Aizraujošs ieskats mūsu studentu dzīvē ārpus Latvijas – vai tiešām citviet zāle ir zaļāka un ārvalstu studijas ir tā vērtas, lai dodos tālu prom no mājām? Kas ir studijas ārzemēs un tā reālā pieredze?
Foto no Dzintras Martinsones, Filipa Ķeira un Almas Bisenieces personiskā arhīva
Augstskolu izvēlējos, izvērtējot reitingus
Studijas
Šobrīd esmu jau pēdējā (trešā) kursa bakalaura studente Bsc Internatioal Business Administration programmā Rotterdam School of Management Erasmus University Rotterdam (Nīderlandē).
Savu augstskolu izvēlējos tāpēc, ka tā augsti novērtēta reitingos (nr. 1 Nīderlandē un TOP 10 Eiropā), piedāvā starptautisku vidi ar vairāk nekā 80 nacionalitāšu studentiem, kā arī plašas studiju apmaiņas (uz vairāk nekā 50 valstīm) un lieliskas karjeras iespējas. Turklāt studiju maksa ir ļoti saprātīga – mazāk nekā 2000 eiro gadā.
Mācības notiek angļu valodā. Angļu valodu es diezgan labi pārzināju jau iepriekš, tomēr droši varu teikt, ka mans angļu valodas vārdu krājums ir krietni papildinājies, jo jālasa šeit ir diezgan daudz. Eksāmeni lielākoties ir testa jeb multiple choice formātā, un vairumā lekciju nav apmeklējumu uzskaites. Dažiem priekšmetiem tiek piedāvāta iespēja no mājām skatīties lekciju internetā, skolas servera mājaslapā.
Sadzīve
Es dzīvoju pa vidu Roterdamas centram un universitātei. Pārvietošanās pilsētā notiek galvenokārt ar velosipēdiem, taču izmantoju arī metro, tramvaju un autobusu. Tuvu augstskolai ir parks ar skaistu, lielu ezeru, kur siltākā laikā bieži rīkojam piknikus, un gaisotne tajos ir ļoti patīkama un brīva. Vismaz divas reizes nedēļā tiek organizētas studentu ballītes, un augstskolā darbojās vairākas studentu organizācijas un apvienības, kur katrs var atrast kaut ko savai gaumei.
Kas iepriecina
Mani iepriecina šejienes vide – tā ir ļoti draudzīga, ir viegli iepazīt arvien jaunus cilvēkus un sadraudzēties, jo vairums iedzīvotāju ir pozitīvi un atvērti. Garlaicīgi šeit pavisam noteikti nav! Tomēr tikai apmēram 10 latviešu katru gadu mācās Nīderlandē. Tas, kā pietrūkst, – ģimenes un draugu.
Ko ieguvu?
Esmu iepazinusi starptautisku vidi, cilvēku atvērto domāšanu, ieguvusi ceļošanas iespējas (Nīderlane atrodas Eiropas sirdī), apguvusi jaunas kultūras. Man ir mērķis maģistra studijas turpināt Ziemeļamerikā.
Studijas Austrijā bija spontāns lēmums
Studijas
Jau nepilnu gadu studēju Vīnes Ekonomikas universitātē (WU Wien).
Tā kā iepriekš mācījos Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, sākotnēji vēlējos studēt vizuālo mākslu Lielbritānijā. Tomēr mani apstādināja augstā studiju maksa. Jo vairāk iedziļinājos jautājumā, kādēļ dažās Eiropas valstīs tiek prasīta nesamērīgi augsta mācību maksa, bet citās – tajā skaitā Austrijā – jebkāda universitātes izglītība ir pieejama par brīvu, sāka rasties interese par ekonomiku kā tematu. Atzīstu, ka šīs studijas bija salīdzinoši spontāns lēmums.
Pirmos divus bakalaura gadus mācības šeit notiek tikai vāciski. Pozitīvi ir tas, ka studenti var brīvi izvēlēties, cik eksāmenus kārtot vienā semestrī, turklāt lielākā daļa mācību vielas apgūstama pašmācības ceļā. Vācu valodu intensīvi mācījusies biju tikai pusgadu, tādēļ sākums bija samērā grūts. Labi, ka pirmajā macību posmā nav liela spiediena, un tāpēc varēju nesteidzīgi aizpildīt robus matemātikā un uzlabot valodas zināšanas.
Vislielākais pārsteigums – ka tik liels uzsvars ir uz vielas apgūšanu pašmācības ceļā, un eksāmena laikā zālē ar 500–600 cilvēkiem ir ļoti neparasta sajūta. Nākot no vides, kurā vienmēr no pasniedzēju puses bijusi personīga pieeja, sākumā jutos apjukusi, bija jāatrod savs optimālais veids, kādā aptvert mācību vielas gūzmu.
