Ja tevis nav sociālajos tīklos, tevis nav vispār. Šobrīd šis sauklis šķiet tik pašsaprotams, tomēr daudzi Facebook, Draugiem, Twitter vai Instagram lietotāji pat nenojauš, ka iemesls, kādēļ viņi jūtas vientuļi un nelaimīgi, ir tieši pārāk liela aizraušanās ar sociālajiem tīkliem. Kas zina, varbūt pēc pāris gadiem, ieejot savā sociālo tīklu profilā, vispirms vajadzēs izlasīt līdzīgu brīdinājumu kā uz cigarešu paciņas vai sidra skārdenes?
Par to, ka sociālie tīkli spēj padarīt cilvēkus nelaimīgus, liecina nesen Dānijā veikts pētījums. Zinātnieki no Laimes pētniecības institūta secinājuši, ka bieža sociālo tīklu lietošana vispirms cilvēkā rada skumjas, kas vēlāk pāraug niknumā un depresīvā noskaņojumā. Pie šādiem secinājumiem dāņu eksperti nonāca, veicot eksperimentu ar 1095 brīvprātīgajiem vecumā no 17 līdz 70 gadiem, kurus viņi uzrunāja ar Facebook starpniecību. Eksperimenta sākumā dalībniekiem vajadzēja novērtēt savu laimes izjūtas līmeni pēc desmit ballu sistēmas. Noskaidrojās, ka vidējā atzīme ir 7,6 balles. Pēc tam tika izveidotas divas grupas. Tā dēvētās kontroles grupas dalībniekiem neko nevajadzēja mainīt savā uzvedībā, savukārt otrajai grupai pētnieki palūdza vismaz nedēļu atturēties no sociālo tīklu lietošanas. Pēc nedēļas tika veikta jauna laimes izjūtas līmeņa novērtēšana. Kontroles grupai tā joprojām bija 7,6 ballu līmenī, taču otrai grupai, kas neizmantoja sociālos tīklus, laimes izjūta palielinājās līdz 8,12 ballēm.
Kā mainās garastāvoklis?
Laimes pētniecības institūta vadītājs Meiks Vikings to skaidro šādi: „Sociālie tīkli maina realitātes uztveri, jo to lietotāji publiskai aplūkošanai piedāvā tikai pozitīvu informāciju – labākos un smaidīgākos foto un video. Pārējie sociālo tīklu lietotāji tos aplūko un neviļus salīdzina ar savu reālo dzīvi, kurā, protams, notiek dažādi neparedzēti notikumi, gan skumji, gan traģiski. Tādēļ viņus bieži pārņem sajūta, ka viss sliktais notiek tikai ar viņiem. Un sekas – sociālo tīklu lietotājs nemana, ka nonācis depresijā un jūtas nelaimīgs.”
Sociālos tīklus mēdz dēvēt par cilvēka noskaņojumu pastiprinātāju: veiksmīgie un populārie cilvēki būs populāri arī Facebook, bet tie, kas dzīvē maz ko sasnieguši un jūtas vientuļi, turpmāk jutīsies vēl vientuļāki un vēl neveiksmīgāki par saviem virtuālajiem draugiem un kolēģiem.
Psihologi uzskata, ka sabiedrībā pastāv divi sociālo tīklu lietotāju veidi. Vieni tos izmanto, lai dalītos ar interesantām ziņām un rakstiem, izteiktu savu viedokli par notikumiem, filmām un mūziku, kaut vai – lai uzspēlētu Candy Crush Saga. Tā parasti rīkojas normāls, socializējies, par sevi pārliecināts cilvēks, kuram nav komunikācijas problēmu ārpus virtuālajiem tīkliem.
Kas kļūst atkarīgi?
