Atziņas no diskusijas “Lampā”
Sarunās par to, kur beidzas viedoklis un sākas mobings, mums radās vairākas atziņas – vārdi var ievainot tikpat stipri kā rīcība, un robeža starp viedokli un mobingu ir cieņā: ja cilvēks izsaka savas domas, neaizskarot otra cieņu, tas ir viedoklis, bet, ja pazemojums atkārtojas vai tiek teikts mērķtiecīgi un nepieklājīgi, tā jau ir aizskaršana. Atbildība šajā jautājumā gulstas ne tikai uz runātāju, bet arī uz klausītāju – klusēšana un bezdarbība var nozīmēt atbalstu mobingam, savukārt drosmīga iejaukšanās var apturēt problēmu, pirms tā kļūst smaga. Īpaši svarīgi bija pieminēt digitālo pasauli. Digitālajā pasaulē robežas starp viedokli un mobingu ir vēl grūtāk saskatāmas, jo komentāri sociālajos tīklos vai WhatsApp čatos kļūst par anonīmu aizvainojumu platformu. Rezultātā izteicieni, kas “dzīvajā” sarunā varbūt šķistu par rupjiem vai pārāk asi, internetā tiek normalizēti un izplatīti vēl ātrāk. Tādēļ īpaši svarīgi ir izmantot “report” rīkus un citas drošības funkcijas, kas palīdz aizsargāt lietotājus un ātrāk reaģēt uz pārkāpumiem. Taču vienlaikus jāapzinās, ko īpaši uzsvēra Ilze, ka arī šie rīki vieni paši neatrisina problēmu, katram lietotājam jāapzinās atbildība par savu komunikāciju, jāprot atšķirt kritiku no aizvainojuma un jāveido cieņpilna digitālā vide.
Tādējādi atziņa ir vienkārša, bet ļoti svarīga – gan dzīvē, gan internetā viedoklis kļūst par mobingu tad, ja tajā zūd cieņa pret otru cilvēku. Ikvienam no mums ir vara ar vārdiem gan sāpināt, gan dziedēt, un tikai no mūsu izvēles ir atkarīgs, kāda vide mums visapkārt veidojas – vai tā ir droša, cieņpilna un atbalstoša vai arī toksiska un aizvainojoša.
Diskusija notika projekta ““Young Media House” attīstība reģionos” ietvaros. Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.- 2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros