Raksta: Mariss Priekulis
“Daba un cilvēki – tie mani iedvesmo,” saka Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne Adriana Lešinska. Viņa apgūst audiovizuālo mākslu, dzied jauniešu korī un labprāt strādā brīvprātīgo darbu. Ar jaunieti sazinājos Zoom platformā, lai uzzinātu par viņas ceļu uz mākslas pasauli un vēju pilsētu Liepāju.
Adriana ir viens no dedzīgākajiem un enerģiskākajiem cilvēkiem, kādu esmu iepazinis. Sarunas sākumā pieskaramies iedvesmas tēmai, kura īpaši svarīga tieši šobrīd. Jauniete vairākas reizes intervijas gaitā min jūru kā vietu, kur norimt pēc ikdienas skrējiena un smelties iedvesmu rītdienai. Jūras piekraste Liepājā stiepjas teju divdesmit kilometru garumā un vēl tie pilsētas ezeru smilgotie krasti…
“Man māksla patika kopš mazotnes. Atminos, ka mamma aizveda Jelgavā uz jaunrades namu “Junda”. Tur bija ļoti daudz pulciņu. Es esmu pabijusi gandrīz visos nama pulciņos – keramikā, stikla dizainā… Mana mamma ir ļoti radošs cilvēks un viņa vēlējās, lai arī mēs esam radoši.”
Bez nodarbībām jaunrades namā Adriana apmeklēja Jelgavas 4. vidusskolu, kā arī mūzikas un mākslas skolu, kur apguva vijoļspēli. Vēlāk daudzo pienākumu dēļ sekoja izšķiršanās – doties mūzikas vai mākslas virzienā. Izvēle nāca par labu sevis attīstīšanai mākslas jomā.
Pēc pamatskolas absolvēšanas jauniete bija apņēmības pilna turpināt skološanos prestižajā Jaņa Rozentāla Mākslas skolā Rīgā. Adriana bija noskatījusi Foto dizaina novirzienu. Jau bērnu mākslas skolā veidojot diplomdarbu, jauniete saprata, ka darbs ar fotogrāfiju uzrunā un padodas.
Iestājpārbaudījumi norisinājās trīs dienu garumā – sākot ar latviešu valodu un beidzot ar gleznošanu. Lai gan Rozentāļos neizdevās iekļūt, Adrianai Rīgā bija divi plāni – otrs piepildījās, un viņu uzņēma Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Pēc dažiem pārdomu mirkļiem Adriana nolēma sazvanīt kādu jaunieti no Rozentāļu iestājeksāmeniem, kurš, neiekļūstot prestižajā skolā pirmajā reizē, veiksmīgi mēģināja otrreiz. Tieši šo vienu mācību gadu starp abiem mēģinājumiem viņš aizvadīja Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
Adriana nemeta plinti krūmos un kopā ar mammu mēroja ceļu uz Liepāju. Lai gan iestājeksāmeni bija noslēgušies, skolas vadība bija pretimnākoša un aicināja jaunieti uz sarunu. Lieti noderēja teicamā mākslas skolas un pamatskolas atestācija. Dažas dienas vēlāk Adriana saņēma ziņu par uzņemšanu mākslas vidusskolā. Pēc aizvadīta gada Liepājā Adrianai bija iespēja mēģināt iestāties Jaņa Rozentāļa Mākslas skolā:
“Bet nē, man Liepājā tik labi patika, ka tā vairs nebija opcija – stāties Rozentāļos. Vislabākā dzīves izvēle, ko es jebkad esmu izdarījusi!”
Vaicāta par to, kas visvairāk patīk Liepājā, Adriana stāsta par jūru un cilvēkiem. Tie vēju pilsētā esot mierīgāki, laikam tādēļ, ka savējojušies. “Jelgava ir maza Rīga un Liepāja ir mierīga Jelgava,” secina Adriana.
