Viņi spēj ne tikai sasniegt izcilību savā profesijā, bet arī iedvesmot jauniešus nebaidīties no ambicioziem dzīves mērķiem.
Īsteni savas jomas profesionāļi, kuri pērn Young Media Sharks nometnē dalījās iegūtajās zināšanās, mums atklāj būtiskāko par izglītības nozīmi, iemaņām un spēju sasniegt labākos rezultātus.
10 tūkstoši darba stundu
GUSTAVS TERZENS, Radio SWH dīdžejs, TV raidījumu vadītājs
Kāda, tavuprāt, ir izglītības nozīme profesijā? Kā vislabāk veicināt profesionālo izaugsmi?
Profesionalitāti var veicināt tikai ar praksi, jo profesionalitāte ir tā saucamās desmittūkstoš darba stundas. Kad tu kaut ko apgūsti, tas ir jākaļ, jāizkopj – kā mācoties spēlēt mūzikas instrumentu: tu no sākuma neko nemāki, bet, ieguldot darbu, kļūsti arvien labāks. Tātad “audzēt” profesionalitāti var, gan teorētiski un garīgi augot, gan nostrādājot “10 tūkstošus darba stundu”.
Savukārt augstākā izglītība ir kā noslāņojošs virziena rādītājs. Pirmkārt, bez augstākās izglītības tevi daudz kur var nepieņemt, jo tā ir formalitāte, kas tiek pieprasīta, otrkārt, tas liek pašam kaut kādā ziņā atmosties, ieraudzīt, kas sanāk. Atceros, ka, stājoties universitātē, daudzi mani vienaudži domāja aptuveni tā: “Nu, stāšos filologos, ja netikšu tur, iešu uz vēsturniekiem, ja netikšu tur, iešu uz ekonomistiem, ja ne, tad uz ģeogrāfiem.” Rodas jautājums – ko tad tu galu galā gribi? Es zināju uzreiz, man bija viena prioritāte, un tur arī iestājos.
Cik liela nozīme tavā karjerā bijusi iegūtajam maģistra grādam?
To nekad neviens līdz šim nekur nav prasījis! (Smejas.) Bet man personīgi maģistrantūrā bija visinteresantākie kursi, tāda prātu atverošāka mācīšanās, jo maģistrantūrā arī pasniedzēji studentu kaut kā citādi – nopietnāk – uztver. Tur saproti to, ko 1. kursā nebūtu sapratis.
Daudzi jaunieši, tuvojoties vidusskolas beigšanai, nav izlēmuši, ko darīt pēc tam. Ko iesaki tiem, kuri vēl nav atraduši savu interešu jomu?
Noteikti jāiet izglītības ceļš. Es pat teiktu, ka šobrīd vajadzētu vairāk tēmēt uz inženierzinātnēm un ir jāzina matemātika, fizika, ķīmija. Jo mums ir visādi gudri runātāji, ieskaitot arī mani, un mums sāk pietrūkt cilvēku, kas māk uzbūvēt tiltu. Lai kā mūsu pedagoģijas sistēma šobrīd izskatās, tā kotējas pasaulē un ir laba, vismaz tas, kas vēl tajā ir.
Kā pārvarēt bailes no neizdošanās?
Ir vienkārši jādara – kā būs, tā būs. Nekas nav garantēts, un nekad nevajag koncentrēties uz kaut ko vienu. Vienīgais, uz ko vari paļauties, esi tu pats, un arī ne vienmēr. Es domāju, ka arī tā apdauzīšanās ir svarīga, jo tādā veidā var gūt pieredzi. To skolā neiemāca.
Domu kvalitāte ir jātrenē
PAULS ĶESTERIS, „TBWA Latvija” radošais direktors
Kāda loma tavā profesionālajā izaugsmē ir akadēmiskajai izglītībai?
