uzzināju, ka ir iespējams to visu vienā reizē apvienot. Pirms tam man šķita, ka sākumā ir jānopelna ļoti daudz naudas un tad, iespējams, jāņem studiju kredīts, jo tādā dīkstāvē mēs jaunieši, protams, nevaram būt. Uzreiz pēc konferences devos mājup un ķēros pie e-pastiem, rakstīju, ka esmu gatavs. Toreiz gan vēl man nebija skaidras idejas, kur dabūt finansiālos līdzekļus, bet es sapratu, ka man tas ir obligāti jāizdara, un ar lielu degsmi to arī izdarīju. Protams, arī fakts, ka mani interesē Latvijas vēsture un latviešu gaitas pasaulē, un Austrālijā ir ļoti liela latviešu kopiena. Mans mērķis bija meklēt latviešu sasniegumus pasaulē.
Cik ilgs laiks pagāja kopš brīža, kad sāki interesēties par došanos turp, līdz brīdim, kad sēdēji lidmašīnā virzienā uz Austrāliju?
Tās bija pagājušā gada septembra beigas, un decembrī jau biju nokārtojis visus vajadzīgos dokumentus. Patiesībā nebiju iedomājies, ka to var izdarīt tik īsā laikā, jo biju iestājies jau maģistros Latvijā, nebiju plānojis uzreiz tajā gadā mācīties Austrālijā. Kā arī man vēl vienu stereotipu lauza tas, ka studijas var uzsākt pilnīgi jebkurā mēnesī, es tās uzsāku janvārī.
Pēc kādiem kritērijiem tu izvēlējies augstskolu un dzīvesvietu?
Pēc vidusskolas esmu nodibinājis vairākus uzņēmumus, tādēļ arī mana pamatvēlme bija papildināt zināšanas, kas man jau ir. Latvijā es studēju mārketingu, pats vadīju savus uzņēmumus, un man bija vēlēšanās pilnveidot savu uzņēmējdarbības vadību un biznesa iemaņas. Otrs kritērijs bija, lai es varu to atļauties. Jauniešu ceļojumi man palīdzēja atrast piemērotu koledžu. Studēju Sidney Bridge business college. Primārais faktors man bija koledža, kura apvieno man nepieciešamo – biznesa menedžmentu un vienlaikus arī zemu iemaksu, tādēļ man tika piemeklēta privātā koledža, kurā iestāšanās maksa ir 650 dolāru par pirmo pusotru mēnesi. Studijas notika tikai reizi nedēļā, līdz ar to bija iespējams apvienot ar strādāšanu un ceļošanu. Vispopulārākais darbs jauniešiem ir viesmīļi – strādājot par viesmīli, var nopelnīt 20–23 Austrālijas dolāru stundā uz rokas, kas ir aptuveni 16 eiro. Dzīvoju pie Austrālijas latvieša ģitārista Pētera Pika, tādā roka fonā. Viņam tā bija iespēja praktizēt latviešu valodu, uz ģitāras spēlēja manis mācītas latviešu tautasdziesmas.
Iespējams, kādu varētu biedēt, ka studijas notiek tikai reizi nedēļā. Kā tu kopumā vērtē mācību kvalitāti?
Koledžas ir ļoti dažādas, un slodzes ir dažādas, uzdod daudz mājasdarbus, bet es gribēju būt maksimāli brīvs un to visu izdarīju skolā, pārējā laikā ir pieejamas gan meistarklases, gan bezmaksas semināri, tāpēc, ja ir vēlme iegūt vēl, vari gandrīz katru dienu iet uz koledžu. Ir arī dažādi pasākumi, bet man par to bija mazāka interese, jo, būsim reāli, biju nonācis Austrālijā, jā, es gribēju iegūt izglītību, bet tikpat ļoti gribēju dabūt maksimāli daudz arī ārpus skolas. No pirmās līdz pēdējai minūtei – arī studiju ziņā katru minūti izmantoju lietderīgi, tiešām mācoties, obligāti bija jāmācās 20 stundu nedēļā, man parasti tas aizņēma vienu veselu dienu, pārējās dienās es strādāju un ceļoju.
Kā bija savienot darbu ar studijām? Vai tas nesagādāja problēmas?
