Ļoti ticama vīzija par nākotnes profesiju likteni.
Nodarbošanās ar nākotnes pareģošanu ir riskanta padarīšana, kuras dēļ var ātri izpelnīties gan sabiedrības nosodījumu, gan izsmieklu. Taču mēģināt noteikt, kuras profesijas būs pieprasītas arī pēc divdesmit vai piecdesmit gadiem, ir divtik riskanti. Tomēr, apsverot visus par un pret argumentus, mēs pamēģināsim.
Ko par nākotnes profesijām saka dažādu cienījamu starptautisku organizāciju pārstāvji? Vai tiešām pēc desmit vai divdesmit gadiem 90% darbinieku būs roboti un cilvēki sēdēs bez darba? Uzdrošinos apgalvot, ka nākotnē izzudīs arī tāds jēdziens kā bezdarbnieks – tam jau šobrīd nav visai laba slava. Tā vietā tiks izdomāts daudz pievilcīgāks apzīmējums.
Kā mainīsies pasaule?
Bieži, domājot par nākotni, to iztēlojamies kā kaut ko, kas apdraud mūsu dzīvi. Tomēr nākotne jau nav nedz slikta, nedz ļauna. Tā vienkārši atšķiras no šodienas, tāpat kā šodiena no vakardienas. Ar stipri lielāku varbūtību, ka rīt mūsu dzīvē ienāks vairāk jauno tehnoloģiju un robotu, kas spēs izdarīt vairāk, izmantojot mazāk cilvēkresursu. Zināmās aprindās Latvijā ir populāri izteikties, ka mūsu nākotne ir nelielas lauku saimniecības, kurās saimniekos, izmantojot senču metodes. Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas šāda ideja likās ļoti apsveicama un ieviešama dzīvē. Bet kāda ir realitāte šodien? Izmantojot mūsdienīgu lauksaimniecības tehniku, tūkstoš hektāru lielu saimniecību mierīgi apstrādā trīs cilvēki, no kuriem viens ir īpašnieks. Turklāt nevienam no viņiem nav obligāti jādzīvo būdiņā meža vidū. Nav neiespējami, ka tuvākajā nākotnē viņi vispār izvēlēsies dzīvot netālajā pilsētā, kur pieejamas labas skolas, medicīnas pakalpojumi un kultūras pasākumi. Un nebūs brīnums, ka uz saviem pārdesmit kilometrus attālajiem labības laukiem nākotnes fermeri dosies ar elektromobiļiem.
Kas mūs sagaida?
Nesen Rīgā notika Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forums, kurā attīstības tendenču pētniece Luīze Fredbo-Nīlsena izteica visnotaļ drosmīgu apgalvojumu, ka tuvāko piecpadsmit gadu laikā jaunākās tehnoloģijas spēs aizstāt aptuveni divus miljardus darbinieku. Pirmie, kas izjutīs šīs pārmaiņas, būs grāmatveži, auditori un telemārketinga speciālisti. Šim sarakstam droši var pieplusot arī mazumtirdzniecības pārdevējus. Tas, ka vismaz daļēji viņai ir taisnība, redzams jau šodien, jo arī Latvijā dažos lielveikalos sāk ieviest tā dēvētās pašapkalpošanās kases, kurās pārdevējus aizstāj viedas ierīces, kas piedevām ir tik vienkāršas, ka ar tām spēj apieties gan skolēni, gan seniori.
Forumā Fredbo-Nīlsena apgalvoja, ka pārmaiņas ienāks pat tādās profesijās, par kurām šodien domājam, ka tās ir pa spēkam tikai un vienīgi cilvēkam. Viņa uzsver, ka iespēja nākotnē zaudēt darbu tehnoloģiju dēļ pastāv pat tādiem intelektuālu profesiju pārstāvjiem kā ekonomisti, kravas lidmašīnu piloti un aktieri. Kā piemēru viņa minēja šodien izzudušo burtliču profesiju. Tajā šodien viss tiek paveikts ar modernām maketēšanas programmām.
Tehnoloģijas būtiski samazina strādājošo skaitu
“Pēdējos divos gadsimtos esam pieredzējuši divas nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū,” saka Grems Kodringtons, konsultāciju kompānijas TomorrowToday Global dibinātājs un daudzu nākotnes tēmām veltītu grāmatu autors. “Vispirms lauksaimniecības sektors pieredzēja milzīgas izmaiņas, kad mehanizācijas rezultātā ievērojami samazinājās strādājošo skaits, pēc tam tas pats notika ar manufaktūrām. Tagad esam trešo lielo pārmaiņu priekšā – nākamajā desmitgadē mašīnas spēs aizvietot darbu apkalpojošajā sektorā, kas liks sarosīties baltajām apkaklītēm.”