Dienvidkurzemes reģionā runā vidus dialekta kursiskajās izloksnēs. Pirmā kursa laikā jaunietei tas šķita visai smieklīgi. Kā nu ne – Jelgavas apkārtnē ļaudis runā vidus dialektā, kas ir pamats latviešu literārajai valodai.
“Mani uzjautrina un patīk tas, ka šeit ir kursiskās izloksnes. Ja atbrauc vienreiz, tad to nevar just. Viņi rauj nost galotnes, un vēl tie apvidvārdi! Viņiem ir tāds vārds “gružkaste”, kas nozīmē ‘atkritumu tvertne’. Pirmajā brīdī man tas šķita tik uzjautrinoši!”
Bez jūras un mierīgajiem cilvēkiem Adrianu sajūsmina Liepājas arhitektūra. Pilsētas ielās atrodama gan 17. gs. koka apbūve, gan graciozie nami jūgenstila manierē. Viņa uzsver arī sakārtotās infrastruktūras nozīmi ikdienas dzīvē. Un jā! Vēl tie daudzie grandiozie koncerti, izstādes un teātra izrādes…
Adriana ar aizrautību stāsta par savu Liepājas skolu, īpaši uzsverot motivēto vidi. Jauniete domā, ka daudzu skolu vidusskolu posmos ir daļa skolēnu, kurus tieši vecāki piespiež mācīties vidusskolā. Pretstatā tam profesionālajā izglītībā bieži vien jaunieši paši izvēlas kāroto novirzienu. Jaunietes izvēlētajā Foto dizaina programmā viņa apgūst četrus ar fotogrāfiju saistītus, kā arī obligātos priekšmetus mākslas vidusskolā – zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju.
“Mākslas skolā mācās arī visādi frīki. Piemēram, tu ej pa gaiteni un pretī nāk džeks ādas legingos un spilgti rozā neona žaketītē. Parastā vidusskolā pateiktu kādu dzēlīgu piezīmi, bet šeit tev sacītu: “O, jē, stilīga žakete, kur tu dabūji tādu?” Skola ir draudzīga un atvērta kaut kam dīvainam, atšķirīgam.”
Foto no personīgā arhīva
Jauniete akcentē skolotāju nozīmi veiksmīgā mācību darbā. Viņas skolas mācībspēki ir aktīvi ne tikai stundu laikā, bet arī ārpus tām. Skolotāji veido izstādes, dažādas performances, režisē un gatavo scenārijus, attīsta horeogrāfijas. Tādēļ skolēniem ir iespēja būt maksimāli tuvu procesam, darbībai, mākslas aktīvajai dzīvei.
Lielu lomu Adrianas dzīvē ir aizņēmis brīvprātīgais darbs. Kā stāsta jauniete, foršākās lietas dzīvē notiek nejauši. Pirms sešiem gadiem kādā vēlā vakarā, skrollējot interneta plašumos, viņa nejauši atrada brivpratigie.lv mājaslapu. Kas interesanti, pasākumus vai norises, kur nepieciešama brīvprātīgo palīdzība, dēvē par misijām. Adriana pamanīja, ka pēc dažām dienām Jelgavā gaidāma kāda misija. Neziņas mākta, tomēr apņēmības piepildīta, viņa devās uz “Pludmales festiņu” Lielupes promenādē. Adrianas pārziņā bija bērnu sporta stafešu vadīšana.
Visvairāk jaunieti brīvprātīgajā darbā uzrunā iespēja katrā misijā satikt jaunus cilvēkus. Brīvprātīgais darbs sniedz gandarījumu un tūlītēju atgriezenisko saiti – piemēram, spēlējoties pasākumā ar bērnu blakus ir viņa vecāki, kuri redz, ka bērnam patīk, viņi ir pateicīgi tev.
