Autore: Liene Zvane
Noteikti daudzi varētu piekrist, ka ar jauniešiem Latvijai ir paveicies. Viņi ir ne tikai aktīvi, bet arī radoši un noskaņoti uzlabot vienaudžu mācīšanās procesu. To pierāda visas jaunieši organizācijas mūsu valstī. Viena no pazīstamākajām organizācijām Rīgā ir Rīgas Skolēnu dome.
Rīgas Skolēnu dome sastāv no vairākām daļām, kurām ir savi pienākumi (Kultūras daļa, Ārējo sakaru daļa un Izglītības daļa). Šoreiz mūsu žurnālam bija tas gods sarunāties ar nu jau pagājušā mācību gada (2025./2026. m. g.) Izglītības daļas vadītāju Elzu Kļaviņu, lai uzzinātu nedaudz vairāk par organizācijas aizkulisēm un viņas pieredzi, kā arī saņemtu padomus, ja arī jūs, lasītāji, esat ieinteresēti uzņemt līdera pozīciju kādā jauniešu organizācijā!
Kāpēc tu izlēmi pievienoties RSD un kļūt tieši par Izglītības daļas vadītāju?
Es vispār RSD nokļuvu diezgan nejauši. Tas bija pēc Instagram ieraksta, kuru man piedāvāja algoritms, un tur bija aprakstīta iespēja pievienoties Rīgas Skolēnu domei un kandidēt uz kādu no valdes amatiem. Iepazīstoties ar visiem šiem amatiem, man iekrita acīs tieši Izglītības daļas vadītāja amats, jo izglītība man pašai ir ļoti svarīga vērtība un šī iespēja papildināt citu cilvēku zināšanas, kā uzlabot savu izglītības iestādi, mani ļoti saistīja. Tur bija aprakstīti katra amata pienākumi, un Izglītības daļas vadītāja amatam bija norādīts, ka tas ir cieši saistīts ar cilvēkiem un pasākumu organizēšanu. Mani tas ļoti ieinteresēja, jo man patīk darbs ar cilvēkiem, kā arī organizēt dažādas lietas.
Vai tava vēlme strādāt RSD bija saistīta ar iespējamu nākotnes profesiju?
Īstenībā – nē. Es pievienojos Rīgas Skolēnu domei ar mērķi iegūt jaunu pieredzi, iemācīties ko jaunu un vienkārši iepazīt cilvēkus. Taču mans laiks Rīgas Skolēnu domes Izglītības daļas vadītājas amatā noteikti ir paplašinājis manu redzējumu uz politiku Latvijā un vispār pasaulē. Es esmu daudz ko jaunu iemācījusies par politoloģiju un vairākas reizes apsvērusi savu nākotnes profesiju. Manuprāt, šī pieredze bija kā viena liela Ēnu diena, kas ilga faktiski gadu. Es visa šī gada laikā iepazinu dažādus amatus, kas ir tieši saistīti ar politoloģiju, un tos izzināju daudz dziļāk, nekā vienkārši skatoties presē. Es reāli gāju pie tiem cilvēkiem, runājos ar viņiem un iepazinu lielu daļu no viņu darba.
Kādi bija galvenie kritēriji, lai tiktu amatā? Vai process bija sarežģīts?
Manuprāt, process nebija īpaši sarežģīts. No sākuma vajadzēja uzrakstīt savu CV, motivācijas vēstuli, kā arī aizpildīt anketu. Anketā ir ap 20 jautājumu, kas ir koncentrēti tieši uz kandidāta personību un mērķiem šajā amatā. Pēc tam seko intervija ar iepriekšējo valdi, izzinot dziļāk personību un nākotnes vīziju. Pēc tam jau tiek sagaidīta ziņa, vai konkrētais kandidāts ir pieņemts amatā vai nav. Galvenie kritēriji šajā amatā nav tā īsti noteikti, tas ir vairāk apkopojums no cilvēka personības, darītspējas, motivācijas un nākotnes vīzijas. Es teiktu, ka iepriekšēja pieredze noteikti nav noteicošais kritērijs. Es pati iepriekš RSD nebiju darbojusies, taču man bija pieredze citās dažādās organizācijās, kur es biju ieguldījusi savu darbu. Tā ka iepriekšēja pieredze tieši RSD noteikti nav pats noteicošais.
Kādi bija tavi pienākumi kā Izglītības daļas vadītājai?
