Autore: Liene Zvane
Katram jaunietim laika gaitā veidojas savs stils un priekšstats par to, kā būtu jāģērbjas. Īpašu ietekmi sniedz modes tendences, kas mainās zibens ātrumā. Tomēr kā veidojas šīs tendences? Vai tās rada paši jaunieši, vai drīzāk tās nemanāmi pārņem viņu ikdienu, pārvēršot jauno paaudzi par, var teikt, modes pasaules kalpiem. Pats galvenais jautājums – vai jaunietim vajadzētu sekot modei? Lai to noskaidrotu, intervējām stilisti Karolīnu Baumani
Sākumā nedaudz pastāstiet par savu profesiju. Kādi ir jūsu pienākumi kā stilistei?
Stilisti ir dažādi. Vieni tur rūpi par kādas zvaigznes garderobi, citi – atlasa drēbes fotosesijai žurnālam, trešie – stilizē modes skatēm vai preču bildēšanai internetveikalam. Ikreiz, kad jūs redzat kādu slavenību uz sarkanā paklāja vai klikšķināt pirkt kādā mājaslapā, ziniet, aiz tēla, kas jums patika, stāvēja ne pati slavenība, ne dizainers, ne fotogrāfs, bet, visticamāk, stilists.
Mani interesē pa drusciņai no visa, bet visvairāk – palīdzēt izveidot praktisku valkājamu garderobi reāliem cilvēkiem. Tā, lai prieks katru dienu, nevis tikai uz bildēšanās brīdi.
Vai jums kā stilistei ir pieredze ar apģērba piemeklēšanu jauniešiem?
Manai jaunākajai klientei bija 12 gadu, un tā bija viena no sarežģītākajām situācijām manā stilistes pieredzē. No vienas puses, maka turētāja ir mamma un uzdevums “salikt komplektus skolai”, no otras puses – persona ar viedokli, kas vispār nav “salikt komplektus skolai” virzienā. Bija sarežģīti, bet mēs atradām kompromisu.
Vēl 2025. gada pavasarī pasniedzu stila un modes kursu modeļu aģentūras Natalie meitenēm. Apģērbus nepiemeklēju, bet mums bija praktiskie un teorētiskie uzdevumi kompozīcijas teorijā un imidža jautājumos. Biju pārsteigta, cik ļoti jaunietes man paspoguļoja redzējumu citā leņķī. Hipteensdon’twearbluejeans 🙂 Nu jau esam tādās attiecībās, ka cilvēkiem vecumā 40+ vajadzētu ieklausīties jauniešu viedoklī.
Kā jauniešu mode atšķiras no pieaugušo modes?
Iedomājieties – līdz 1960. gadiem jauniešu modes nebija! Eksistēja tikai bērnu un pieaugušo mode, bet pa vidu – tukšums. Līdz ar to tīri vēsturiski jauniešu mode ir visjaunākā – tai ir nedaudz pāri 60 gadiem. Iespējams, tieši tāpēc tā vairāk darbojas caur noliegumu: kā bērns vairs nevaru, bet kā pieaugušais – negribu! Reti kuram jaunietim patīk ģērbties kā sencītim, un pieaugušā viedoklis nav autoritāte. Mana sarežģītākā kliente bija divpadsmitgadīga meitene, bet to jau pieminēju.
Vai, jūsuprāt, jaunietis veido modes pasauli, vai modes pasaule drīzāk veido jaunieti?
Otrais. Ar modes pasauli ir pavisam vienkārši – tas ir bizness, un viss notiek aptuveni tā:
2020. gads, satiekas modes industrijas smagsvari.
“Klau, tirgus ir pārsātināts ar taisniem džinsiem, visi jau pie tādiem tikuši un jaunus nepērk. Vajadzētu izdomāt ko jaunu.”
“Varbūt uztaisām wideleg, tādas platas, lai velkas pa zemi.”
“Tas ir neglīti. Neviens nepirks.”
“Iedosim influenceriem un tiktokeriem uzvilkt. Tad pirks.”
2025. gads, satiekas uz ielas divas draudzenes.
“Tev arī wideleg bikses. Wow! OMG, mēs esam tik stilīgas!”
Vai jauniešiem vajadzētu satraukties par modes tendencēm un censties tām sekot?
Satraukties nevajag, ar vienu aci uzpasēt gan ir vērts. Modes tendences tomēr ir stāsts par aktualitātēm, un kurš tad vislabāk ir informēts par visu aktuālo? Mūziku, slengu un lietotnēm? Jaunieši, ne jau sencīši! Starp citu, viena no vecuma pazīmēm ir konservatīvisms, tas ir, aktuālā noliegšana. Savas paaudzes dāmām iesaku uzmanīties.