Esmu strādātājs. Man šķiet, ka latvieši ir gana strādīgi cilvēki, lai uz pārējo tautu fona izceltos ar labām darbaspējām un godīgumu. Redzēju, ka darba vidē tiešām ir deficīts pēc mums pašsaprotamām lietām. Darbu Austrālijā atrast bija viegli, jo ir darbinieku deficīts, kas nāk laikus uz darbu, kas ir tīri, godīgi – tādas lietas kas mums ir pašsaprotami. Būtiska nianse, ka tur ir cita pieeja. Eiropā ir vairāk pieņemts sūtīt savu CV, turpretim Austrālijā ir tā, ka CV jeb rezumē ir jāprezentē pašam. Efektīvāk ir paņemt savu CV rokā, attaisīt durvis kafejnīcā un teikt: „Es gribu šeit strādāt!” Viņi atbild: „Labi, vai tu vari sākt tagad?” Man, teiksim, vairākas reizes bija tā – kāds ienāk, lai prasītu darbu, un vadītāja uzreiz saka: „Jā, droši nāc izmēģinājuma dienā, šodien ir daudz cilvēku – pagatavo mums kafiju.” Tas ir izaicinājums, jo pie mums tā nav pieņemts, un no tā var ļoti daudz ko mācīties, jo, ja piemīt drosme ieskatīties acīs un pateikt, ka vēlies šeit strādāt, tad tevi arī noteikti paņems. Izpētīju, ka vidēji maksā 20 Austrālijas dolāru stundā uz rokas, uzvilku uzvalku un pateicu, ka vēlos strādāt par 30 dolāriem stundā, uz ko viņi atbildēja, ka nemaksā nevienam tādu algu, un es teicu, ka iešu uz citu restorānu, uzskaitīju manu pieredzi un ko viņi iegūs. Tādā veidā izveidojās kompromiss atalgojumam pa vidu starp šīm abām summām, bet ar to panācu, ka mana alga bija tāda kā tiem, kuri strādāja tur gadiem, lai gan biju jaunpienācējs no Eiropas. Realitātē studenti strādā vairāk, nekā atļauj oficiālā studentu vīza – 20 stundu vietā es strādāju 40 stundu nedēļā.
Kādi varētu būt trūkumi?
Šī programma ir unikāla iespēja jauniešiem pēc vidusskolas vai pēc pirmās augstskolas iegūt patstāvību, apceļojot pasauli un reizē iegūstot izglītību, šis noteikums, ka ir 20 stundu limits, noteikti ir trūkums, jo tas ierobežo, un ir skaidrs, ka par aplokšņu algām nodokļi netiek maksāti, un nodokļu apmaksā pēc Austrālijas brauciena neko nesaņemam. Izglītībā pozitīvi, ka, salīdzinot ar Latviju, man bija patīkami, ka starp pasniedzējiem bija cilvēki, kuri bijuši ar biznesu saistīti, nevis tīri teorētiķi. Bet trūkums būtu tas, ka slodze noteikti varētu būt lielāka, taču, no otras puses, ja slodze būtu lielāka, tad nevarētu to apvienot ar strādāšanu un ceļošanu.
Ar kādu budžetu jārēķinās, uzsākot braucienu uz Austrāliju?
Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik laikus Latvijā nopērk biļeti. Es nopirku biļeti pēdējā brīdī. Man tas izmaksāja vairāk nekā 2000 eiro, jo man bija atgadījums Ķīnā – Ķīnā bija iekšējais pārlidojums, un lidostā man prasīja Ķīnas vīzu, kuras man nebija, lai gan es biju tranzītā; bija notikusi neliela likumdošanas aizķeršanās, tāpēc es aicinu katru, kurš lido, to pārbaudīt. Ārlietu ministrijā ir bezmaksas uzticības tālrunis, kur var piezvanīt, pirms pirkt biļeti, un noskaidrot, vai var izlidot bet vīzas. Skaidrs, ka mūsdienās vajag izmantot divas platformas lidojumiem, Skyscaner un tas, kurā es pirku – Momondo –, nav atbildīgi par vīzām. Līdz ar to man bija jāpērk papildu biļete, un tas sadārdzināja kopējās izmaksas, bet vidēji jārēķinās ar 2–2,5 tūkstošiem eiro. Tas, kur var ietaupīt, ir aviobiļete, un teorētiski vīzu var atteikt, ja ir jau nopirkta biļete, bet neviens no Jauniešu ceļojumiem nekad nav bijis atteikts. Tas ir zināms risks, bet tā var ietaupīt naudu.
