Pagājušajā gadā profesionālo izglītību Latvijā apguva 27,6 tūkstoši jauniešu, taču, lai gan lielākajos tehnikumos, ir konkurss un nemaz nav tik viegli tikt iekšā, kopējā tendence pēdējo 20 gadu laikā ir negatīva. Sabiedrībā no agrākiem laikiem vēl aizvien ir iesakņojušies vairāki aizspriedumi par profesionālo izglītību, taču sarunu festivāla LAMPA diskusijā “Profene tikai lūzeriem? Laužam mītus! ” šie novecojušie maldinošie stereotipi tika atspēkoti.
Diskusijā par profesionālo izglītību iesaistījās seši jaunieši – Rīgas Valsts tehnikuma studenti Roberts Pauls Rozenvalds, Aigars Cīrulis un Anna Marija Trankale, Ogres tehnikuma audzēkne Luīza Jakovļeva, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma students Uģis Knops un Rīgas Tehniskās koledžas absolvents Ivars Gražulis. Sarunu vadīja AS “Latvijas Finieris” komunikācijas vadītājs.
Kāpēc mācīties tehnikumā?
- Jau esi apguvis savas profesijas pamatus
Komentējot savu izvēli mācīties profesionālajā izglītības iestādē, Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Aigars uzsvēra: “Es sapratu, ka vienīgā vieta, kur es padziļināti varu apgūt to, ko vēlos, ir tehnikums.” Roberts arī pievienojās, atzīstot, ka tehnikumā var iegūt reālu praksi sevis izvēlētajā profesijā, kas noderēs, jo paralēli studijām jau varēsi iegūt darbu savā nozarē: “Iegūtās izglītības dēļ studiju laikā mācības jau varēšu apvienot ar darbu. “
- Vari izmēģināt pirms pieņem lēmumu
Ja tehnikumā pat tev maksā, lai tu apgūtu to, ko esi izvēlējies, augstskolā bieži vien tev ir jāmaksā lielas summas par mācībām. “Ja tu šaubies, pamēģini, jo tas ir īstais laiks, un, ja tu sapratīsi, ka tā bija kļūda, tev vēl būs visas iespējas to labot, jo, aizejot uz tehnikumu, tev izglītība tiek piedāvāta bez maksas, bet augstskolā vairs nav tik viegli atkāpties tāpēc, ka tad tev jau būs finansiālas saistības,” diskusijas klausītāpavjus iedrošināja Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne Anna.
- Pelni mācoties
Var uzskatīt, ka tehnikumos jau uzreiz tiek iemācīts, ka par labiem darbiem tiec atalgots. Par labām sekmēm jaunieši, kuri mācās tehnikumā, saņem stipendijas. “Mums ir arī piemaksas par darbību pašpārvaldē un skolas avīzē,” atzīst kuldīdznieks Uģis.
- Zināsi, ko vēlas darba devējs
Jau sen vairs nav tie laiki, kad tehnikums saistījās ar vēlmi izmukt no darba un mācīšanās. Mācību programmas tiek veidotas sadarbībā ar nozares profesionāļiem, ikdienā lekcijās arī bieži viesojas nozares speciālisti, kā arī ir studentiem ir pieejamas jaunākās tehnoloģijas, lai spētu veiksmīgi iemanīties darbā. “Mums ir mācību prakses katru gadu, kur mēs satiekamies ar šo darba devēju un saprotam, ko mums tieši vajag zināt,” uzsvēra Uģis.
- Apmaksātas starptautiskās prakses iespējas
Atšķirībā no vidusskolas, tehnikumos plaši tiek piedāvāta iespēja doties ERASMUS un citos starptautiskajos braucienos, kur ne tikai tiek dota iespēja praktizēties kādā uzņēmumā, bet arī apgūt jaunas prasmes citzemju izglītības iestādēs. “Tehnikums ir īpašāks par vidusskolu, jo katram audzēknim tiek piedāvāta iespēja doties ERASMUS+ mobilitātes projektos, NORD+, EUROfortis. Es arī esmu bijis gan Vācijā, gan Itālijā, gan Somijā, kas ir lieliskas iespējas iegūt jaunas pieredzes, zināšanas, kā arī praktizēties savā jomā,” savā pieredzē dalās Roberts. Gandrīz katram no diskusijas dalībniekiem bija starptautiska pieredze. “Tā ir prakse, kas ļauj arī nopelnīt. Man, dodoties uz Spāniju, bija 1200 EUR kabatas nauda, dzīvošana arī bija apmaksāta, tikai par ēdienu pašam bija jāparūpējas,” pastāstīja Kuldīgas tehnikuma audzēknis Uģis. Skolēnus atlasa pēc mācību rezultātiem, ārpus studiju aktivitātes, kā arī bieži vien ir jāiesniedz mājasdarbs un motivācijas vēstule, taču, jāatzīst, ka liela daļa pieteikumu tiek apstiprināti.