Pirmām kārtām akadēmiskā izglītība attīsta domāšanu, iemāca spēju analizēt un piedalīties intelektuālos procesos. Es pats šobrīd, strādājot reklāmas aģentūrā kā radošais direktors, jūtu, kā atšķiros no tā es, kāds biju 19 gados. Sapratne un domu kvalitāte tieši izglītības dēļ ir izaugušas. Otrs, protams, ir prakse, ko dod mācības. Bieži vien var atšķirt cilvēkus, kuriem ir un kuriem nav augstākā izglītība. Protams, ļoti daudz var izdarīt pats, lasot un organizējot sev “mājas universitāti”, bet, domāju, ir atšķirība tieši domāšanas aspektā. Un absolūti pateikt, ka tas nav vajadzīgs un “es varu pats”, ir vienkārši muļķīgi. Kad pasaki, ka esi pašpietiekams un tev neko nevajag, tas ir tas brīdis, kad sāc slīdēt lejup.
Kas tevi iedvesmoja studēt ārzemēs? Kādas barjeras tev bija jāpārvar, pieņemot šo lēmumu? (Pauls ir studējis Baltic Film and Media School Tallinā, kā arī gadu bijis praksē ASV – red. piez.)
Pēc vidusskolas beigšanas 19 gadu vecumā es tepat Latvijā iestājos filozofos, bet tur ilgāk par pusgadu nenomācījos, jo bija sajūta, ka vismaz tai vecumā tā nav īstā sfēra, ko studēt. Bet es ļoti gribēju strādāt, un mani interesēja arī reklāma. Tad es aizgāju strādāt reklāmas aģentūrā, un tā pagāja divi gadi, kaut ko mācoties un taustoties. Varbūt manas ģimenes dēļ man kā atklāsme nāca vēlme studēt tieši režiju. Man ļoti interesē kino un viss, kas notiek “aiz kameras”. Un izvēlējos studēt Baltic Film and Media School kino nodaļā, kas piedāvāja lielisku praktisko nodrošinājumu: dažnedažādas tehnoloģijas, kameras, gaismas, montāža, un, protams, pats svarīgākais – internacionāli mācībspēki. Tie ir pasniedzēji no Vācijas, Igaunijas, Amerikas, ļoti bieži brauca arī dažādi ārzemju skolotāji vadīt workshops. Internacionālā vide un mācības angļu valodā man deva ļoti labu pamatu.
Pēc tam pieteicos fonda Baltic American Freedom Foundation prakses stipendijai, kas man apmaksāja dzīvošanu un ceļa izdevumus uz Ameriku. Četrus mēnešus pavadīju Ņujorkā un astoņus Losandželosā. Šī pieredze man ļāva paplašināt savu apvārsni, jo nenoliedzami ASV līmenis ir ļoti augsts, galu galā tajā ir vislielākā kino, televīzijas un reklāmas industrija.
Ko iesaki darīt jaunietim, kurš vēlas saistīt savu karjeru ar filmēšanu? Kā sevi vislabāk pierādīt?
Es iesaku sākumā ļoti daudz darīt pašam. Tehnoloģijas mūsdienās ir viegli pieejamas, tādēļ labāk pašiem ņemt kameru un filmēt, ar draugiem taisīt īsfilmiņas, mācīties montēt.
Ir pašam jāiegulda liels darbs, lai iemācītos veidot stāstu, apgūtu tehnoloģijas. Ļoti svarīgi ir arī mēģināt nokļūt filmēšanas laukumā, lai redzētu, kā tas notiek profesionāli. Ir kaut vai jāpiedāvā palīdzība nofilmēt aizkulises, jo arī tā sevi var pierādīt!
Nekad nebeidziet mācīties!
OLGA LAZITSKI, žurnāliste, fitnesa instruktore, šobrīd ASV studē mediju zinātni
Tu esi žurnāliste un arī aktīva zumbas pasniedzēja. Vai abas šīs jomas viena otru papildina?
Varētu teikt, ka fitness ir mana otrā profesija. Esmu ieguldījusi daudz darba, lai iegūtu AFAA (Aerobics and Fitness Association of America) sertifikātu. Šobrīd esmu ne tikai sertificēta kā zumbas pasniedzēja, bet arī grupu fitnesa instruktore un personīgā trenere. Abas profesijas – fitness un žurnālistika – man ir ļoti svarīgas un tās savstarpēji netraucē. Saprotu to, ka es nevarētu darīt tikai vienu no tām. Lai uzturētu savu fizisko un garīgo stāvokli formā, man vajag nodarboties ar abām.