Kā rodas šīs tendences?
Tā viņas arī rodas – ka kāds grib nopelnīt, jo modes industrija pirmām kārtām ir bizness. Otrais lielākais pasaulē, ja nemaldos.
Ne tikai apģērba ziņā, bet visos biznesos to īpašnieki un akcionāri ir spiesti palūkoties nākotnē, gadus piecus uz priekšu vismaz, lai prognozētu, kāda būs sociāli ekonomiskā situācija pasaulē, kādas politiskās izmaiņas gaidāmas, kas cilvēkiem būs svarīgi, un sagatavotos tam: saskicētu kolekcijas, pasūtītu audumus noteiktā krāsā, iepirktu pareizās pogas, noslēgtu līgumus ar populāro filmu vai popgrupu menedžeriem, jo visi gribēs T kreklus ar Wednesday, piemēram. Tāpēc tas, ko izlasām modes žurnālā vai paskatāmies TikTokā šodien, ir šī garā procesa rezultāts, nevis sākums.
Vai, jūsuprāt, sociālie tīkli ir vēlama vide, kur redzēt aktuālos apģērbus?
Sociālie tīkli ir mārketinga rīks, tāpēc grūti to saukt par vēlamo vidi. Influenceru atrādītais ne vienmēr patiešām ir modē, turklāt valkājams, mūsu dzīvei adaptējams. Bieži vien tā ir sadarbība (#collab), par ko ir samaksāts, vai arī drēbes tiek pirktas, lai radītu saturu. Ir tāds jēdziens wardrobing, kas nozīmē pirkt apģērbu, ko netaisies valkāt, jo kā var ikdienā valkāt augstpapēžu zābakus pāri celim un kombinēt tos ar īsu kleitu un kažokādas jaciņu? Nekādi. Tikai nobildēties sociālajiem tīkliem un tad atdot atpakaļ. To praktizē daudz vairāk cilvēku, nekā mēs iedomājamies, un wardrobing ir galvassāpes zīmoliem, kas caur to cieš zaudējumus, un trauksmes iemesls mums, šā satura vērotājiem. Ja pēc vizuālās komunikācijas ar kāda satura veidotāja profilu jūs jūtaties mazāk stilīgs, mazāk skaists, mazāk slaids un vispār kaut kādā ziņā mazāk – pārstājiet sekot. Sociālajiem tīkliem ir jāiedvesmo, nevis jāiedzen depresijā. Kritisko domāšanu neviens nav atcēlis.
Kādas ir galvenās atšķirības starp modi un stilu?
Mode – tas ir vispārīgi, stils – tas ir konkrēti.
Modes tendences, citiem vārdiem, ir konkrētajā kultūrā dotajā mirklī pieņemts ģērbšanās veids, kas iedod mērauklu: trendā pret antitrendā; aktuāls pret novecojis.
Stils – tas ir konkrēti. Tas var būt par mani, piemēram, mans, Markusa vai Lienes personīgais stils, vai par kādu konkrētu cilvēku grupu vai sajūtu (lietišķais stils, romantiskais stils, retro stils, ielas stils utt.).
Stils var būt modē un var būt ārpus tās. Un vēl ir bezstils – tas arī savā ziņā ir stils 🙂
Vai labāk būtu ģērbties moderni vai tomēr veidot savu stilu?
Atkarībā no tā, vai gribam ātrāk un vieglāk vai ilgāk un sāpīgāk.
Ja pirmais, tad ģērbjamies modernos apģērbos, kas nav fakts, ka piestāvēs vai izrotās, vai vispār būs man, taču jauniešu vecumā tas ir vienalga. Galvenais – iekļauties stilīgajos un dot signālu, ka esmu daļa no modīgās saimes. Tā tas bijis vienmēr un visur – ir populārās meitenes un zēni un nepopulārās. Un daļa no popularitātes ir moderns apģērbs.
Savs stils – tas ir ilgāk un sāpīgāk. Ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušām sievietēm. Tas ir garš ceļš, kuru iet, vairāk ielūkojoties savā raksturā un psiholoģijā, nevis šķirstot modes žurnālus. Un, jā, dzīves laikā mūsu individuālais stils mainās, un tas ir normāli, jo maināmies arī mēs!
Kā apģērbs var palīdzēt jauniešiem kļūt pašpārliecinātiem?
