Izrāde ”Robežas” nav saucama par izrādi klasiskajā uztverē. Daudz vairāk izrādei piestāv nosaukums performatīvs notikums, kas drīzāk ir ne tikai notikums vien, bet vesels piedzīvojums. Izrāde ”Robežas” veidota sarunu festivāla ”Lampa” ietvaros un tās autori ir Krista Burāne un Mārtiņš Eihe, kas radījuši izrādi, kur skatītājam pašam piedaloties, viņš izdzīvo un iepazīst Cēsu iedzīvotāju stāstus par visdažādākajām viņu dzīves robežsituācijām – emocionālām, ģeogrāfiskām, fiziskām vai sociālām. Ar šīm situācijām caur dokumentāliem stāstiem dalībniekus iepazīstināja 12 stāstnieki- Jānis Vīksna, Normunds Zaķis, Dainis Malcenieks, Dita Trapanciere, Jana Kļaviņa un citi cēsinieki, atklājot sevi un ļaujot sajust viņu piedzīvoto robežu.
Izrādi piedzīvojot, gribot negribot nākas arī piedzīvot milzīgu emociju gammu, bailes, bet reizē ziņkāri un sapratni. Izrāde ļauj sajust un izjust.
Dalībniekiem jau izrādes sākumā tiek aizsietas acis, gan ceļš caur Cēsu pilsētu, gan stāstu iepazīšana notiek bez jebkādas acu gaismas.
“Redze ir maņa, kas visaktīvāk iedarbina mūsu priekšstatus, stereotipus, kas nosprauž robežas, aiz kurām mums nav drosmes, laika vai vēlēšanās ieskatīties. Izrādes laikā mēs aicinām šīs robežas pārkāpt, satiekot pasauli bez redzes palīdzības un iedarbinot tās izpētei pārējās maņas – tausti, smaržu, garšu un skaņu. Izrāde pievēršs uzmanību pasaulei, kuru ikdienā mēs neredzam tā, kā to redz cilvēki bez redzes, pasaulei, kurai paejam garām,” par izrādes ideju stāsta režisori Krista Burāne un Mārtiņš Eihe.
Cēsnieku stāsti tika iepazīti caur tausti, smaržu, garšu un skaņu, ļaujot nokļūt ārpus ikdienas robežām.
Ja runā par taustes sajūtu, tad tas, ko izrāde ļāva man sajust vēl tikai ceļojot pie stāstiem bija asfalts un zeme zem kājām, grumbuļains ceļš un bedres, lietus notekūdens renes, vadi, kuri šķiet tik draudīgi kājām, kad tos nesaredzi. Cik gan sīkas nianses sajūt mūsu pēdas, pat apaviem tērptas, kad acis nevar pateikt priekšā, kas gaidāms. Nemaz nerunājot par to, cik draudīgs šķiet viss, kam nav pat pamata tādam būt. Tālāk jau ar rokām satausīta virve, tās posmi un raupjā tekstūra, virve bija mūsu vadītājs ceļā no stāstnieka pie stāstnieka. Vēsa ūdens glāze, gaļas pīrādziņš, cilvēku roku siltums un arī vēsums, spalvas, vēss metāls, liepziedi, izsmaržot tos, spēcīga elpa un pat šampānieša dzirkstis, tik daudz sajūtu un iespēju aktivizēt maņas, kas ļauj izjust stāstus ne tikai caur vārdiem.
Robežas bija izrāde, kura, pirmkārt, ļauj apzināties savas robežas. Izrādes laikā ir aizsietas acis, taču ir gan jāiet, gan jāsadzird, gan jāuzticas. Otrkārt, izrāde ir par cilvēku stāstos atklātajām robežām, robežsituācijām, kad dzīve reizēm brūk, bet reizēm iesākas no jauna. Stāsti, kas caurvij ugunsdzēsēja darbu un situācijas, ko atcerēties var tikai ar nelabumu, baloža glābšanu un pieradināšanu, māju atjaunošanu laukos , kas paver durvis un pilnīgi jaunu dzīvi, nejauši atrasto īsto mīlestību un bērniem, kuru laime un labklājība ir vecāku dzīves mērķis, vai arī tiem, kuri vēl nesaprot pieaugušo problēmas un iemeslus dzīvot tieši tā, ne citādi. Tā bija arī iespēja ieklausīties pilnīgā klusumā un iemācīties dziļi ieelpot. Izrāde ”Robežas” ir sajūtu pieredzes notikums. Redzēt to bija iespējams tikai iztēlē, bet piedzīvot ar visu ķermeni. Tās laikā dalībnieki satika Cēsu iedzīvotājus – robežu pārkāpējus. No smiekliem līdz asarām. Tik dažādi šie robežu stāsti un to iepazīšana, tik spēcīga atklātība.
Izrāde ”Robežas” tā bija vēl nebijusi iespēja piedalīties un reizē pašam veidot performatīvu notikumu un būt daļai no stāsta.
Režisori Krista Burāne un Mārtiņš Eihe pievērsušies dokumentālajam teātrim vairākkārt. Pagājušajā gadā teātra festivālā “Homo Novus” lielu atsaucību guva viņu veidotā izrāde “Lasītava”, kurā skatītājs nonāca aci pret aci ar “aktieri” – cilvēku, kurš lasīja savu jaunībā rakstīto dienasgrāmatu. Izrādes dramaturgs Jānis Balodis savos darbos runā par sociāli un politiski aktuāliem jautājumiem un veidojis tādas izrādes kā “Nacionālais attīstības plāns”, “Mārupīte”, “Pieaugušie”, “Pēdējais pionieris” un citas. Izrādes scenogrāfs – Gints Sippo.
Izrādes “Robežas” autori – Krista Burāne, Mārtiņš Eihe
Fotogrāfijas- Krista Burāne