Pašsaprotamākais – man bija jāvada Izglītības daļa. Tas nozīmē, ka es uzturēju regulāru kontaktu ar visiem daļas dalībniekiem. Organizēju iknedēļas tikšanās, kur mēs visi kopā izrunājām turpmākās darāmās lietas. Mans uzdevums bija uzņemties līderību šo pasākumu organizēšanā, proti, sekot līdzi, lai viss tiek izdarīts laikā un par visu ir padomāts. Es parasti moderēju šos pasākumus un organizēju to darbību. Man arī vajadzēja parūpēties, ka daļas darbība sasniedz iepriekš noteikto gada mērķi. Taču Izglītības daļas vadītāja amats neapstājas tikai pie Izglītības daļas. Es biju arī daļa no valdes. Tas nozīmē, ka mans uzdevums bija bieži vien reprezentēt RSD dažādos pasākumos, kā arī piedalīties sarunās ar citām organizācijām vai politiķiem. Protams, es iesaistījos pasākumu organizēšanā, kas nāk tieši no valdes puses, piemēram, kopsapulces, kā arī kongress.
Kas bija tavs lielākais projekts vai pasākums, kura organizēšanā iesaistījies?
Kopumā iesaistījos aptuveni astoņu pasākumu organizēšanā, taču ievērojamākais no tiem noteikti bija Prezidenta kluba cikls. Tas sastāv no četriem pasākumiem, kuru mērķis ir pulcināt dažādu skolu pārstāvjus un izglītot tos par tēmām, kas saistītas tieši ar skolas pašpārvaldes un skolēnu iesaistes uzlabošanu. Šajos pasākumos mēs aplūkojam tādas tēmas kā iekšējā sadarbība, atbildīga lēmumu pieņemšana, dabai saudzīga skola, kā arī motivācijas veicināšana. Šis Prezidenta kluba cikls ir tradīcija Rīgas Skolēnu domē, un tas arī tiek uzskatīts par galveno Izglītības daļas mērķi. Manuprāt, mēs tiešām šo mērķi sasniedzām. Kopumā šajos pasākumos mēs pulcinājām vairāk nekā 170 skolēnu. Katrā pasākumā bija arī kāds lektors, aktivitātes, un mēs saņēmām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju.
Kādām īpašībām ir jāpiemīt skolēnam, kurš vēlas darboties tieši Izglītības daļā?
Vēlos izcelt vienu īpašību, kas man liekas vissvarīgākā darbam tieši Izglītības daļā, un tā ir komunikācija. Komunikācija tiešām ir kā atslēga, lai pasākums būtu izdevies un kvalitatīvs. Ir ļoti, ļoti svarīgi prasmīgi nokomunicēt par izdarītajiem un vēl darāmajiem darbiem, jo pārpratumi ir viena no sliktākajām lietām, kas var notikt pasākumu organizēšanā. Un es ar prieku saku, ka komunikācija, manuprāt, Izglītības daļā šajā mācību gadā ir tiešām izdevusies, un mums nekādi nepatīkami pārpratumi tiešām neradās.
Pastāsti vismīļākās atmiņas par darbību RSD pagājušajā mācību gadā.
Tās noteikti ir no pirmā Prezidentu kluba. Tas notika manā skolā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, un tā tēma bija “Veiksmīga iekšējā sadarbība”. Šis brīdis bija tāds: pasākums bija beidzies, visi apmeklētāji bija aizgājuši, un es nostājos skatuves priekšā un paskatījos uz zāli. Zāle bija tukša, tur darbojās tikai mana komanda, mana daļa – cilvēki, ar kuriem biju čakli strādājusi iepriekšējo mēnesi, lai šis pasākums taptu, – un viņi palīdzēja sakopt zāli, bet es stāvēju zāles priekšā un sapratu, cik daudz darba ir ieguldīts un kas no šī visa ir iznācis. Pēdējās divas stundas bija pavadītas pilnas ar cilvēkiem, ar jaunām draudzībām, aktivitātēm, lektoriem, un es sapratu, ka aiz šī visa stāvu es un mana komanda. Un tā tiešām bija sirreāla sajūta, apzinoties, cik daudz mēs kā jaunieši – kādi astoņi cilvēki – varam sasniegt.
Ar kādiem sarežģījumiem vai izaicinājumiem tu sastapies? Vai bija kas tāds, kas mēdza sagādāt nepatīkamas izjūtas?
