Kā radīt podkāstu?

Rakstu veidoja: Anna Estere Rubule un Agate Čivča.

Novembrī “Young Media House” telpās jaunieši pulcējās uz meistarklasi par podkāstu veidošanu, attīstību un uzsākšanu, kuru vadīja divi šajā jomā pieredzējuši eksperti Juris Garjāns un Rūdis Mālmeisters.

Kas īsti ir podkāsts? Tas ir digitāls audio fails, kas ir pieejams internetā. Podkāsts sastāv tikai no skaņas, bez video. Tam ir vairākas sērijas vai pat sezonas. Podkāstu saturs ir daudzpusīgs un formāti dažādi, piemēram, interviju podkāsts, sarunu podkāsts, pētnieciskais vai arī stāstu podkāsts.

Podkāstu un audiogrāmatu producents Juris Garjāns dalījās ar savām zināšanām, kuras pilnveidojis, esot aizskulisēs daudziem atpazīstamiem latviešu podkāstiem.

Viens no podkāstiem, kurus Garjāns ir palīdzējis izveidot, ir ‘’Randiņš ar Rūdi’’, kura vadītājs arī viesojās pie mums. Rūdis dalījās pieredzē par podkāstu tapšanu, radošo procesu un problēmām, ar kurām sastapies podkāstu tapšanas laikā. Savā podkastā jaunietis runā par attiecībām un mentālo veselību. Kā viņš atzina, no idejas līdz podkāsta tapšanai pagāja divi gadi, tāpēc jārēķinās, ka rezultāti netop vienas dienas laikā.

Meistarklases laikā katrs dalībnieks daudz strādāja ar savām domām. Kopīgi meklējām iemeslus, kāpēc mums vēl nav podkāstu, un lielāka daļai bija līdzīgās situācijās:

• Nav tehnikas
• Nav laika
• Nav zināšanu
• Nav skaidras idejas

Tā kā iemesli bija ļoti paredzami, tāpēc Juris jau bija sagatavojis atbildes, kā tos pārvarēt.

Meistarklasē Rūdis dalījās ar savu pieredzi, un vēlāk Juris katram dalībniekam individuāli deva padomus, kā turpināt pilnveidot savas idejas un tās realizēt. Īsumā apkoposim galvenās domas no Jura un Rūda teiktā.

• Var likties, ka svarīgākais ir tehniskais aspekts, bet tā nav. Ja vajag studiju, kurā ierakstīt podkāstu, var atrast, nav jāsteidzās ar mikrofonu pirkšanu.

• Galvenais ir ideja. Ja nebūs konkrēta doma, par ko vēlies taisīt podkāstu, un šī ideja nebūs tāda, kas aizrauj, tad arī nebūs laiks īstenot. Daudziem jauniešiem pietrūkst laika, bet, kā Juris paskaidroja, ja zini, kā un ko vēlies, tad laiku atrod. Ir jāsaprot pašam sava tēma, par ko tu grasies runāt. 

• Vēl viena no viņa atziņām bija, ka ideju nevajag paplašināt, bet sašaurināt. Nevis “ko vēl var pielikt klāt?”, bet “ko var izņemt ārā?”. Kas ir lieks? Koncentrēties uz vienu tēmu.

• Protams, pirms sāc taisīt, ir arī jāsaprot, kurš klausīsies. Kas ir mērķauditorija, kam taisām?  Nav svarīgi, vai tev ir 1000 klausītāji, bet gan, ka kaut vienam no visiem tas, par ko tu runā, ir svarīgi.

• Vai zināji, ka cilvēki lielākoties podkāstu sāk klausīties nosaukuma dēļ? Podkāsta nosaukuma veidošana patiesībā ir liels pārbaudījums, jo tas jāizdomā pievilcīgs un izsmeļošs.

• Kad tas viss ir zināms, var sākt mēģināt, un, ja sākumā nesanāk, tas nekas, jo tu mācies. Sliktākais ir nekad nemēģināt. Ja atskaties uz savu darbu un tev liekas, ka vari labāk, tas nozīmē, ka esi jau izaudzis savā mākā.

• Rūdis deva lielisku padomu, neapstāties pēc vienas epizodes, jo tu sāc iejusties podkāsta veidošanā kā savā elementā tikai pēc vairākām reizēm. Mēģini, pat ja liekas, ka nesanāk. Ir jāpārvar savs prāts ar šaubām.

• Lielākais akmens, kas ir jānorij, ir, ka sākotnējā ideja mainās. Kā Rūdis pastāstīja, ir jāpieņem, ka beigu variants būs savādāks nekā sākuma vīzija, jo pa ceļam daudz kas mainīsies.
  
                Ja tev ir ideja, sāc to īstenot, nebaidoties par tehnisko aspektu, jo vienmēr būs kāds, kurš zina kā! Visu var iemācīties. Mūsu raksta galvenais vēstījums ir neļaut bailēm sevi apturēt, jo bieži tās ir vienīgais šķērslis, kas tevi šķir no visa iespējamā.

Meistarklase notika, pateicoties Vācijas vēstniecības un Rīgas pilsētas atbalstam.