Jaunvārdi – vai tie mūs apsteigs nepamanīti?

Raksta: Laura Voliņeca

Noteikti esat pamanījuši, ka latviešu valoda izmirst. Tā aizsākās vēlu – jāsaka paldies tādiem cilvēkiem kā Rainis, J. Enzelīns, jūs esat vieni no tās pamatlicējiem! Ieguldītais ir nenovērtējams. Gan dzejas, gan vārdnīcas forma ļāva attīstīties mazajam cinītim – Latvijai!

Līdz šai baltdienai tulkotāji sastop šķēršļus, kurus sagatavojuši cittautieši. Mūsu valodiņā manāmi trūkst vārdu, lai izteiktu domu burtiski tā, kā tekstā sākotnēji rakstījis tās autors. No tā izriet vairākas citas ar valodu saistītās pārmaiņas, kuras tūliņ lasīsiet…

Mūsdienu sērga – jaunvārdu darināšana!

***

otmaska (отма́зка) – maz ticams pamatojums nevalkāt masku.

Pandēmijas laikos ir iegansts radīt jaunus vārdus, jo piedzīvojam nebijušus apstākļus. Piemērs ir Raivja Vilūna «resnācija – kolektīvās visu valsts iedzīvotāju pieņemšanās svarā rezultāts». Vai nav skaisti? Citi ne tikai darina jaunus vārdus caur jokiem, bet arī spēlējas ar tiem.

Attēli atrasti no Facebook lapas KalamBūris [1]

Kad beidzam smieties vai viebties (kā kurš), tad atliek saprast par noderību. Mēs diez vai ikdienā izmantosim «resnāciju». Pirmkārt, šis vārds ir sezonai piemērots – tātad tas var ieinteresēt sabiedrību uz īsu laiciņu. Taču, otrkārt, frāzes labskanīgums un īsums var dot tai iespēju sekot augstākām kāpnēm. Nekad nevar zināt, kurš savienojums būs vistrāpīgākais, jo ļaužu untumiem izsekot nav viegli.

Pašreiz valodnieki pievērš uzmanību latviskošanai. Centieni aizguvumus no angļu, vācu un krievu mēles pārlocīt mūsējā var radīt sašutumu. Ir sastopami sekojošie jauninājumi:

  1. Braunijs – brūnītis
  2. Tastatūra – Spiedogu plakandēlis
  3. Helikopters – Skrūvspārnis
  4. Pokemons – Ķešmūdzis
  5. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas komisijas lēmumi[2]

Šie, protams, ir pārspīlēti un, daudzuprāt, ne veiksmīgākie guvumi. Tas, ka notiek darināšana gan valstiskā-profesionālā, gan jautrā-tautiskā formā, liecina par valodas nemirstību – tiks ieviesti iepriekš neizmantoti jēdzieni, papildinot  vārdu krājumu.

Balvas, kas parāda nākotni!

Katru gadu, savācot aptaujas rezultātus, ir iespēja iepazīties ar gada vārdu, gada nevārdu un spārnoto izteicienu. Tas vienmēr ir bijis jautrs veids kā atskatīties uz valodiņas kropļojumiem vai, gluži pretēji, veiksmīgiem jaunvārdiem. Lūk, daži piemēri katrai nominācijai:

GADA VĀRDS GADA NEVĀRDS SPĀRNOTAIS IZTEICIENS
Zīmols (2003)

Draugoties (2006)

Glābējsilīte (2009)

Zibakcija (2010)

Eiro (2003)

Pa lielam (2010)

Ekselence (2016)

Influenceris (2018)

«Valsts deg zilās ugunīs» (2004)

«Mans dopings ir mana tauta» (2013)

Uzvarētaji latviešu valodas attīstības kopas rīkotajā konkursā[3]

Pirmajā ailē gandrīz visas frāzes ir bieži lietotas un jau pašsaprotamas. Tajā laikā tas bija jauns, trāpīgs, pierakstīšanas vērts vārds, kurš arī guvis mūsu atzinību šodien.

Ja pabīda acis pa labi, var manīt nevārdus. Pārsvarā tie ir nelatviskas cilmes vārdi, aizguvumi un tādi, kuri liek sarauties valodniekiem – it īpaši pirmie divi. «Eiro» un «pa lielam» ir sastopami vārdi, taču savā ziņā nejēdzīgi darināti, kā atzīst komisija.

Pašā stūrī palika izteicieni. Tie noteikti ir no uzrunām, ar kurām spilgti uzstājušies politiķi vai pašmāju slavenības. Tos, protams, nevar nepierakstīt.

Manos iespaidos, šāds atskats pa gadiem un dekādēm (šis notiek jau 17. gadu!) ir ļoti aizraujošs ceļojums, jo katru gadu ir citas aktualitātes. Piemēram, šogad ir vīruss – nevaru sagaidīt šī gada laureātus… Noteikti var novērot, ka iepriekšējie uzvarētāji ir iekarojuši sirdis un palikuši mūsu vārdu krājumā – to pašu ceru redzēt nākotnē!

Uzstājoties pilna kabata jaunvārdu!

Mūsu valstī ir trīs varas, tomēr mani interesē ceturtā, kas nebūt nav oficiāla – mediji. Un ko viņi dara? Raksta par slavenību eksotiskajiem ceļojumiem un desmit parocīgiem padomiem ikdienā. Tajā ir neiedomājams spēks, jo viņu sacītajam seko cilvēki… Respektablajā vietnē www.lsm.lv[4] ir redzama E. Levita uzrunas analīze. Valodnieki spriež par prezidenta uzrunu, kurā viņš veido tādus jaunvārdus kā «turpinātība» un «likteņkopība». Par to pats teicis, ka šādi mākslinieciski izpaužas.

Pēc visas plēteres var saprast, ka jaunvārdi tikai nāk un katram ir iespēja piedalīties šajā radīšanas procesā – gan Facebook lapās, gan izmācoties par valodniekiem. Ikgadējā konkursā redzamie vārdi ir iesakņojušies modernajās vardnīcās un lielākā daļa izmanto vārdus, kā «zibakcija» un «eiro».

Vai tas bojā mūsu valodu? Jā un nē. Lai valoda turpinātu funkcionēt, tai ir nepieciešami jauninājumi, taču vislabāk ir, ja tie nav aizguvumi, kuros knapi kas līdzinās mūsu valodai. Tad notiek tieši pretējais- nekas neuzlabojas. Smejamies par centieniem vien… Nevaram zināt, kāda būs latviešu valoda nākotnē – noteikti pavisam citādāka, jo būs mūs nepamanāmi apsteigusi.

[1] KalamBūris

[2] Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija

[3] RLB latviešu valodas attīstības kopa

[4] Levita pārsteigums nācijai