Raksta: Paula Sonita Deruma
Tā kā tuvojas pavasaris, kurā pēdējā kursa studentiem jāpabeidz un jāaizstāv savi diplomdarbi, bet priekšpēdējā kursa studentiem jāsāk domāt par diplomdarba tēmas un darba vadītāja izvēli, kā arī jāsāk meklēt pirmos literatūras avotus un plānot diplomdarba praktisko daļu, vēlos sniegt dažus padomus ne tikai par to, kā iegūt labāku vērtējumu, bet arī, kā nezaudēt interesi un motivāciju darba rakstīšanas procesā.
Interese par izvēlēto tēmu
Sava darba tēmu ir jāizvēlas, balstoties uz to, kas pašam patīk, interesē un padodas. Pirmkārt, studentam ir jābūt interesei par savu izvēlēto tēmu. Būtībā ar to tēmu kopā ir jādzīvo un tai ir jābūt tādai, kas studentu interesē un ar kuru students aizraujas. Interesei par tēmu ir liela nozīme, jo studentam parasti nepatīk rakstīt darbu par tēmu, kas viņam nav interesanta un saistoša, ir garlaicīga.
Populāra vai Latvijā vēl neapskatīta tēma?
Vieglāk būtu rakstīt par populāru tēmu no cita skatpunkta, bet tagad, kad esmu jau pirms kāda laika savu darbu uzrakstījusi, domāju, ka interesantāk būtu pētīt kādu līdz šim neapskatītu tēmu, arī tad, ja tas būtu grūtāk. Ir svarīgi rakstīt par Latvijā vēl neapskatītu tēmu, jo noteikti būs kāds, kas par šādu tēmu neko nebūs dzirdējis, tas būs kas jauns un līdz šim nebijis Latvijā, tāda tēma piesaistīs vairāk uzmanības. Šāda tēma būs interesantāka visiem – gan pašam autoram un darba vadītājam, gan recenzentam un citiem darba lasītājiem.
Laicīga darba sākšana
Svarīgi apzināties, ka kvalitatīvu darbu nav iespējams uzrakstīt ne vienā nedēļā, ne vienā mēnesī. Ir svarīgi laicīgi sākt rakstīt diplomdarbu, lai paspētu visu laikā un darbs būtu pēc iespējas precīzāks, kā arī lai saprastu, vai šī tēma der, vai ir nepieciešamie literatūras avoti, vai vispār darbs ir realizējams. Ir labi, ja students tēmu zina jau gadu pirms aizstāvēšanas un pakāpeniski sāk vākt materiālus, pētīt dažādus resursus un būtībā visu laiku domāt par to, jo bieži vien dažādas idejas var ienākt prātā ne tikai, sēžot pie datora vai lasot kādu pētījumu, bet arī esot dažādās situācijās savās ikdienas gaitās. Darbs jāsāk rakstīt vismaz 8 mēnešus pirms darba nodošanas, ja ne veselu gadu pirms.
Motivācija strādāt regulāri
Nepieciešams apzināties, ka šādu darbu nevar uzrakstīt nedēļas laikā, tāpēc jāpiespiež sevi darīt to regulāri. Laba motivācija diplomdarbu rakstīt regulāri ir apziņa, ka, ja nestrādāšu regulāri, tad noteikti nepaspēšu visu laikā – šādas domas uzdzen lielu stresu un mudina censties visu izdarīt laicīgi. Katru dienu ir kaut nedaudz jāizlasa kāds literatūras avots un jāmēģina piespiest sevi kaut ko uzrakstīt vai atzīmēt, ka tas ir noderīgs.
Jāpiespiež sevi regulāri strādāt pie darba rakstīšanas, lai nav jāsēž pēdējā nedēļā negulētām naktīm un jāraksta – šādās situācijās nereti arī gala rezultāts neapmierina pašu autoru.
Sadarbība ar darba vadītāju
Protams, katrs gadījums ir individuāls, bet svarīgi ir studentam jau pašā sākumā, kad viņam ir ideja par noslēguma darbu, sameklēt atbilstošu darba vadītāju un konsultēties. Darba vadītājs tad redzēs, vai tēma var palikt tieši tāda, vai tā jāpagriež nedaudz savādāk. Svarīgi arī ir regulāri sadarboties ar darba vadītāju. Dažkārt studentiem liekas, ka tad, ja viņiem nav pietiekami daudz izdarīts, labāk darbu nerādīt darba procesā. Svarīgi ir, ka vadītājs darbu redz tieši darba procesā, jo tad var sniegt ieteikumus, redzēt, kādas ir pieļautās kļūdas, un jau laicīgi tās novērst. Regulāri sadarbojoties, var secināt, ko nepieciešams uzlabot, ko nepieciešams izņemt, pielikt. Darba vadītājs vienmēr paskaidros nepieciešamo, arī mirkļos, kad liekas, ka vairs neko nesaproti. Darba vadītājs arī iesaka, kā pareizāk rīkoties, ja ir neskaidrības. Ļoti laba sadarbība ar darba vadītāju ļoti palīdz darba rakstīšanas procesā. Visnepieciešamāk sadarboties ar darba vadītāju ir tad, kad vairs nesaproti kā rīkoties tālāk, ko darīt, lai būtu rezultāts, lai darbu pabeigtu, lai sagatavotos darba aizstāvēšanai, tad, kad nepieciešama palīdzība, lai saprastu, kā rakstīt vai aprakstīt kādu no darba daļām. Nepieciešams ir arī ar darba vadītāju pārrunāt praktisko darba daļu. Ja ir iespējams un ja darba vadītājs piekrīt cita pasniedzēja viedoklim, diplomdarba rakstīšanas procesā ieteicams izmantot arī citu pasniedzēju sniegtās konsultācijas.
