Frīlanss vēl pirms pāris gadiem nozīmēja kaut ko mīklainu un nesaprotamu, bet nodarbošanās ar frīlansu asociējās ar slaistīšanos un slinkumu. Vārdu sakot, turīgu vecāku bērnu izklaides. Tomēr šodien situācija ir radikāli mainījusies. Darba tirgū parādās arvien vairāk jaunu un talantīgu visdažādāko jomu profesionāļu, kuri vēlas pārdot savas prasmes par maksimālu cenu, izvairoties no ne vienmēr glaimojošo darba devēju starpniecības. Frīlanseri atsakās no biroja štata darbinieka šķietamās stabilitātes un dodas brīvajā lidojumā, piedāvājot savus pakalpojumus specializētajās frīlanseru interneta mājaslapās. Arī interneta tehnoloģiju attīstība ir vairojusi frīlanseru skaitu, jo tagad attīstītās valstīs, pie kādām neapšaubāmi var pieskaitīt arī Latviju, iespējams strādāt kaut visnomaļākā meža vidū. Datortehnoloģijas, web dizains, tulkojumi, reklāmas tekstu sacerēšana, maketēšana, šie un vēl daudz darbi izpildāmi jebkurā vietā, kur vien ir internets.
Bailes attur kļūt par brīvo darbinieku
Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, frīlanseru skaits strauji palielinājās laikā, kad pasaulē sāka plosīties ekonomiskā krīze. Pasaulē sirmas un cienījamas bankas mira kā mušas, finanšu kompānijas ar simtgadu vēsturi aizgāja pa skuju taku, bet visdažādāko jomu speciālisti, stoiski pārciešot štatu samazināšanu vai krasu algas apcirpšanu, sāka domāt par strādāšanu nevis birojā, bet mājās. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka frīlansera darba režīmu šodien vēlētos aptuveni puse no tiem biroju darbiniekiem, kuri katru rītu dodas uz darbu, taču ne visi spēj sadūšoties un nonākt situācijā, kurā darba devējs esi sev pats. Iemesls? Bailes no atbildības, nespēja strikti sadalīt savu laiku tā, lai izdarītu plānotos darbus un atpūstos. Frīlanserim, lai viņš būtu veiksmīgs, jābūt apveltītam ar stipru gribasspēku.
Ja jums jātērē stunda, lai aizbrauktu uz darbu un tikpat atpakaļ, nedēļā sanāk desmit stundas. Vairāk nekā vienā darba diena. Kādēļ nelietderīgi tērēt tik daudz laika, ja reiz darba specifika atļauj strādāt mājās, kafejnīcā, ikvienā ērtā vietā, kur pieejams pietiekami jaudīgs interneta pieslēgums? Darba devējs no tā tikai iegūs, jo varēs samazināt izdevumus štata darbinieku uzturēšanai. Galvenais, kas nepieciešams, – nodrošināt, lai nolīgtajam frīlanserim ir pieeja uzņēmuma dokumentācijai, kas nepieciešama nolīgtajam darbam, – aptuveni šādus argumentus par labu attālinātajam darbam min daudzi profesionālie frīlanseri, tajā pašā laikā piekodinot, ka galvenais zemūdens akmens šajā disciplīnā ir tas, ka tiek maksāts tikai par nepieciešamo rezultātu, nevis procesu. Pozitīvais moments? Darba devējs šajā gadījumā nenodarbosies ar reizēm tik nūģīgo kontroles procesu, kas visiem tik ļoti riebjas. Izdarīji darbu, aizsūtīji padarīto, saņēmi naudu un nu vari dragāt tālāk.
Attālinātā darba plusi un mīnusi
Valsts, kas nesen pārdzīvojusi ekonomiskās krīzes virsotni un vēl joprojām turpina ķepuroties, pagaidām nespēj saviem pilsoņiem nodrošināt augstu dzīves līmeni, tāpēc skaidrs, ka darbinieki meklēs iespēju nopelnīt papildu atalgojumu, kuru, visticamāk, piedāvā attālinātais darbs. No otras puses, ekonomikas stabilizācija ļaus daudziem darbiniekiem atgriezties savās darbavietās, un tie, kas nevarēja atrast sevi frīlansā, ar gandarījumu uztver no jauna radušos iespēju atgriezties savā iepriekšējā darbavietā.
Arvien biežāk darba devēji izvēlas dot priekšroku darbiniekiem, kuri strādā attālināti, kurus var neieskaitīt uzņēmuma štatā, tādā veidā optimizējot nodokļus. Tomēr – gados jauni speciālisti ir ar mieru strādāt bez oficiāla darba līguma, bet gados vecāki cilvēki noteikti aizdomāsies par savu nākamo pensiju un atteiksies no frīlansa par labu štata darbinieka statusam.
Frīlanseri, kuriem piemīt augsts profesionālisms un liela darba pieredze, nopelna daudz vairāk nekā ierindas biroju darbinieki, turklāt īpaši neuztraucas par nodokļu nomaksu. Tomēr ne visi saprot, ka frīlanss nav tikai peļņa, bet arī smags darbs, kurā par miljonāru laimējas kļūt tikai retajam. Turklāt nodokļu iekasētāji arvien biežāk sāk pievērst uzmanību šāda veida darbiniekiem neatkarīgi, vai vīlējat nagus vai programmējat. Tāpēc frīlanserim, kurš nolēmis šādā statusā palikt pēc iespējas ilgi, jāpadomā arī par savas grāmatvedības sakārtošanu, katru mēnesi legāli valsts budžetā ieskaitot savu sūri nopelnīto naudu. Izklausās nereāli? Nebūt ne. Vienkārši jārēķinās, ka progresē arī Valsts ieņēmumu dienesta tehnoloģijas, kas arvien nekļūdīgāk spēs noteikt neatbilstības starp ienākumiem un izdevumiem.