Otrais sociālo tīklu lietotāju tips sēž tajos stundām ilgi, lasa svešu cilvēku paziņojumus, reti atjauno savu statusu, īpašu uzmanību pievērš virtuālo paziņu fotogrāfijām no ceļojumiem, dzimšanas dienām, nemanot, ka sevi pakļauj riskam ieslīgt depresijā, kas var rasties skaudības, zemā pašnovērtējuma un ilgstošās vientulības dēļ. Tieši šiem indivīdiem ir vislielākais risks iekļūt tā dēvētajā sociālo tīklu žurku skrienamajā ratā. Cenšoties darīt visu, lai tikai varētu pārspēt savus sociālo tīklu draugus ar vēl krāšņāku ceļojumu foto publiskošanu, cilvēks ieslīgst virtuālajā narcisismā, kura blakne ir smaga vientulība.
Šādu sakarību apstiprina zinātnieki no ASV. Piemēram, Kārnegija–Mellona universitātes pētnieki no Cilvēka un datora mijiedarbības institūta noskaidrojuši, ka pasīva draugu un kolēģu sociālo tīklu profila pārlūkošana vistiešākajā veidā saistīta ar vientulības izjūtu un spēj radīt depresiju, kas, kā zināms, mūsdienās atzīta par nopietnu slimību. Arī zinātnieki no Jūtas universitātes secinājuši, ka Facebook profilu pārlūkošana liek secināt, ka visiem citiem dzīve izdevusies tik veiksmīga, laimīga un smaidīga, kas noved pie paša grūtsirdības. Jo reālajā dzīvē var gan nomirt mīļotais trusītis, gan sekot sāpīga šķiršanās no drauga. Diemžēl šo notikumu foto sociālajos tīklos taču neviens neievieto.
Psihologi rezumē, ka virtuālo attiecību uzturēšana ar cilvēkiem, no kuriem lielāko daļu neesat dzīvē pat sastapuši un, visticamāk, arī nekad nesastapsiet, provocē uz līdz šim nepieredzētu uzvedības veidu, kas vērsts tikai uz pašreklāmu, vēlmi radīt par sevi pēc iespējas labāku iespaidu vai vismaz izskatīties ne sliktāk par citiem.
Uzmanību – Instagram!
Tomēr vēl bīstamāku par Facebook uzskata Instagram, jo tajā praktiski nemēdz būt garu paskaidrojošu tekstu, tikai vienas vienīgas bildītes. Efektīga fotogrāfija, kā zināms, uzrunā uzreiz un daudz spēcīgāk nekā profila atjaunošana ar paskaidrojošu teikumu. Tā nu cilvēka uztvere ir iekārtota. Cilvēks, kas „uzsēdies” uz Instagram adatas, ir daudz nelaimīgāks nekā parasts Facebook ziņu lentes lasītājs, uzskata psihologi. Viens no veidiem, kā kompensēt nepatīkamās emocijas, – drauga ģimenes foto, kurā iemūžināts ceļojums uz Portugāli, kompensēt ar vēl lepnāka ceļojuma foto. Rezultātā sākas neformāla sacensība, kurš kuru. Turklāt tajā nav iespējams apstāties, jo nekad nebūs gana, līdz ar to realitātes izjūta tiek zaudēta arvien vairāk. Reizēm pat notiek tā, ka cilvēks, kurš nevar atļauties ceļot, paņem kredītu un iekuļas grūti atmaksājamos parādos tikai tādēļ, lai varētu vēlāk sociālajos tīklos ielikt tādus pašus foto kā viņa darba biedrs vai kaimiņš.
Protams, līdzīgas sociālo tīklu profilu neformālās divkaujas var norisināties arī Facebook vai Twitter, tomēr Instagram uzlūkojams par kaujas lauku, kur cīņa notiek „tīrā” veidā – tikai ar fotoattēlu palīdzību. Teju pusi dienas veltot vispiemērotākā attēla meklējumiem, pēc tam to apstrādājot, retais domā, ka citi lietotāji nerīkojas līdzīgi. Tomēr maldīgais priekšstats par „citu cilvēku laimīgo dzīvi” saglabājas un nostiprinās. Un ar katru jaunu ieniršanu Instagram dzīlēs, pašapziņa slīd arvien zemāk un zemāk.