Šo atbildi es vēlos sākt ar laba līdera definīciju. Ir tās visas ierastās definīcijas, ka labs līderis uzņemas atbildību, iniciatīvu un tā tālāk. Es šim visam piekrītu, taču vēlos pievienot tam vēl kādu punktu. Manuprāt, labs līderis ir cilvēks, kurš liek komandas veikumu un sasniegumus virs sava iekšējā labuma. Tas nozīmē, ka es kā Izglītības daļas vadītāja ļāvu saviem komandas biedriem izvēlēties un uzņemties tieši tos pienākumus, kas viņiem raisīja prieku un deva vislielāko pašizaugsmi, piemēram, noorganizēt kādu aktivitāti, savstarpēji komunicējot, radot jaunas draudzības un gūstot prieku. Tas nozīmē, ka bieži vien man vajadzēja uzņemties tos pienākumus, kas man pašai negāja tik ļoti pie sirds, piemēram, rakstīt garus e-pastus, rezervēt telpas, iet cauri sarežģītiem birokrātijas soļiem. Tieši uzņemoties šos varbūt ne tik patīkamos uzdevumus, es pieturējos pie tās savas labā līdera definīcijas. Es augstāk liku kopējo komandas veikumu un sasniegumus – tieši to, kā mani komandas biedri gūst prieku un gandarījumu no sava darba. Mēs kā Izglītības daļa noorganizējam tiešām kvalitatīvu pasākumu virs sava iekšējā personīgā labuma. Tas ir, piemēram, gūt prieku no tā viena pienākuma, kas man aizņem 20 minūtes. Skatoties atpakaļ, es tiešām esmu priecīga, ka es izdarīju varbūt tos ne tik patīkamos uzdevums, kas reti kuram iet pie sirds, jo, manuprāt, tieši tā rodas laba komanda, kas spēj sasniegt ļoti daudz.
Kas tevi visvairāk pārsteidza, kad sāki strādāt vadītājas amatā? Vai saskāries ar ko negaidītu?
Vislielākais pārsteigums bija tas, cik patiesībā Rīgā un Latvijā ir forši un spējīgi, motivēti jaunieši, jo pirms šī amata man bija savā ziņā tāds stereotips, ka motivētus jauniešus, kuri ir gatavi kaut kur iesaistīties, veltīt savu brīvo laiku kaut kādiem pasākumiem, ir ļoti grūti atrast. Taču mani tiešām patīkami pārsteidza mana komanda. Uz pirmo sēdi, kas bija izsaukta, cilvēki tiešām atnāca. Mēs bijām kopā kādi 15, pēc tam sarukām līdz kādiem astoņiem cilvēkiem, bet tas tik un tā ir daudz. Viņi visa šī gada garumā aktīvi iesaistījās Izglītības daļā, pasākumu organizēšanā un tiešām pierādīja to, ka komandas darbs ir ļoti, ļoti spēcīgs.
Vai bieži kontaktējies ar skolēniem no pārējām daļām (Kultūras vai Ārējo sakaru) vai arī lielākoties tikai ar savējiem Izglītības daļā?
Pārsvarā kontaktējos tikai ar savas daļas dalībniekiem, kā arī, protams, valdi. Taču, ja bija kāds uzdevums, kas ietilpa Izglītības daļas pasākumu organizēšanā un atbilda Kultūras vai Ārējo sakaru daļas pienākumiem, tad es, protams, kontaktējos ar šo daļu vadītājām un lūdzu viņām deleģēt savas daļas pārstāvjus, kuri varētu paveikt šo uzdevumu, lai Izglītības daļas pasākums varētu veiksmīgi tikt noorganizēts. Taču ārpus tādiem pienākumiem, kas ietilpst daļas darbībās, es noteikti satiku Kultūras un Ārējo sakaru daļas dalībniekus arī daudzos pasākumos, kuri arī nāca pie manis, jautāja visādus jautājumus, un tad mēs noteikti arī tā parunājāmies.
Kā tev izdevās apvienot darbu RSD un citās jauniešu programmās ar skolas darbiem? Vai saskāries ar pārslodzi? Ja jā, kā ar to tiki galā?
Darbs Rīgas Skolēnu domē, citās jauniešu organizācijās un programmās un vēl skolas darbi tiešām aizņem lielu daļu no manas ikdienas, taču man ļoti palīdzēja ar šo visu tikt galā tieši laika plānošana, un es arī šo prasmi ļoti attīstīju pagājušajā mācība gadā. Man bija plānotājs nedēļai, kur sarakstīju visus skolas uzdevumus, termiņus, kas ir jāievēro gan RSD, gan citās programmās, un nedēļas laikā es tiešām pieturējos pie šī plāna un centos visu izdarīt. Taču mācība gada beigās arī bija tāda situācija, kad es sapratu, ka tomēr ir pārāk daudz uzdevumu – ar visām vēlēšanām Rīgas Skolēnu domē, pēdējiem pārbaudes darbiem, Izglītības daļas pasākumiem un visu pārējo –, un šajā brīdī es tiešām aicinātu jauniešus atcerēties nebaidīties palūgt palīdzību, un tas ir arī tas, ko es izdarīju. Es palūdzu saviem Izglītības daļas dalībniekiem palīdzību ar šiem darbiņiem, kas parasti tiek uzticēti man. Katram šis darbiņš aizņēma kādas 5 līdz 10 minūtes, taču tas viss summējās un iecerētais tika paveikts.
