Mums ikvienam ir iespēja pozitīvi ietekmēt sabiedrību – šāda iedvesmas pilna atziņa ar mani atceļoja atpakaļ uz Latviju pēc Erasmus+ apmācībām “Partnerships in Erasmus +: establishing, managing and strengthening cross-sectorial partnerships in the youth field”, kas no 23. līdz 28. februārim notika Portugāles ziemeļu pilsētā Viseu. Šajā rakstā ne tikai par iedvesmu, bet arī praktiskām lietām, kas tev var noderēt, iekustinot procesus ar Erasmus+ palīdzību.
Apmācībās kopā ar mani piedalījās vēl 24 dalībnieki no dažādām valstīm – jaunatnes darbinieki, jauniešu organizāciju un valsts institūciju pārstāvji. Ierasties no puteņa Latvijā uz vietu, kur nu jau bija +15 grādu un jau kokos greznojas citroni, bija gana labs iemesls, lai visu apmācību laiku justos daudzas reizes pozitīvāk nekā ikdienā (lielākoties visiem šķita, ka ir auksti, tikmēr ziemeļnieki pauzēs sauļojās). Ja kāds varētu padomāt, ka apmācības ir atpūta – noteikti nē, arī tās ir darba dienas, turklāt garas. Nedēļa bija ļoti intensīva un apskatīt pilsētu devāmies tikai vienreiz, taču tieši tas apmācības padarīja tik vērtīgas.
Tas bija emociju sajaukums – iedvesma, paplašināts redzesloks un iegūti daudzi kontakti, ko jau tagad organizācijā “Avantis” pielietojam sadarbību veidošanai, bet arī pārdomas par to, ka ir lietas, ko mēdzam aizmirst, neredzam vai izliekamies neredzot. Ieklausīties, saprast un uzdrīkstēties palīdzēt veidot ietekmi.
REDZESLOKS
Pavisam noteikti meklē iespējas, kā praktiski izglītoties par kultūrām – tādā veidā gūstot toleranci attiecībā uz dažādām norisēm pasaulē, dažādiem uzskatiem u.tml. Reizēm pat nevajag doties ārpus valsts – mums katram pietiek ar savu “sociālo burbuli”, kurā esam, nepamanot, kas notiek ārpus tā. Ļoti motivē darīt! Ja neraksti projektus, tad vari kļūt par to dalībnieku – doties jauniešu apmaiņās vai Eiropas Brīvprātīgajā darbā, bet, ja strādā ar jauniešiem, tad šādās apmācībās. Tam visam vienmēr ir pamattematika, līdz ar to iespējams izvēlēties sev interesējošāko.
KAS IR LABS PROJEKTS?
Būtiska atziņa, ar ko dalījās apmācību treneri – svarīgs ir nevis kāds īpašs veids, kā projekts tiek uzrakstīts, bet gan ietekme, ko tas atstātu sabiedrībai pēc tam, kad noslēdzas. Līdz ar to nav jābaidās rakstīt pirmo reizi, bet tos, kuri jau ir rakstījuši, varētu rosināt palīdzēt arī citiem. Kāda ietekme sasniedzama ar Erasmus+ programmu? Par to lasi vadlīnijās šeit , kur uzzināsi arī vispārēju informāciju par Erasmus+, programmas virzieniem un projektu iesniegšanu. Savukārt šeit ir projektu ekspertu vadlīnijas – ar tām varēsi paskatīties uz projektu no vērtētāja skatupunkta. Labs projekts ir arī tas, kas tiek rakstīts gana ilgu laiku, ciešā sadarbībā ar partneriem, kurus vieno kopīgs mērķis.
“LAIKA MAŠĪNA“
Bez Erasmus+ programmas prioritātēm vērts padomāt arī par prioritātēm, ko darbā ar jaunatni ir izvirzījusi Eiropa – tas var kalpot par vērtīgu informāciju, lai labāk izprastu Eiropas līmeņa problēmas un novērtētu, vai esi ieinteresēts cīņai ar tām un ko tu vari darīt tā labad. Ja jūti, ka tev tas šķiet interesanti, tad šeit ir “Agenda 2020” – Eiropas stratēģija darbā ar jaunatni, kas būs aktīva līdz 2020. gadam. Attiecīgi, arī veidojot projektu, jādomā ne tikai par šo brīdi, bet arī par to, kā projekts var veidot ilgtspējīgu ietekmi.
SARUNA
Lai izveidotos sadarbība projekta īstenošanai, jānotiek sarunai. Un, lai sarunātos, pirmkārt, jāsaprot, ka pasaulē ir ļoti dažadādi skatījumi uz lietām, ko mēs darām. Varbūt var šķist, ka organizācijai labāk darboties vienatnē, jo šādi ir lielāka rīcības brīvība, tomēr, ja saruna nenotiek, tad neveidojas tik vērtīgā informācijas, pieredzes un ideju apmaiņa, ka rezultātā tas ir zaudējums projektam.
STARPNOZARU SADARBĪBA
Visi procesos iesaistītie, pat, ja atrodas dažādos līmeņos, runā par tām pašām problēmām – tikai citā valodā. Reizēm notiek arī “coopetition” – situācija, kad konkurenri saprot, ka, lai sasniegtu mērķi, ir jāsadarbojas.
VAI CITUR ZĀLE ZAĻĀKA UN DEBESIS ZILĀKAS?
Bieži dzirdam, ka jauni cilvēki dodas prom vai vēlas doties prom no Latvijas, meklējot labākus dzīves apstākļus, tomēr vai zināji, ka tieši šāda pat situācija ir arī Itālijā, Portugālē un citās Eiropas valstīs, jo uzskata, ka citur Eiropā ir labāk? Tas droši vien ir cilvēku iekšējais dzinulis – meklēt, augt, attīstīties, bet nebūt nenozīmē, ka iesūnojošās lietas nevar mainīt. Aiziet?
Marija Rācene, biedrība “Avantis”