Kā ir ceļot vienam? Varbūt jauniešiem, kuri baidās tieši no ceļošanas vienatnē, vari ko ieteikt? Un – vai varēji saņemt palīdzību no organizācijas Jauniešu ceļojumi?
Jā, tas ir milzīgs izaicinājums ceļot vienam, pat ja viss iet gludi un raiti. Ikvienam iesaku ceļot vienam, vienlaikus turot tādu kā drošības spilvenu. Piezvanīt var Ārlietu ministrijai, Jauniešu ceļojumiem vai rakstīt e-pastu, kā arī iesaku sazināties ar Austrālijas latviešiem, jo katrai pilsētai ir konsulāts, kas ir tāda kā maza vēstniecība ar atsaucīgiem vēstniekiem, un ir arī latviešu biedrības. Man bija vajadzība, jo aizķēros Ķīnā, tādēļ zvanīju Ārlietu ministrijai, lai noskaidrotu valstu starptautiskās attiecības, līdz ar to tā bija mana vienīgā ķibele. Bet Jauniešu ceļojumi iedeva arī noderīgas 2 lappuses ar padomiem, kur minētas formālas lietas, kā jāatver savs konts bankā, kā jāizveido nodokļu maksātāja numurs, dažādi padomi, piemēram, ja vēlas strādāt bārā, vajadzīgs speciāls sertifikāts, lai gan vispār daudzi bārmeņi strādāji bez tāda – biju vienīgais ar tādu. Interesanti, ka Austrālijā alkoholu patērē ļoti maz, salīdzinot ar Eiropu. Es iesaku sazināties ar trimdas latviešiem, jo ir daudz vecu cilvēku, kuri labprāt izīrē savu māju vai būtu gatavi pieņemt pie sevis dzīvot. Bet ir arī izdevīgi īrēt kopā ar citiem jauniešiem. Jā, iesaku izmantot Austrālijas latviešu sabiedrību.
Konferencē dzirdēju, ka tu arī piepelnījies ar referātu rakstīšanu. Kā tev radās šāda ideja?
Latviešu biedrības ir katrā lielākajā Austrālijas pilsētā, un viņi labprāt uzņem jaunus cilvēkus. Pārsvarā jaunieši interesējas tikai par kokteiļiem un pludmalēm, kas, protams, ir forši, un iesaku to izbaudīt, bet mani, piemēram, interesē trimda un latviešu sasniegumi pasaulē, un tad es sazinājos ar viņiem un sāku dziedāt Sidnejas vīru korī, lai gan dzīvē pirms tam nekad nebiju dziedājis. Sapratu, cik ļoti tā sabiedrība ir izsalkusi pēc kaut kā jauna, un piedāvāju uztaisīt referātus par sabiedrisko domu Latvijā, simtgadi, pieliekot savu skatījumu, prezentēju kādu notikumu Latvijā un pieliku klāt savu viedokli. Viņi to uztver ļoti adekvāti, un tu kā viesmākslinieks vari pat prasīt samaksu, teiksim, 15–20 dolāru. Katrā pilsētā viņiem ir savs latviešu medijs – Adelaidē, Melburnā un Sidnejā ir savi laikraksti, Adelaidē un Melburnā ir arī Raidlaiks, latviešu radio. Ievietoju reklāmu laikrakstā, izdrukāju plakātus mājas printerī, apstaigāju latviešu organizācijas, latviešu baznīcu, Daugavas vanagus un latviešu centru, un pēc mēneša man bija pilna zāle.
Cik daudz tas ļāva tev ceļot, jo saprotu, ka tieši ar referātiem apceļoji lielu daļu Austrālijas?