Sociālā vardarbība apdraud jauniešus
Tomēr sociālie tīkli nav tikai nevainīga fotogrāfiju aplūkošana vai sprieduma izteikšana par aģenta 007 jaunāko filmu. Eiropā aptuveni 20% bērnu internetā saskaras ar dažādām vardarbības formām. Par Latviju precīzu datu nav, taču eksperti uzskata, ka tas varētu būt katrs desmitais interneta un sociālo tīklu lietotājs. ASV 1992. gadā tika dibināta organizācija Enough is enough, kas nolēma cīnīties ar nelegālo pornogrāfiju, bērnu, sieviešu un vīriešu seksuālu izmantošanu. Organizācija, ko dibināja ASV ievērojamu politiķu lēdijas, joprojām uzstājas kā viedokļu līdere, veic pētījumus, lai padarītu internetu drošu sabiedrībai. Pēc šīs organizācijas datiem, aptuveni 95% pusaudžu, kuri izmanto sociālos tīklus, ir bijuši kiberiebiedēšanas liecinieki, bet 33% paši kļuvuši par šīs parādības upuriem. Pētījumos noskaidrota saikne starp pusaudžiem, sociālajiem tīkliem un narkotiku lietošanu. 70% pusaudžu vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kuri katru dienu izmanto sociālos tīklus, piecas reizes biežāk smēķē tabaku, trīs reizes biežāk lieto alkoholu, bet divas reizes biežāk smēķē marihuānu. Pētījumos arī atklāts, ka aktīviem sociālo tīklu lietotājiem, īpaši pusaudžu vecumā, pastāv risks, ka viņu var piemeklēt bailes kļūt sociāli atpalikušam. Tas nozīmē, ka jaunietis nepārtraukti pārlūkos sociālos tīklus tikai ar vienu domu – ka tikai kaut ko nepalaistu garām, ka tikai nenokavētu brīdi, kad kāds apģērba gabals ir izgājis no modes, lai nekļūtu smieklīgs savu klasesbiedru acīs.
Lai gan visam ir arī sava gaišā puse. Psihologi noskaidrojuši, ka viens no pozitīvajiem efektiem, ko var radīt sociālo tīklu lietošana, ir labvēlīga noskaņojuma iegūšana. Reizēm tikai viens peles klikšķis var aizvest pie domubiedru grupas, kuri risina to pašu problēmu, kas aktuāla jums, un gatavi sniegt bezmaksas padomu. Turklāt, lietojot sociālos tīklus mēreni, aiz datora vai planšetes ekrāna var justies droši pat visnoslēgtākais un kautrīgākais jaunietis.
Kā Latvijā lieto sociālos tīklus?
Šā gada novembrī mediju aģentūra veica pētījumu par sociālo tīklu lietošanas ieradumiem. Noskaidrojās, ka Draugiem, Facebook un Odnoklassniki vairāk lieto sievietes, kamēr vīrieši dod priekšroku vīterošanai Twitter un YouTube. Interesanti, ka daiļais dzimuma veido aptuveni 50,2% no Draugiem lietotāju skaita, 51,3% no Facebook, 62,7% no Odnoklassniki un 50,4% Vkontakte. Taču vīrieši labprātāk uzsit digitālo klačiņu Twitter – 58,3% un 57% YouTube. Šīs divas vietnes un Draugiem ir populāras starp latviešiem, kamēr Facebook nesmādē arī cittautieši, taču Odnoklassniki un Vkontakte ir populāras tikai cittautiešu vidū.
Laukos populārāka vietne ir Draugiem, Rīgā līderos izvirzījusies Facebook. Savukārt darba laikā visvairāk iecienīta ir Twitter, tad Instagram, bet trešajā vietā – Facebook. Sociālos tīklus visaktīvāk apmeklē vakarā līdz pulksten 22.00, taču izņēmums ir Draugiem, ko visbiežāk lieto rītos, kamēr naktīs – Vkontakte.