Sadzīve
Dzīvoju kā lielākā daļa studentu – komunālajā dzīvoklī. Ir pieejamas arī kopmītnes, bet to cena nav īpaši atšķirīga no dzīvokļa istabas, tamdēļ esmu izvēlējusies šādu variantu.
Lielākais izaicinājums līdz šim bija valodas barjeras pārvarēšana – Austrijā ir daudz dažādu dialektu, tādēļ sarunvalodu uztvert un komunicēt vāciski izrādījās daudz grūtāk, nekā biju domājusi. Līdz ar to arī studentam piemērotu darbu pirmo pusgadu nebija vienkārši atrast. Vides, sadzīves un kultūras ziņā atšķirības ir minimālas – iejusties bija viegli.
Kas iepriecina
Šobrīd mani visvairāk iepriecina jauniegūtie draugi un iespaidi, kā arī intelektuālais izaicinājums un iespējas paplašināt savu redzesloku.
Ko ieguvi?
Valodas zināšanas un prasmi pielāgoties dažādām situācijām. Esmu kļuvusi arī patstāvīga. Protams, ieguvu arī jaunus draugus un iespēju dzīvot vienā no Eiropas skaistākajām pilsētām. Par nākotnes plāniem man noteiktas skaidrības vēl nav – viss atkarīgs no iespējām, kādas pavērsies pēc diviem studiju gadiem.
„Vēlējos studēt citā valstī”
Studijas
Šobrīd mācos Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā – Copenhagen Business Academy. Studijas uzsāku salīdzinoši nesen, mans semestris šeit sākās tikai šā gada 1. februārī.
Jāatzīst, ceļš līdz šīm studijām bija interesants. Vidusskolā bija palikuši vēl tikai trīs mēneši līdz izlaidumam, bet es joprojām nezināju, ko darīšu, kur mācīšos un kurp došos. Zināju vienīgi to, ka noteikti vēlos studēt citā valstī, vidē, kur ir cita kultūra un sabiedrība. Studijas Rīgā mani nevilināja. Jautāju draugiem, ko katrs no viņiem plāno darīt pēc vidusskolas beigšanas, un viens no viņiem teica, ka ir izvēlējies Dāniju, jo izglītība ir bez maksas, turklāt ļoti labā līmenī. Sāku par šo iespēju interesēties arī es, izpētīju piedāvātās programmas un nonācu pie secinājuma – jā, tas varētu derēt tieši man! Aizpildīju nepieciešamās anketas, visus dokumentus pārtulkoju angliski, bija arī jānokārto angļu valodas tests, lai zinātu manu valodas prasmes līmeni. To visu izdarīju ar STUDY START palīdzību (www.studystart.lv), kur man visu sīki un smalki izskaidroja, informēja un patiesībā ļoti palīdzēja. Tā beigu beigās esmu nokļuvis tur, kur tik ļoti vēlējos, – Kopenhāgenā.
Šeit apgūstu mārketingu. Dānijā ir citāda izglītības sistēma nekā Latvijā, te ir tā saucamie Case Work – darbi, kas notiek tikai grupās, lai veicinātu savstarpēju komunikāciju, nevis kā pie mums – referāti 20 līdz 50 lappušu garumā…
Sadzīve
Sākumā bija diezgan liela dokumentu kārtošana, lai dabūtu dzīvesvietas pierakstu (CPR number), ar kuru iegūt dzelteno karti, kas nozīmē, ka medicīniskā aprūpe nepieciešamības gadījumā ir bez maksas.
Mitinos pie kādas latviešu sievietes mazā, bet man pietiekama izmēra istabiņā, kas atrodas diezgan tuvu skolai – nepilnus 7 km. Lielai pilsētai tas ir nekas! Ar sadzīvi vispār nav nekādu grūtību, pats sev esmu pavārs un ar ikdienišķām lietām galā tieku lieliski. Lielākās grūtības man sagādā finanšu plānošana, jo nav vēl pašam savu ienākumu, toties beidzot ir nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, tāpēc drīz varēšu meklēt iespēju piepelnīties.
Kas iepriecina
Man tiešām ir liels prieks, ka mācos tieši šeit, jo esmu lielpilsētā, kur ir daudz cilvēku un nacionalitāšu. Man ir fantastiski studiju biedri, ar kuriem jau pirmajās dienās kļuvām par labiem draugiem. Cilvēkiem šeit ir citāda domāšana, viņi ir atvērti un gatavi palīdzēt jebkurā dzīves situācijā.
Ko ieguvi?
Jaunus draugus, vidi, kādā vēlējos dzīvot, mācīties un strādāt. Pašlaik šī ir gandrīz kā mana sapņu vieta, tāpēc ceru savu nākotni saistīt ar Dāniju, paliekot tepat, tomēr tas ir šobrīd un nekad jau nevar zināt, kur ceļš mūs aizvedīs nākotnē…