Jā, no studijām var paņemt pārtraukumu. Ar ģitāristu apvienojāmies – viņš spēlēja latviešu dziesmas, bet es lasīju referātus. Braucām ar mašīnu. Sākām Sidnejā, pēc tam devāmies uz Melburnas latviešu ciemu, kur bija ļoti skaisti skati, ciemata menedžeri ir divi jaunieši, kuri uztur dzīvu latviešu kultūru, viņi ļoti man palīdzēja. Nākamajā nedēļas nogalē braucām uz Adelaidi, arī tur bija ļoti atsaucīgi cilvēki, atradām latviešu kafejnīcu un daudz ko citu, tā ka latviešu pēdas ir visur. Vispār visā Austrālijas kontinentā ir daudz stāstu par latviešiem. Piemēram, pirmais taksists esot bijis latvietis. Arī mūsdienās Sidnejas centram blakus ir liels muzejs, kurā ieejot pirmā redzamā milzīgā glezna ir Imanta Tillera. To var nepamanīt, bet ieskatoties saproti, ka latvieši ir visās malās. Atpakaļceļā devos cauri tuksnesim, kur pavērās burvīgi skati – emu, smaržīgie eikalipti, ķenguri, savvaļa, to piedzīvot vienam nebūtu tik viegli un interesanti.
Vai tev izdevās ceļot arī ārpus latviešu organizācijām?
Jā gan, es sadraudzējos ar ļoti daudziem ārzemju studentiem. Un ļoti daudzi jaunieši ceļo kopā, jo tas ir izdevīgāk.
Atgriežoties pie taviem pirmajiem iespaidiem, kādas bija tavas pirmās izjūtas un atklāsmes par Austrāliju?
Tika gāzti mīti, stereotipi no filmām, ka ūdenī ir haizivis vai krokodili krūmos, lai gan, protams, savvaļā gan tas viss ir sastopams. Trešajā dienā pēc ierašanās Sidnejā bija 47,3 grādu karstums, bet man bija prieks, ka tas ir karstuma rekords, jo nobijos, ka tā būs visu laiku. Ziemā viņiem ir plus 15 grādu. Vienu ļoti lielu zirnekli gan mājās sastapu, bet kopumā arī Austrālijas zirnekļi ir pārspīlēts mīts. Noteikti otrreiz es izmantotu iespēju palikt ilgāk, jo studentu vīza paredzēja termiņu, ka mēnesi pēc koledžas beigšanas, var uzturēties. Neiesaku ceļot uzreiz, labāk ceļot, kad esi jau nostabilizējies!
Kas ir tas, ko tu vēlētos paņemt no Austrālijas idejiskā vai dzīvesstila ziņā?
Man ļoti patīk viņu easy going, bet to var viegli pārprast. Tas vairāk domāts kā atvērtība, sveicinoties ar kaimiņiem. Austrālijā negatīvs cilvēks netiek pieņemts vai arī saņem tik daudz pozitīvisma, ka pats tāds kļūst. Domāju, ka mums arī jābūt atvērtākiem un pozitīviem. Teiksim, kāpjot autobusā, sasveicināties ar šoferi.
Ieteikumi
- Plānot laicīgi.
- Saskaņot lidojumu, noskaidrojot nianses Ārlietu ministrijā, lai nerodas pārpratumi, kā tas atgadījās man.
- Rūpēties par galvu karstuma laikā.
- Bet pats galvenais – esi atvērts! Jo, sēžot mājās un gaidot, kad tev atbildēs, nekas neizdosies.
Ieguvumi
- Karjeras izaugsme. Studijas Austrālijā ir liels pluss, jo retais no mums Austrālijā ir studējis, tā ir iespēja izcelties citu vidū. (Lai gan tā nav bakalaura izglītība, tā ir laba pieredze.)
- Zināšanas un paplašināts redzesloks.
- Iespēja iekrāt naudu.
- Personīgā izaugsme. Būšana ārpus komforta zonas, jauni kontakti.
Laikapstākļi
♥♥♥♥
Iegūtā izglītība
♥♥♥♥
Sociālā dzīve un izklaides iespējas
♥♥♥♥♥
Valsts politiskā situācija un drošības līmenis
♥♥♥♥♥
Atbalsts no Jauniešu ceļojumi
♥♥♥♥♥
Teksts: Monta Kaiva Konovalova
Foto: Jauniešu ceļojumi un no personīgā arhīva.