Grems Kodringtons gan mierina pesimistiski noskaņotus planētas iedzīvotājus, uzsverot: lai arī esam pieredzējuši, kā vēstures gaitā dažādas profesijas izzūd, bet dažas pastāv pāris gadu desmitus, nepārtraukti rodas arī vajadzība pēc jaunām darba vietām. Viņš uzskata, ka līdz aptuveni 25% mūsdienās pilna laika strādājošo cilvēku nākotnē tiks nodarbināti nevis kā uzņēmumu štata darbinieki, bet gan kā ārpakalpojumu sniedzēji dažādu līgumdarbu veikšanai. Par ārkārtīgi būtiskām viņš uzskata tās, ko šodien dēvē par digitālajām prasmēm. Ja nākotnē būs kāds darbs, ko varēs paveikt attālināti, tas arī tiks darīts, jo lielie uzņēmumi labprātāk algos vairākus frīlanserus nekā vienu augstākās klases vadītāju.
Kodringtons uzskata, ka tāpēc jau šodien īpaši svarīgi saprast, ka konkurence būs globāla ne tikai kompāniju, bet arī indivīdu starpā. Jaunās prasmes, kas varētu palīdzēt izsisties darba tirgū, būs spēja sevi reklamēt, apliecināt savas iemaņas kaut vai ar to pašu sociālo tīklu palīdzību. Šajā spēlē uzvarēs tie, kas apzināsies, ka jāmācās ir nepārtraukti, tāpat arī ļoti svarīga ir pašdisciplīna, lai to visu apgūtu. Paredzams, ka tuvākajos desmit gados īpaši pieprasīti būt jauna veida vadītāji, kas spēs saprasties, dot darba uzdevumus un motivēt izpildīt uzticēto darbu neatkarīgiem indivīdiem, kas vairs nestrādās kopā vienā telpā, bet atradīsies dažādās pasaules malās un būs visnotaļ neatkarīgi.
Futurologi uzskata, ka nākotnē darba netrūks zobārstiem, rehabilitācijas terapeitiem un fitnesa treneriem, arī garīdzniekiem un ķīmijas inženieriem. Vismaz tuvākos piecpadsmit gadus viņi var gulēt mierīgi.
Viens gan ir skaidrs. Bez darba nekad nepaliks nākotnes tendenču prognozētāji.
Pārmaiņas ienāks pat tādās profesijās, par kurām šodien domājam, ka tās ir pa spēkam tikai un vienīgi cilvēkam.
Kļūsti par atraktīvu profesoru
Ņemot vērā, ka pamazām mainās macību formas, nākotnē, lai mācītos augstskolā, viena no svarīgākajām lietām, ko vajadzēs, būs jaudīgs interneta pieslēgums. Jau šodien, izmantojot Youtube, pieaugušie apgūst Photoshop, bet skolēni mācās izgatavot sērkociņu raķetes vai locīt sarežģītas papīra lidmašīnas. Paredzams, ka nākotnē īpašs pieprasījums būs pēc pasniedzējiem, kuri savas lekcijas spēs pasniegt atraktīvi. Konkurēt vajadzēs arī profesoriem. Sirmajiem vīriem, kuri lasīja lekcijas tik monotonā balsī, ka puse no auditorijā sēdošajiem paspēja iemigt, vai nu nāksies steidzami apgūt aktierprasmes, vai… doties pensijā.
Fermeris uz daudzstāvenes jumta
Pasaulē jau vairākus gadus pazīstama tāda profesija kā urbānais fermeris. Tā kā pilsētu iedzīvotāju skaits nemitīgi palielinās, turklāt arvien vairāk cilvēku saprot, ka tradicionālajā lauksaimniecībā bieži izmanto agresīvas ķimikālijas, kas vēlāk nonāk cilvēka organismā un, iespējams, izraisa dažādas slimības, arvien vairāk iedzīvotāju paši vēlas pievērsties dārzeņu audzēšanai. Londonā, Parīzē, Ņujorkā pilsētu iedzīvotāji ierīkojuši kompaktas dārzeņu audzētavas uz pilsētu ēku jumtiem.
