No 2018.gada Latvijas skolās bērnus mācīs citādi: domāt, nevis iekalt. Raizes rada gan īsie reformas termiņi, gan atbilžu trūkums, kā tas notiks.
“Re:Baltica” pētījums apskata, ka pašreizējā situācijā Latvijas izglītība masveidā ražo vidusmēra Eiropas skolēnu. Proti, uz citu fona tā nav nedz laba, nedz slikta: pa vidu. Taču mums ir maz izcilnieku. Prognozē, ka nākotnē darbiniekus vajadzēs profesijās, kur jārada kaut kas, kā vēl nav, piemēram, kā tas ir IT nozarē. Vai izglītības sistēma Latvijā ir tam gatava? Tieši tāpēc tiek plānots šīs reformas īstenot.
Protams, jāmainās ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Otrs reformas iemesls ir skolas lomas maiņa – tā vairs nav vienīgā informācijas ieguves vieta un vajadzīgās zināšanas var atrast internetā. Līdz ar to būtu jāmainās arī skolai, jo bērni atnāk uz skolu ar “fragmentētāku informāciju. Ļoti plašs spektrs no visa kā,” saka LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone, kas izstrādā jaunās izglītības reformas saturu. “Skola turpina to pašu – [bērni] dabū atsevišķus knibuļus šausmīgā daudzumā, bet nesaprot kopsakarības, kas ir aiz tā visa. Mēs nemācam viņiem veidu, kā rīkoties nezināmā situācijā. Ko darīt, ja tu nezini, ko darīt?”
Skolotājiem ir grūti mācīt citādi, jo vairumā gadījumu arī viņiem to neviens nav mācījis. Pirms 20 gadiem, kad nebija interneta un katram skolēnam pa mobilajam telefonam, pietika ar citām zināšanām. Daļai skolotāju ir grūti pieņemt vajadzību mainīties: sevišķi, ja viņu skolēnu atzīmes, mācot pēc patreizējās metodes, ir labas. Trūkst arī profesionāļu, kas varētu iemācīt skolotājiem citādu mācīšanas pieeju.
Kā tas reāli notiks “Jaunā skolā”? Apskaties video par Smārdes pamatskolas fizikas skolotāju Jāni Čilipānu, kurš līdzi laikam mainījis stundu saturu:
Avots: Re:Baltica pētījums “Jaunā skola”