Apģērbs vienmēr ir pildījis sociālo funkciju, tas ir – sūtīt signālu apkārtējiem, kas es esmu un kā pret mani izturēties. Kažokādas siltumam izmantoja tikai kromaņonieši; īstenībā jau Ādams un Ieva, noraujot vīģes lapu tropiskā klimata joslas apstākļos, mums parādīja, ka ir noteiktas ķermeņa vietas, kuras ir sociāli pieņemts piesegt, un, ja to nedarīsim, skaitīsimies sociāli neadekvāti. Drošs veids, kā pievērst sev ieinteresētus skatienus ir arī saģērbties diametrāli pretēji ierastajam. Variants – iziet ielās ar cilindru galvā (puišiem) un kleitā ar krinolīnu līdz zemei (meitenēm).
Tāpēc attiecībā uz apģērbu man šķiet, ka pārliecinātību dod iekšējā sajūta, ka tavs tērps ir mēreni aktuāls (nav jābūt ultratrendīgam), tas iederas sociālajā vidē (tavi draugi valkā līdzīgu) un tev principā patīk, kā tas tev izskatās mugurā.
Vai dažādiem stilistiem ir atšķirīgi uzskati par to, kuri apģērbi ir aktuāli un kuri nav? Kāpēc?
Stilisti arī ir tikai cilvēki ar saviem ierobežojumiem un neobjektivitāti. Tas ir tik cilvēcīgi – laist tērpus caur privāto emociju sietu –, un stilistika nav tik precīza zinātne kā fizika; pat fizikā viss ir relatīvi.
Es varētu skaidrot ilgi par īstermiņa un ilgtermiņa trendiem un iespējām integrēt veiksmīgā komplektā pat morāli novecojušu drēbi, bet tā vietā es teikšu – atrodiet sev stilistu, kura pieeja jums atsaucas. Kas vairāk rezonē – “tikai hot-drops, un metam ārā to, kas ir izgājis no modes ap Miķeļiem”, vai “fokusējamies uz ilgtermiņa trendiem, pērkam ar skatu piecus gadus uz priekšu”? Bet varbūt: “Boikotējam modi! Lai dzīvo antimode!” Vieta ir visiem variantiem. Kurš ir jūsējais?
Kā sekot modes tendencēm vai veidot savu stilu ar ierobežotu budžetu?
Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentiem droši vien ir savs viedoklis, bet 99 % cilvēku derēs šis: “Veidojiet savu rokrakstu modes tendenču kontekstā. Izvēlieties to, kas sasaucas ar jūsu personību. Mainiet rokrakstu, nestagnējiet, ja jūtat, ka esat mainījies pats. Viss būs labi jebkāda budžeta ietvaros.”
Vai ir kādas tendences, no kurām jūs ieteiktu izvairīties?
Tendenču līmenī – laikam nē, bet konkrētas tendenču realizēšanās līmenī gan. Tās ir tiražētas, ļoti specifiskas detaļu un formu kombinācijas. Piemēram, daudz mazu lentīšu vai Labubu, vai apakšveļas stila tops ar mežģīnēm, vai leoparda pilnīgi jebkas. Ja to jums pasniedz kā must-have – drošs signāls, ka nevajag. Mikrotrends ātri pāries, un tas pats stilists, kas šo būs jums ieteicis pirms mēneša, tagad teiks: “Fū, novecojis!”
Kā tikt galā ar apkārtējo jauniešu spiedienu ģērbties pēc iespējas trendīgāk?
Atrast neglītajam pīlēnam savu gulbju saimi. Cilvēkiem ir tiešām vienalga, kas jums ir mugurā. To es jums saku kā stiliste. Diemžēl vai par laimi, apkārtējiem cilvēkiem ļoti maz rūp tas, kas mums ir mugurā, jo viņi domā par savējo.
Ko jūs ieteiktu darīt jauniešiem, kas ir ieinteresēti modē un vēlas ar to saistīt savu karjeru?
Modes industrija ir diezgan toksiska un nežēlīga – to jums pastāstīs jebkura profesionāla modele vai dizainers. Arī ilgtspējas jomā nodarbinātie plēš matus no galvas. Nav vajadzības lasīt Vogue, lai noskaidrotu gada Pantone toni. Pietiek apskatīt, kādā krāsā ir ūdeņi Bangladešas upēs. Izglītojieties, lasiet par modes namu vēsturi, dižiem dizaineriem un viņu darbiem, apgūstiet konstruēšanu un materiālmācību. Tad jau sapratīsiet, vai jums ar to modi tā pa nopietno vai tikai entuziasma līmenī. Der abi!