Arī Latvijā pagājušā gada vasaras vidū Latvijas Biškopības biedrības pārstāvji netālu no tā dēvētā “skābbarības torņa” novietoja divus bišu stropus, kas vēlāk sniedza ap 60 kilogramiem medus. Ja līdz šim bija uzskats, ka pilsētvidē gaisa piesārņojums ir ļoti liels, veiktā medus analīze pierādīja, ka tas nesatur smagos metālus un ir veselīgs. Turklāt pēc analīžu rādītājiem tas absolūti neatšķīrās no tā produkta, kas tiek iegūts laukos, tālu no apdzīvotām vietām.
Viņš palīdzēja man atcerēties jaunību
Kāds Kanādas stipendiju fonds, sadarbojoties ar futurologiem, izstrādājis savu versiju par dažādām nākotnē pieprasītām profesijām. Viena no tām – tā dēvētie nostalģisti. Šīs profesijas pārstāvji nodarbosies ar īpaša interjera radīšanu gados vecākiem cilvēkiem. Jau tagad zināms, ka viņu skaits tuvākajā nākotnē ievērojami pieaugs, jo sasniegumi medicīnā un veselības aprūpes sistēmā paildzinājuši cilvēku mūžu. Nostalģistu darba pienākums būs radīt tāda veida interjeru, kas senioriem palīdzēs atsaukt atmiņā viņu labākos dzīves posmus. Var tikai piekrist, ka dzīvoklī, kas iekārtots, lai atsauktu atmiņā, piemēram, gadu, kad tika izcīnīti pirmie nozīmīgie panākumi karjerā, vecumdienas būs pavadīt patīkamāk. Paredzams, ka nostalģistiem būs jāapgūst interjera dizaina veidotāja, vēsturnieka un sociālā darbinieka profesijas iemaņas.
Interesantākās nākotnes profesijās
Mūža nogales serviss
Mēs visi atceramies pasaku par dēlu, kurš veda ragaviņās uz mežu savu sirmo un savārgušo tēvu. Lai gan pasakā dēls nolemj lauzt tā laika tradīcijas un tēvu aizved atpakaļ uz mājām, paslēpj pagrabā un, klausot pieredzējušā vīra padomam, paglābj dzimtu no bada nāves, nokuļot jumta salmus, lai iegūtu rudzus, ar ko neražas laikā apsēt laukus, pasaka ilustrē tā laika sabiedrības attieksmi pret padzīvojušiem cilvēkiem. Ņemot vērā, ka arī mūsdienās cilvēku vecums arvien palielinās, runājot par nākotnes profesijām, bieži tiek pieminēts tā dēvētais dzīves noslēguma posma vadītājs. Izklausās jau pavisam jocīgi, taču šīs profesijas pārstāvis, ko drīzāk varētu salīdzināt ar mācītāja misiju, nodarbosies ar to, ka cilvēkam, kurš nonācis mūža galā, palīdzēs sagatavoties pēdējai mūža stundai. Šajā profesijā būtu nepieciešamas sociālā darba, veselības aprūpes un psihologa iemaņas.
Visa dzīve kā spēle
Tā kā nākotnē tehnoloģijas kļūs arvien sarežģītākas, paredzams, ka viena no problēmām būs – kā iemācīties tās apgūt. Šeit lieti noderēs tā dēvētā spēļu inženiera prasmes. Viņa pārziņā būs, izmantojot dažādu spēļu elementus, atvieglot cilvēkiem dzīvē noderīgu prasmju apgūšanu. Tāpat paredzams, ka spēļu elementu klātbūtne cilvēka ikdienā palīdzēs izvairīties no stresa kaitīgās ietekmes.
Palīdzēs izdrukāt mēbeles
3D druka joprojām daudziem liekas pilnīgs kosmoss, taču ap 2025. gadu cilvēku attieksme pret to varētu mainīties, uzskata futurologi. Jau tagad iespējams iegādāties 3D printeri un mājās izdrukāt nelielus sadzīves priekšmetus, tomēr paredzamā nākotnē 3D tehnoloģijas būs attīstījušās tik tālu, ka, izmantojot 3D koučus, ikviens varēs izdrukāt arī mēbeles un pat ēku infrastruktūras elementus, piemēram, dažādas konfigurācijas caurules, radiatorus, durvju rokturus utt.
Jaunās prasmes, kas varētu palīdzēt izsisties darba tirgū, būs spēja sevi reklamēt, apliecināt savas iemaņas kaut vai ar to pašu sociālo tīklu palīdzību.