“Un kalni atbalsoja” – romāns, kas liek uz dzīvi paskatīties no citas puses

Raksta: Paula Sonita Deruma

Pirms neilga laika lasīju afgāņu rakstnieka Hāleda Hoseinī emocionālo, patieso, kā arī nedaudz vēsturisko romānu “Un kalni atbalsoja”, par kuru biju dzirdējusi labas atsauksmes. Kad pirms grāmatas lasīšanas atradu informāciju, ka H. Hoseinī ir afgāņu rakstnieks,  nedaudz šaubījos, vai tiešām vēlos lasīt šo darbu – domāju, ka tajā risinātie notikumi būs saistīti tikai ar karu, mošejām un Allāhu. Par spīti šīm nelāgajām priekšnojautām tomēr saņēmos un sāku lasīt romānu. Jau pavisam drīz biju patīkami pārsteigta par to, kā pavisam atšķirīgas kultūras piekritējs var rakstīt par mani interesējošām tēmām tik saistošā, tuvā veidā. Mani ļoti aizrāva jau pirmā nodaļa, kurā tēvs 2 maziem bērniem stāstīja interesantu, piedzīvojumiem bagātu pasaku, kurā kādai nabadzīgai daudzbērnu ģimenei tiek atņemts tās mīļākais dēls un nogādāts labākā vidē, kur viņam ir iespēja dzīvot pārticībā un izglītoties. Drīz vien šajā pasakā attēlotie notikumi atbalsojās arī šajā ģimenē. Turpmākā grāmata bija spilgts, emocionāls vēstījums par to, kā vairāku pavisam atšķirīgu cilvēku (cilvēku, kuri dzīvo atšķirīgos laikos, dažādās pasaules vietās, cilvēku, kuriem ir dažādi mantiskie apstākļi, atšķirīgi ģimenes apstākļi) dzīves var savīties vienā. Biju pārsteigta, ka tik atšķirīgi cilvēki kaut kādā veidā ir saistīti un reiz jutuši līdzīgus pārdzīvojumus un saskārušies ar līdzīgām dzīves problēmām. Manuprāt, arī katrs romāna lasītājs kādā varonī  vai darbā risinātajā notikumā var saskatīt savu vai kāda sava tuvinieka dzīvi. 

Šajā 352 lappušu biezajā romānā tiek risinātas arī tādas mūsdienu sabiedrībā aktuālas problēmas kā tuva cilvēka nāve, tuva cilvēka pārvākšanās uz dzīvi citviet, nabadzība, neziņa par to, kuri ir īstie vecāki un tuva cilvēka neatpazīšana pēc daudzu gadu ilgas prombūtnes. Romāna galvenie varoņi ir gan nabadzīgi, bezpalīdzīgi cilvēki, kuri, par spīti grūtībām, spēj saskatīt gaišo savās ikdienas gaitās, gan miljonāri, kuriem, šķiet, pieder viss, bet kuri tomēr ne tuvu nav apmierināti ar savu dzīvi un dzīvesveidu. Pateicoties šiem reālistiskajiem, patiesajiem atšķirīgu cilvēku ikdienas un dzīves vērtību attēlojumiem, vēl ilgi pēc romāna izlasīšanas šī grāmata man bija vērtīga viela pārdomām. 

Iesaku šo romānu izlasīt ikvienam, kuram patīk emocionāli, sirsnīgi un patiesi stāsti un kurš vēlas uzzināt, kā dzīvo citu valstu iedzīvotāji.

Ticiet man, pēc romāna izlasīšanas būsiet pārsteigti par to, cik izjusti, aizraujoši spēj rakstīt cilvēks, kurš dzīvo citā pasaules malā un ir pavisam citādas kultūras piekritējs. Ceru, ka pēc “Un kalni atbalsojas” izlasīšanas uz savām dzīves grūtībām, kuras noteikti nav salīdzināmas ar tām, kuras pārdzīvojuši daudzi romāna varoņi, paskatīsies citādāk un kļūsi daudz apmierinātāks ar savu dzīvi.