Daudziem rīdziniekiem par mīļu vietu kļuvušais Zeroveikals pulcē arvien vairāk pircēju, kā arī sabiedrībā Zero Waste tēma kļūst arvien populārāka, tāpēc nolēmām aicināt uz interviju Zeroveikala vadītāju Nadīnu Deģi, lai parunātos par beziepakojuma dzīvesveidu, aktīvu dzīvi un savu sapņu realizēšanu!
Raksta: ILVITA LIEPIŅA
Kas Jūs pamudināja izveidot Zeroveikalu? Kā Jūs kļuvāt par Zero waste dzīvesveida piekritēju?
Es nespēju iedomāties, ka varētu būt citādi. Es ar dabas un vides jautājumiem biju aizrāvusies jau kopš bērnības. Arī skolā mani mīļākie priekšmeti bija ekoloģija un bioloģija. Es zināju, ka vēlos saistīt savu nākotni ar šo jomu, bet nezināju kā. Patiesībā jau daudzus no Zero waste dzīvesveida principiem es biju piekopusi jau pirms es uzzināju, kas ir Zero waste. Arī mani vecvecāki saimniecībā izmanto dabai draudzīgos permakultūras principus, bet viņi nemaz nezina, ka tos tā sauc. Tas ir stāsts par to, kā dzīvot saskaņā ar vidi un dabu sev apkārt. Kaut arī mēs izmantojam dabas resursus, ir svarīgi darīt to pēc iespējas apzinātāk, domājot arī par nākamajām paaudzēm un par to, kādu planētu mēs atstāsim pēc sevis. Tas izvērtās aktīvā rīcībā ar domu, ka ir jārada šāds veikaliņš. Beziepakojuma veikali ir daudzviet pasaulē. Ļoti populāri tādi ir Anglijā, Vācijā, Austrālijā un, protams, Latvija neatpaliek! 🙂 Latvijā pirms gada vēl nebija neviena Zero waste veikala, kas pārdotu tikai bioloģiskus produktus. Es sapratu, ka tā ir īstā lieta, kas jādara – jāizveido beziepakojuma veikals, kurā pārdod tikai bioloģiskus produktus. Drīz man radās iespēja sadarbībā ar “ Biotēka” radīt šo veikaliņu.
Cik ilgu laiku prasīja Zeroveikala izveide – no idejas, līdz atvēršanai?
Nedaudz vairāk, kā pusgadu.
Ar kādām grūtībām saskārāties, veidojot veikaliņu?
Bija tikai viena grūtība, kura vēl joprojām ir aktuāla – kur iebērt pārtikas produktus, ko saņemu. Ir jābūt ļoti kreatīvam. Vienmēr, kad esmu ārzemēs un atrodos beziepakojuma veikalos, kārtīgi izpētu, kā un kur visi produkti tiek glabāti. Vienmēr ir jādomā par to, ka, ja produkts būs grūtāk izberams vai izlejams, to izvēlēsies retāk. Esmu to novērojusi. Ir svarīgi atrast pareizo trauku. Dažreiz pat gribas teikt, ka tādi ideālie trauki nemaz nav izgudroti.
Vai bijāt pārliecināta par apmeklētāju atsaucību?
Jā. Es zināju, ka cilvēkiem šāds veikals ir nepieciešams. Es zināju, ka neesmu vienīgais “ frīks”. 🙂
Kāds ir lielākais izaicinājums, esot Zeroveikala vadītājai?
Tas, ka diennaktī ir tikai 24 stundas un nedēļā ir 7 dienas. Gribas ļoti daudz izdarīt, paspēt. Man ir daudz ideju, dažādu projektu. Vēlos arī turpināt informēt sabiedrību par dabas saudzēšanu un Zero waste. Lielākais izaicinājums laikam ir atrast balansu starp manu privāto dzīvi, Zeroveikalu un dažādām lekcijām, uz kurām mani aicina piedalīties. Tas ir ļoti liels izaicinājums, jo gribas daudz darīt, bet vienkārši nepietiek laika.
Kādi ir Jūsu ieteikumi cilvēkiem, dodoties uz beziepakojuma veikalu?
Nebaidīties, mēs nekožam (smejas). Trauciņus mēs noteikti iedosim un piemeklēsim. Varu teikt, ka tā būs pilnīgi citādāka iepirkšanās pieredze. Tā noteikti būs arī daudz aizraujošāka. Patiesībā iepirkšanās Zeroveikalā man atgādina spēlēšanos veikalos bērnībā. Tev ir ļoti cieša komunikācija ar pārdevējiem un konsultantiem, un ir liela “ komunikācija’’ arī ar lietām, kuras iegādājies. Pats visu vari “apčubināt”, pasmaržot. Parastajā veikalā tas viss izpaliek. Kā arī, ja tu nopērc kaut ko pakā, tu neredzi produkta kvalitāti. Šeit viss ir uzreiz redzams.
Kas pēc Jūsu domām ir jādara, lai cilvēku domāšana kļūtu zaļāka?
Tas, ar ko es jau aktīvi nodarbojos – informēju sabiedrību sociālajos tīklos. Reizēm mums varbūt liekas, ka mēs visi esam šajā Zero wate “burbulī”, un, ka visi mūsu draugi un ģimene to visu zina, bet draugu draugi? Vai viņi zina? Apkārtējiem cilvēkiem ir reizēm arī jāuzdod tie neērtie jautājumi. Ar joku jāpajautā – vai tev tiešām vajag četrus maisiņus vienam kilogramam kartupeļu? Ir jāturpina būt pozitīvam un ir jāturpina informēt sabiedrība, jo varbūt visi vēl nav “ pamodušies”…
Ko Jūs novēlētu Latvijas iedzīvotājiem?
Es novēlētu iedomāties, ka pasaule mums apkārt ir tieši tāda pati, kā mūsu mājas. Pasaule ir tikai telpas paplašinājums. Kā tu rūpētos un attiektos pret cilvēkiem sev apkārt, dabu, dzīvām būtnēm, ja tas būtu tavā dzīvoklī?