Esam atgriezušies no ziemīgām apmācībām Nīderlandē, mazā pilsētiņā De Glind. Kultūršoks: mums solīja, ka tie ir “lauki”, bet mūsu izpratnē izskatās kā pilsētiņa. Koferī līdzi esam atveduši iedvesmu un idejas jauniem projektiem, lai drīzumā ķertos tiem klāt.
Erasmus+ apmācībās “EYE Opener” piedalījās gan jaunatnes darbinieki, gan jaunieši, un tas darīts ar nolūku. Dažādām paaudzēm ne vienmēr izdodas akceptēt cits cita viedokli, uzskatus un idejas, taču tikai šādi, savienojot pieredzi ar svaigu skatījumu uz pasauli, var īstenot lielas lietas. Emociju daudz, bet ko par apmācībām saka paši jaunieši?
Jana: Jāsāk būtu ar to, ka Nīderlande un pati Amsterdama ir viena no skaistākajām vietām Eiropā, tāpēc es biju bezgala priecīga, kad uzzināju, ka projekts norisināsies tieši Nīderlandē. Ar lielām cerībām devos uz apmācībām, jo mani vienmēr ir interesējis, kā notiek projektu iesniegšana un kā tiek organizēti tādi lielā mēroga pasākumi, kas ietver jauniešu apmaiņu starp partnervalstīm. Teikšu godīgi, apmācībās ietvēra tematus, par kuriem iepriekš jau biju lasījusi un biju pietiekami labi informēta, tomēr novērtēju gūto pieredzi, sadarbojoties ar Islandes meitenēm un savu komandu no Latvijas, kad kopā rakstījām projektu, ko plānojam realizēt jau šogad. Jā, tieši tā – apmācību ietvaros mēs ieguvām jaunus draugus, ar kuriem esam gatavi strādāt pie īsta projekta! Manuprāt, galvenais apmācību mērķis tika izpildīts, un tagad, zināšanu un entuziasma pilni, mēs esam gatavi radīt kaut ko vērtīgu Eiropas jauniešiem.
Emīls: “Apmācības ārzemēs man vienmēr asociējās ar ko eksotisku un prestižu. Tomēr, atrodoties apmācībās Nīderlandē, es sapratu to, cik dabīgi un pašsaprotami tas patiesība ir. Jauniešiem manā vecumā ir jāizmēģina viss, tādēļ šādi Erasmus+ projekti ir lieliska iespēja, kas ne tikai ļauj tev apceļot dažādas Eiropas valstis, bet arī iegūt vērtīgas zināšanas, jaunus kontaktus un daudz ko vairāk. Nedēļu atrodoties ārpus skolas man nezuda vēlme mācīties. Gluži pretēji – es katru rītu pamodos ar vēlmi uzzināt vai paveikt ko jaunu. Tā bija lieliska vide, kurā es varēju attīstīt komandas darba prasmes ar maniem grupas biedriem no Latvijas, kā arī uzlabot savas komunikācijas spējas ar ārzemju jauniešiem. Un, protams, nevar aizmirst par jautrību, kas ir sagaidāma jebkurā Erasmus+ projektā. Jo ko gan citu jaunieši pazīst labāk nekā jautrību. Tā, pavisam noteikti, ir garantēta.”
REDZESLOKS
Pavisam noteikti meklē iespējas, kā praktiski izglītoties par kultūrām – tādā veidā gūstot toleranci attiecībā uz dažādām norisēm pasaulē, dažādiem uzskatiem u.tml. Reizēm pat nevajag doties ārpus valsts – mums katram pietiek ar savu “sociālo burbuli”, kurā esam, nepamanot, kas notiek ārpus tā. Ļoti motivē darīt! Ja neraksti projektus, tad vari kļūt par to dalībnieku – doties jauniešu apmaiņās vai Eiropas Brīvprātīgajā darbā, bet, ja strādā ar jauniešiem, tad šādās apmācībās. Tam visam vienmēr ir pamattematika, līdz ar to iespējams izvēlēties sev interesējošāko.
KAS IR LABS PROJEKTS?
Būtiska atziņa, ar ko dalījās apmācību treneri – svarīgs ir nevis kāds īpašs veids, kā projekts tiek uzrakstīts, bet gan ietekme, ko tas atstātu sabiedrībai pēc tam, kad noslēdzas. Līdz ar to nav jābaidās rakstīt pirmo reizi, bet tos, kuri jau ir rakstījuši, varētu rosināt palīdzēt arī citiem. Kāda ietekme sasniedzama ar Erasmus+ programmu? Par to lasi vadlīnijās šeit , kur uzzināsi arī vispārēju informāciju par Erasmus+, programmas virzieniem un projektu iesniegšanu. Savukārt šeit ir projektu ekspertu vadlīnijas – ar tām varēsi paskatīties uz projektu no vērtētāja skatupunkta. Labs projekts ir arī tas, kas tiek rakstīts gana ilgu laiku, ciešā sadarbībā ar partneriem, kurus vieno kopīgs mērķis.
“LAIKA MAŠĪNA“
Bez Erasmus+ programmas prioritātēm vērts padomāt arī par prioritātēm, ko darbā ar jaunatni ir izvirzījusi Eiropa – tas var kalpot par vērtīgu informāciju, lai labāk izprastu Eiropas līmeņa problēmas un novērtētu, vai esi ieinteresēts cīņai ar tām un ko tu vari darīt tā labad. Ja jūti, ka tev tas šķiet interesanti, tad šeit ir “Agenda 2020” – Eiropas stratēģija darbā ar jaunatni, kas būs aktīva līdz 2020. gadam. Attiecīgi, arī veidojot projektu, jādomā ne tikai par šo brīdi, bet arī par to, kā projekts var veidot ilgtspējīgu ietekmi.
SARUNA
Lai izveidotos sadarbība projekta īstenošanai, jānotiek sarunai. Un, lai sarunātos, pirmkārt, jāsaprot, ka pasaulē ir ļoti dažadādi skatījumi uz lietām, ko mēs darām. Varbūt var šķist, ka organizācijai labāk darboties vienatnē, jo šādi ir lielāka rīcības brīvība, tomēr, ja saruna nenotiek, tad neveidojas tik vērtīgā informācijas, pieredzes un ideju apmaiņa, ka rezultātā tas ir zaudējums projektam.
STARPNOZARU SADARBĪBA
Visi procesos iesaistītie, pat, ja atrodas dažādos līmeņos, runā par tām pašām problēmām – tikai citā valodā. Reizēm notiek arī “coopetition” – situācija, kad konkurenri saprot, ka, lai sasniegtu mērķi, ir jāsadarbojas.
VAI CITUR ZĀLE ZAĻĀKA UN DEBESIS ZILĀKAS?
Bieži dzirdam, ka jauni cilvēki dodas prom vai vēlas doties prom no Latvijas, meklējot labākus dzīves apstākļus, tomēr vai zināji, ka tieši šāda pat situācija ir arī Itālijā, Portugālē un citās Eiropas valstīs, jo uzskata, ka citur Eiropā ir labāk? Tas droši vien ir cilvēku iekšējais dzinulis – meklēt, augt, attīstīties, bet nebūt nenozīmē, ka iesūnojošās lietas nevar mainīt. Aiziet?
Marija Rācene, Jana Aizupe, Emīls Alps, biedrība “Avantis”