Visai straujā frīlansa attīstība noveda pie tā, ka brīvo darbinieku rindās sāka parādīties pašlabuma meklētāji, kuri šajā darba specifikā saskatīja tikai veidu, kā nopelnīt līdzekļus, nevis iespēju piedāvāt pasūtītājam savas augsta līmeņa profesionālās spējas. Tomēr internets un paaugstinātas prasības pret tā saturu diktē savus noteikumus, un bieži darba devēji izvēlas dot priekšroku nevis tiem, kas strādā par zemu samaksu, bet tiem, kas piedāvā kvalitatīvu pakalpojumu par adekvātu sava darba samaksu. Tas nozīmē, ka no frīlansa pazudīs vieglās peļņas tīkotāji, bet to vietā nāks patiešām augstas klases profesionāļi, sava amata pratēji.
Vairums frīlanseru strādā ar savu vārdu, taču, ja esat nopietni nolēmuši pievērsties šāda veida darbam, agri vai vēlu nonāksiet pie secinājuma, ka nepieciešams attīstīt savu brendu, zīmolu. Ilgtermiņa perspektīvā iesaka tomēr padomāt par savas kompānijas dibināšanu, jo personīgais zīmols tomēr var ierobežot frīlanseri. Turklāt lieli klienti bieži izvēlas strādāt nevis ar frīlanseriem vientuļniekiem, bet gan radošiem kolektīviem. Pat ja frīlanserim ir palīgi, pasūtītāja acīs viņu vienalga uztvers kā vienu darbinieku ar visām no tā izrietošajām sekām – lielus pasūtījumus tādam uzticēt riskanti.
Lai gan pašreiz eksistē daudz interneta lapu un forumu, kur atrast nepieciešamo speciālistu ir vieglāk par vieglu, tomēr sadarbības uzsākšana ar frīlanseri ir kā krievu ruletes spēlēšana. Var paveikties. Vai arī nepaveikties, jo nereti ir gadījumi, kad frīlanseri vienkārši nespēj tikt galā ar pasūtījumiem un nozūd. Turklāt frīlanseri bieži uzskata, ka pēdējā pārbaude jāveic darba pasūtītājam, nevis darba izpildītājam. Tas arī ir iemesls, kāpēc frīlanserim maksā mazāk nekā štata darbiniekam, jo frīlansera darbs pēc tam jāpārbauda reizes trīs. Galu galā ikviens attālinātais darbinieks datora ekrānā ir kā viena svītriņa, kurai nebūs iespējams apvaicāties par darba kvalitāti.
Kādas ir nākotnes prognozes?
Lai arī šodien grūti prognozēt, kā tieši attīstīsies frīlanss, skaidrs, ka attālinātais darbs kā sociāla parādība arvien vairāk vēršas plašumā un iespējams prognozēt dažādus faktorus, kas tos gan veicina, gan arī neļauj attīstīties.
Liels daudzums kompāniju katru gadu tērē miljonus dolāru gabaldarbiem. Jāsaka, tieši tās rada jaunas iespējas neatkarīgiem darbiniekiem, attīstot frīlansa ekonomiku. Pēc dažādām pazīmēm spriežot, pieprasījums pēc frīlansa tikai palielināsies. Piemēram, ASV 53 miljoniem darbinieku ir bijusi saistība ar frīlansu, un šis skaitlis sastāda 34% no visiem pieejamajiem darbiniekiem. Ap 2020. gadu šis skaitlis palielināsies līdz 50%. Kompānijām tas nozīmē tikai vienu – būs nepieciešams pārskatīt līdzšinējās vadības sistēmas un ieviest jaunas.
Eksperti uzskata, ka nākotnē varētu būt izplatītas tā dēvētās frīlansa profesionāļu komandas, kuras izveidosies, izmantojot dažādu interneta lapu starpniecību, jo strādāt ar vienu profesionāli tomēr ir pārāk riskanti. Īpaši tas attiecas uz dažādiem sarežģītiem darbiem, kad nepieciešama vairāku frīlanseru saskaņota darbība. No šā izriet, ka uzņēmumiem būs nepieciešamas īpašas frīlanseru vadības sistēmas.
Daudzi frīlanseri aizmirst, ka daļa no saviem ienākumiem obligāti jāinvestē personīgā biznesa attīstībā. Īpaši tas svarīgi, ja frīlanseris domā strādāt šādā režīmā ilgāku laika posmu. Īpaši būtu jāatceras, ka regulāri jāiekrāj nauda jaunai datortehnikais, kas mēdz neglābjami novecot vai arī mēdz salūzt, un tad nepieciešama nauda remontam. Tāpat ilgstošā laika posmā nepieciešams investēt zināšanās mārketingā un pašpilnveidošanās. Dažādu semināru, tiešsaistes kursu apmeklēšana maksā naudu, taču tās ir investīcijas, kas frīlanserim palīdzēs attīstīties un stingri stāvēt uz zemes arī pēc desmit gadiem.