Padomi reklāmā ar Ēriku Stendzenieku

Young Media House atvērto durvju dienā jaunajā mediju mājā bija ieradies Latvijas reklāma guru Ēriks Stendzenieks, kurš lekcijā un sarunās pēc tās pastāstīja savu pieredzi un ieteikumu topošajiem reklāmas entuziastiem. 

Kas veido labu saukli?

Spēja uztvert situācijas būtību. Ļoti daudzi saukļi izdabā pārdošanas rezultātiem, tomēr tas ne vienmēr ir pats galvenais. Piemēram, “Just Do It” ir labs sauklis – tas ietver sevī ideju, ka nekas nav neiespējams, kas iedvesmo arī cilvēkus, kam neinteresē produkts. Ja sauklis ir “Pie mums vislētāk” vai “Izbaudi rudeni”, visticamāk kāds mārketinga nodaļā ir uzskatījis auditoriju par muļķiem.

Vai ari labu reklāmu var pārdot jebko?

Laba reklāma sliktu produktu nogremdē vēl ātrāk, jo vairāk cilvēku uzzina par to, kāds patiesībā ir produkts. Svarīgi ir, lai produktam ir atbilstoša reklāma. Piemēram, Amsterdamas studentu viesnīciņas reklāma, kas vēsta “tagad mums ir logi katrā numuriņā” un “tagad mums ir arī druvis” nevēsta neko pārāku par to, ko produkts spēj piedāvāt. Piemēram, ja iesi uz Makdonaldu un gaidīsi baltus galdautus, cerības tiks pieviltas.

Kā izveidot labu zīmolu?

Tā ir vairāku gadu laulība ar klientu. Diezgan daudz labi iesāktu zīmolu stāsti beidzas tāpēc, ka tiek pēkšņi mainīta mērķauditorija, mainīta mārektinga stratēģija vai nomainīta aģentūra, kura veido zīmola reklāmas. Pirmais ir ilgtermiņa attiecības un uzticība. Otrkārt, aģentūrai jābūt tikušai pāri pašizaugsmes stadijai – nevar tērēt klienta naudu ar nolūku izmēģināt dažādas stratēģijas.

Kā novērtēt vai ideja ir laba?

Latvian Art Directors Club piedāvā projektu Street Advertising School, kurā cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar mārketingu var iegūt iespēju attīstīt savas prasmes un idejas. Ikvienam ir iespēja aizpildīt brīfu, un ja ideja tiek atzīta par labu, tad dalībnieks iegūst iespēju 9 mēnešus apgūt mārketingu pie profesionāļiem. Esmu piekritējs teorijai, ka vairums izcilāko cilvēku reklāmas nozarē nāk tieši no dažādu citu profesiju pārstāvju vidus. Reklāmas veidošanas spēja bieži vien ir iedzimta prasme.

Kur Latvijā mācīties reklāmu?

Sociālo zinātņu fakultātēs Latvijā tas ir iespējams, tomēr, ja ir izteikta vēlme līdz pašiem dziļumiem iemācīties reklāmu, ir jābrauc nedaudz tālāk no mājām. Dažas no iespējamajām opcijām ir Maiami Ad School, Cenral Saint Martins universitāte, Royal College of art. Ja izmācīsies bakalauru Latvijā, bet maģistru kādā no ārzemju skolām, es domāju, ka jaunietis būs savas jomas specialists.

Kā nepazaudēt radošumu?

Katrs ar saviem tarakāniem dejo savādāk. Esmu pretrunu plosīts vēljoprojām – nezinu, kā kurā situācijā ir labāk. Es apbrīnoju māksliniekus un mūziķus – tos, kuri izvirza sev vienu stilu un pēc ta arī turpina savu turpmāko radošo darbību. Reklāmā katru reizi ir jāsāk no nulles, un tas rada stresu. Īpaši, ja karjera kāpj uz augšu –  jo tu negribi izdarīt sliktāk kā iepriekš, bet labāk arī vēl īsti nemāki. Un starp negribu un nevaru ir tas lielais stress. “Ziepes” sākas, kad sabiedrība sāk prasīt kaut ko no tevis.

Kas cilvēkus padara par radošajiem ģēnijiem?

Normālība mūsdienās ir pārvērtēta. Man ir vesela lekcija par bipolāriem traucējumiem “Bipolārās priekšorcības” – tā ir par to, kā cilvēks periodiski nonāk no dziļas ekstāzes līdz smagai depresijai. Kad esi tā izšūpojies, esi apdāvināts ar talantu redzēt lietas gan no pozitīvās, gan negatīvās puses. Un tas sniedz papildus skatījumu uz dzīvi – nevar visu laiku būt samāksloti pozitīvs.

Kas jāiekļauj savā ikdienā lai būtu veiksmīgs?

Tā problēma ar padomiem ir tāda, ka ja es pasaku, ka Zukerbergs katru rītu izdzer glāzi piena un aped auzu putru, rodas ilūzija, ka tagad katrs, kurš tā darīs spēs izveidot Facebook. Bet problēma tāda, ka gluži tā tas nestrādā. Man svarīgs ir balanss starp mazvērtības kompleksu – kas es tāds esmu, ko gan es izdarīsu – un lielummāniju – es varu būt kaut vai Amerikas prezidents. Abi šie komponenti rosina paškritiku, vienlaikus ļaujot arī noticēt sev!

 

Teksts: Marta Muižniece

Foto: Ritvars Stankevičs