Grūtāk nekā vidusskolā
Sarunas laikā dalībnieki arī atzina, ka, lai iekļūtu savā skolā, viņiem bija jāiztur konkurss, kas mūsdienās ir populāra parādība profesionālajās izglītības iestādēs. Turklāt, pat ja esi ticis iekšā, daudziem tomēr neizdodas absolvēt tehnikumā izvēlēto programmu. “Manuprāt, lielo skolēnu atbirumu veido tas, ka jaunietim ir jācīnās ne tikai ar vidusskolas, bet arī ar profesionālajiem priekšmetiem. Es uzskatu, ka tas ir diezgan grūti, jo mums ir aptuveni divreiz mazāk laika apgūt vidusskolas priekšmetus, kuri mums ir jāapgūst tādā līmenī, kā citiem, lai nokārtotu valsts optimālā līmeņa eksāmenus, un turklāt mums ir jāiedziļinās savā profesijā un jāiegūst vismaz pieci profesionālo priekšmetu gala vērtējumos, lai tos nokārtotu,” reālo situāciju ieskicē topošais programmēšanas tehniķis Aigars. Jāpiezīmē, ka vidusskolas centralizētajos eksāmenos rezultāti arī kopumā atbilst valsts vidējam. Luīza atzīst, ka var teikt, ka profesionālā izglītība ir domāta nevis tiem, kuriem kaut kas nesanāk, bet gan tiem, kuri ir labākie savā klasē: “Tehnikumā ir jāmācās daudz vairāk nekā parastā vidusskolā, nav tā, ka atnāc un atsēdi.“ Taču tas nav vienīgais iemesls. “Dažreiz arī jaunieši pēc gada saprot, ka tā nav tava profesija, tāpēc arī daļa pamet mācības tehnikumā,” piebilst Ogres tehnikuma skolniece Luīza.
Ko tālāk?
Viens no stereotipiem, kas saistās ar profesionālo izglītību studentiem, ir viņu vēlme izvairīties no tālākas izglītības. Atbildot uz jautājumu, vai plāno turpināt studijas augstskolā, pieci no sešiem dalībniekiem pacēla roku, atzīstot, ka plāno. Sestais jau ir absolvējis tehnikumu un pašlaik studē universitātē.
Jau iegūtās zināšanas par izvēlēto nozari, ļauj uzreiz sākt darbu tajā paralēli studijām. “Kaut kā pēc skolas atradu savu ceļu uz “Latvijas Finieri“. Sāku es kā remontatslēdznieks, uzturēju iekārtas, lai tās var ražot produkciju, un pašreiz es darbojos kā projektu koordinators, vadu lielākus un mazākus projektus. Nebūt nesāku kā vadītājs, taču nu jau tā karjera ir augusi, tāpēc arī iestājos augstskolā un nu jau mācos 4.kursā,” savu karjeras attīstību skaidro Ivars. “Es aizgāju uz tehnikumu, jo kādu dienu vēlos būt uzņēmēja, un, mācoties tehnikumā, es esmu ieguvusi reālu praksi, un es jūtos ļoti gatava nākamgad pabeigt tehnikumu un veidot jau savu biznesu,“ cerīga ir 3.kursa komercdarbības studente Anna.
Pauls Beķeris arī strādā “Latvijas Finierī”. Šis uzņēmums algo daudzus tehnikumu absolventus, no kuriem aptuveni 20% strādā vadošos amatos, tāpēc Pauls uzsver, ka darba devēju acīs tieši vēlme mācīties ir svarīgākā: “Runājot ar cilvēkiem no uzņēmumiem, kuri pieņem darbā šos praktikantus, kā arī jaunos absolventus, viņi uzsver, ka svarīga ir jauniešu spēja strādāt komandā, spēja atbildēt par savu darbu, kā arī motivācija mācīties kaut ko jaunu arī darba laikā. Protams, ka izglītības iegūšana nekad nebeidzas ar diploma iegūšanu, bieži vien ar to tikai tas sākas.“