Kā vislabāk veicināt savu profesionalitāti?
Izglītība ir ļoti svarīga neatkarīgi no profesijas. Tā man ir palīdzējusi žurnālistes darbā, kā arī uzskatu to par noderīgu fitnesa praksē. Bet uzsveru, ka izglītībai nevajadzētu tikt iegūtai tikai vidusskolas/augstskolas robežās. Ir ļoti svarīgi mācīties visas savas karjeras veidošanas laikā. Nekad nebeidziet mācīties. Sevi jāizglīto, praktizējot, mācoties no apkārtējiem cilvēkiem, lasot grāmatas, izsakot savas idejas, uzņemot atsauksmes, ieklausoties kritikā un tā tālāk. Pirms dodies gulēt, pārliecinies, ka esi šodien izdarījis ko lietderīgu.
Kādi, tavuprāt, ir plusi un mīnusi studijām ārvalstīs?
Patiesībā nesaskatu mīnusus. Šī pieredze sniedz jaunas perspektīvas, jaunus draugus un kontaktus, neticamas iespējas, kā arī citu motivāciju, domāšanu. Tā ir sevis bagātināšana ar jaunām zināšanām un atziņām ne tikai akadēmiskā izpratnē. Tā ir iespēja iepazīt jaunu kultūru, kas mudina labāk izprast ne tikai valsti, kurā atrodies, bet arī savu dzimteni un, protams, arī sevi.
Ir svarīgi būt radošam!
KRIS MATHUR, reklāmas aģentūras Backyard Productions producents, Losandželosa ASV
Kāda ir izglītības nozīme tavā profesijā?
Šajā industrijā radošums spēj pārspēt pat akadēmiskās zināšanas. Izklaides industrijā Amerikā ir daudz veiksmīgu profesionāļu, kuriem ir koledžas grāds filmu veidošanā, bet ir tikpat daudz profesionāļu, kuriem nav šīs specifiskās mediju izglītības. Ar to vēlos teikt, ka skolas diploms ne vienmēr garantē veiksmi attiecīgajā industrijā. Ja tev ir ideja un skatījums par to, ko vēlies darīt, un esi pietiekami neatlaidīgs, tad ir labas izredzes gūt panākumus. Bet tev ir jābūt dziļi iedvesmotam un izglītotam filmu valodā, lai spētu veidot teicamus darbus. Turklāt, lai veicinātu savu profesionalitāti, vienmēr jācenšas atrasties starp neparastām personībām un kultivēt profesionālus kontaktus.
Esmu ieguvis ekonomikas un menedžmenta zinātņu grādu, kas šķietami nesaistās ar manu šābrīža nodarbošanos. Tomēr, izņemot specifiskas formulas un matemātikas principus, daudz kas attiecas arī uz mediju producēšanu un lielā mērā atvieglo manu darbu.
Vai ir iespējams apvienot darbu un hobiju? Kādi tad ir ieguvumi un zaudējumi?
Mēdz teikt – ja dari to, kas patiešām patīk, tu nestrādā ne dienu savā dzīvē. Bet māksliniekiem ir nepieciešams sevi nemitīgi uzlādēt, tāpēc ir jādažādo pieredze. Jāapceļo Āfrika, jāiemācās sērfot lielos viļņos, lai ieviestu jaunas idejas savos projektos.
Cik svarīgi ir trāpīt mērķī, pirmoreiz izvēloties programmu, kurā studēt?
Losandželosas UCLA filmu skola ir viena no labākajām ASV, kas priekšroku dod tādiem studentiem, kuriem jau ir bakalaura grāds pēc iespējas dažādās jomās: vēsturē, zinātnē u. c. Interesanti, vai ne? Daļa jauniešu uzreiz zina, ko vēlas, uzsākot mācības, tāpēc es iesaku turpināt dzīties pakaļ tam, kas viņus interesē, mazāk uztraucoties par trāpīšanu mērķī.