Vai RSD ir panākusi kādas redzamas izmaiņas izglītībā Rīgas mērogā?
Šo atbildi es vēlētos sākt, sakot, ka panākt redzamas izmaiņas pilsētas – kur nu vēl galvaspilsētas – mērogā ir tiešām ļoti, ļoti sarežģīti. Process ir laikietilpīgs un ietver daudzus birokrātiskus soļus. Pārmaiņas izglītības jomā nāk vēl lēnāk, jo tomēr šis saistās ar bērniem un Latvijas nākotni, tāpēc lēmumi tiek pieņemti ļoti pārdomāti un ilgi. Taču, manuprāt, mēs kā Rīgas Skolēnu dome tiešām darījām, ko varējām. Mēs gājām uz daudzām pārrunām ar dažādiem lēmumpieņēmējiem un politiķiem, piemēram, ar Rīgas mēru, Rīgas domes deputātiem, ministriem un pat Latvijas Valsts prezidentu. Šajās pārrunās mēs izteicām mūsu viedokli, aktualizējām dažādas problēmas jauniešu vidū, kā arī sniedzām savus risinājumus. Taču jāatceras, ka tomēr šo problēmu risināšana un izmaiņu veikšana paliek lēmumpieņēmēju rokās. Tā ka es ceru, ka šis mūsu viedoklis nepaliks atvilktnītes dziļākajā nostūrī un kaut kad tiks arī pārskatīts un, iespējams, arī realizēts.
Ko tu guvi no strādāšanas šajā amatā – prasmes, pieredzi?
Darbojoties Rīgas Skolēnu domes Izglītības daļas vadītājas amatā, es ieguvu un attīstīju vairākas prasmes, piemēram, komandas darbu, mērķtiecību, atbildību, līderību, to pašu laika plānošanu un daudz ko citu. Kā arī es guvu vērtīgu pieredzi vairākās jomās, piemēram, pasākumu organizēšanā. Tā jau man ir kļuvusi par ikdienu un ļoti pašsaprotamu lietu. Es arī guvu pieredzi sarunu veidošanā ar dažādiem lēmumpieņēmējiem un, tā teikt, pēc statusa augstākiem cilvēkiem, kā arī, protams, kādas organizācijas reprezentēšanā un diplomātijas prasmēs. Manuprāt, vēl ļoti vērtīgi bija vairāk izzināt Latvijas politiku. Es teiktu, ka šis gads man ir tiešām devis vērienīgu ieskatu Latvijas valsts pārvaldē. Es arī pēc šī gada esmu vairāk sākusi sekot līdzi politikas ziņām un izprast procesus, kas notiek Latvijā.
Kādi ir nākotnes plāni? Vai darbību RSD turpināsi vai meklēsi ko jaunu?
Savu darbību Rīgas Skolēnu domē es noteikti vēlos turpināt, visticamāk, kā Izglītības daļas dalībniecei, kā arī, protams, atbalstīšu jauno valdi, dalīšos ar savu pieredzi un mēģināšu palīdzēt. Centīšos savu darbu RSD apvienot ar skolu, jo nākamais gads solās būt diezgan grūts. Taču noteikti RSD nepazudīs no manas ikdienas un joprojām būs daļa no manas dzīves.
Vai tu iesaki jauniešiem pievienoties RSD? Kāpēc?
Es noteikti iesaku jauniešiem iesaistīties Rīgas Skolēnu domē, jo, manuprāt, šī ir ļoti vērtīga pieredze, kas sniedz un attīsta daudz prasmju, kā arī RSD ir labs sākumpunkts aktīvai līdzdalībai, kas ir ļoti vērtīga prasme līdz pat mūža beigām. Tā ir īpaši vērtīga pieredze skolēniem un jauniešiem, kurus interesē politika, jo, darbojoties domē, politiku var iepazīt, manuprāt, vislabākajā veidā. Viena Ēnu diena nedos tik lielu ieskatu Latvijas politikā kā Rīgas Skolēnu dome. Iesaku savu darbu domē sākt, darbojoties kādā no daļām, tur pierādīt savas prasmes, motivāciju, darbspējas un daudz ko citu. Pēc tam jau var domāt par kandidēšanu kādā no valdes amatiem.
Liels paldies Elzai, kura izsmeļoši un saprotami stāstīja par savu pieredzi Rīgas Skolēnu domē! Novēlam izdevušos tālākos plānus!