“Cilvēki novērtē, tu pats apzinies, ka dari foršu darbu. Tu iemācies darīt dažādas lietas. Piemēram, ejot uz teātri, es saprotu ģērbtuves darbiniekus, jo esmu strādājusi arī šādā darbā. Es esmu iejūtīgāka, iecietīgāka pret viņiem, jo novērtēju to, ko viņi dara.”
Foto no personīgā arhīva
Nesen jauniete iesaistījās organizācijā “Ciemā”, kas apvieno dažādus cilvēkus ar vienotu mērķi – sakopt un attīstīt vidi mums apkārt. “Ciemā” organizētās aktivitātes norisinās dažādos Latvijas ciemos. Adriana pievienojās organizācijas komandai Rendā, kur tika sakopts Lielrendas muižas parks. Jauniete darbojās arī Kalnu ciemā, kur kopīgiem spēkiem tika saposts Lošlejas parks un upe.
Adriana ar prieku atminas brīvprātīgo darbu “TV3 Jaungada šovā”. Viņas pienākumos ietilpa palīdzēt aizskatuves darbos. Kā vēl vienu brīvprātīgā darba piemēru jauniete min darbošanos festivālā “Lampa” 2021. gada vasarā. Plašajā brīvprātīgā darba praksē Adriana ir saskārusies arī ar nepatīkamām pieredzēm. Ar to jāsamierinās, jo slikta pieredze arī ir pieredze. Pēc tam jāizvērtē, kas neizdevās kā plānots. Jauniete uzskata, ka katrs var atrast sev interesējošu brīvprātīgo darbu.
“Pēc stundām es vēlējos kaut ko darīt. Mums skolā bija izvietoti plakāti. Viens no tiem aicināja dziedāt korī. Tā es aizgāju, mani sagaidīja ļoti burvīgs diriģents,” tā Adriana stāsta par savu ceļu uz kordziedāšanu. Adriana dzied Liepājas Bērnu un jaunatnes centra Jauniešu korī “Reverberācija”. Jaunieti sevišķi aizrauj gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem. Tad korī ir īpaši svinīga noskaņa, tāds kaifiņš ar pārējiem kora dalībniekiem.
Foto no personīgā arhīva
Gatavojoties Ziemassvētkiem, Adriana labprāt apēd garšīgos mandarīnus, rotā savu istabu, iededz smaržīgu svecīti un noskatās kādu “Viens pats mājās” sēriju. Jaunietei ir svarīgi parūpēties par sirsnīgām dāvanām ģimenei. Viņasprāt, ne vienmēr pirktās lietas ir visforšākās. Adriana dod priekšroku pašgatavotām dāvaniņu veidošanai, kurās tiek ieausts mīļums un gādīgums pret tuvajiem.
Jautāta pēc mīļākā svētku galda ēdiena, Adriana nešaubīgi atbild, ka tie ir krabju nūjiņu salāti. Tie pazūdot no galda gaismas ātrumā. Bez krabju salātiņiem uz galda svētkos meklējami vēl deviņi ēdieni. To skaitā arī kartupeļi ar sātīgu gaļu, kā arī mammas ceptie štovēto kāpostiņu pīrādziņi.
Adriana aicina Jaunajā gadā iepriecināt un palīdzēt saviem līdzcilvēkiem – pasmaidi no rīta, pasniedz mīļajam cilvēkam kafiju vai pasaki skolasbiedrei, ka viņai ir skaista kleita.
“Tieši šīs mazās, bet svarīgās lietiņas mūs kā sabiedrību izvelk ārā no tā melnā cauruma, kur mēs varētu iekrist, ja fokusētos uz negatīvajām lietām. Iemācīties priecāties par mazājām lietām. Noteikti iesaku baudīt skaisto dabu mums apkārt! Vienam tas ir brauciens uz Rīgas pilnajām ielām, citam uz nokļūšana jūras krastā, varbūt vēl citam pastaiga ar savu sunīti. Jaunajā gadā būsim atvērtāki, labestīgāki un saprotošāki!”