Darba nosaukums
Visbiežāk pirmais nosaukuma formulējums nav tāds pats kā pašās beigās – tas var tikt precizēts, nedaudz pamainīts. Studentam ir jāsaprot, ka katrs termins, kurš izmantots darba nosaukumā, ir ļoti būtisks, un tam jāpievērš liela uzmanība. Ja kāds termins mainās, tad līdz ar to mainās arī izpētes avoti.
Darba rakstīšanas secība
Principā vajadzētu sākt ar temata izvēli. Tad jānoformulē mērķis un uzdevumi, lai mērķtiecīgāk varētu pildīt darbu. Ja sāk rakstīt teorētisko daļu, bet nav skaidrs mērķis un uzdevumi, dažkārt var novērot, ka studenti novirzās no konkrētā mērķa un apskata lieku informāciju vai arī pietiekami daudz neapskata galveno, svarīgāko informāciju. Ja ir skaidrs mērķis un uzdevumi, ir ieskicēta darba struktūra. Protams, ka darba procesā bieži vien mainās kāda nodaļa, kurai domātas apakšnodaļas. Var būt, ka apakšnodaļas izvēršas ļoti plašas un vienas nodaļas vietā ir 2. Reizēm ir plānotas 3 apakšnodaļas, bet. kad sāk pētīt, izrādās, ka nemaz nav tik daudz informācijas, un apakšnodaļas tiek apvienotas. Pamatlietām jābūt skaidrām, un vadītājs tās bieži vien palīdz sakārtot. Bieži no konkrētās jomas atkarīgs, vai sākt ar teorētisko vai praktisko daļu. Var arī vispirms izdomāt, no kādām iedaļām darbs sastāvēs (izdomāt saturu), tad sākt pētīt teorētiskajai daļai materiālus, sākt rakstīt teoriju, tad praktisko daļu un tad ievadu vai arī sākt ar hipotēzi, pētījuma jautājumiem, ievadu, teoriju, praktisko daļu un beigās secinājumus.
Literatūras avoti
Augstskolu beidzot, noteikti ir svarīgi pievērst uzmanību literatūras un avotu izvēlei. Noteikti jāizmanto zinātniskas publikācijas – nevar izmantot jebkuru interneta avotu. Ieteicams balstīties gan uz grāmatām, gan dažādiem pētījumiem latviešu valodā un svešvalodās. Augstskolas abonē daudz un dažādas zinātniskas datubāzes, ieteicams izmantot šīs abonētās datubāzes, kurās ievietoti pētījumu rezultāti no visas pasaules. Noteikti jāapskata arī zinātnes nozarei atbilstošas grāmatas. Ieteicams izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tagad interneta vietnēs var atrast ļoti daudz literatūras avotu un pētījumu, kas noder darba rakstīšanā. Topošajiem skolotājiem jāizmanto arī dažādi normatīvie dokumenti.
Literatūras saraksta un atsauču veidošana
Katrs izmantotais literatūras avots uzreiz ir jāpiefiksē. Paralēli jāveido bibliogrāfijas saraksts. Noteikti katrai domai, kas izrakstīta, uzreiz jāliek atsauce. Ja kādai grāmatai aizmirsts pierakstīt atsauci un sakrājas vairākas domas no dažādiem avotiem, pēc tam jātērē ļoti daudz laika, lai otrreiz atrastu šo pašu domu. Ja atsauce uzreiz pielikta un nepieciešams otrreiz apskatīt šo avotu vai rakstu, to var viegli atrast. Katrā fakultātē, katrā studiju programmā ir izstrādāti savi specifiskie noteikumi, kas jāievēro darba rakstīšanā. Latvijas Universitātē ir kopējie noteikumi, bet, kā noformēt literatūras sarakstu, nosaka konkrētā nodaļa.
Vispirms tēma vai darba vadītājs?
Ideāli, ja sakrīt gan tēma, gan vadītājs. Protams, loģiskāk, ja students darba vadītāju izvēlas atbilstoši tēmai, kura interesē. Izvēloties sava darba tēmu, labāk ir vairāk sliekties uz to, kas pašam padodas un par ko pats grib rakstīt, nevis uz tīkamāku pasniedzēju. Darbs jau būs jāraksta pašam, ne pasniedzējam. Protams, praksē ir arī situācijas, kad students izvēlas darba vadītāju pēc simpātijām, un tad darba vadītājs mēģina saprast, kura no tām tēmām, kuru viņš varētu vadīt, studentam ir piemērotāka un varētu viņu aizraut. Bet ideāli, ja sakrīt gan interese par tēmu, gan arī saskaņa ar darba vadītāju.
Īpašs paldies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētajai profesorei Mārai Urdziņai-Derumai, LU absolventei Līvai Freimanei un LLU absolventam par ieguldījumu šī raksta tapšanā, sniedzot atbildes uz jautājumiem!