Ko mums sola nākotnes izglītība, un kam jābūt gataviem, veidojot tālejošus karjeras plānus?
Sociālantropologs Roberts Ķīlis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs, kurš ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā, uzskata, ka nākotnē radikāli mainīsies veids, kādā iegūsim zināšanas, un izglītošanās process turpināsies visu cilvēka mūžu.
Ko paredz nākotnes izglītība?
Katrā ziņā nebūs tā, kā agrāk, kad noteiktā cilvēka dzīves posmā, aptuveni 20 gadu vecumā, pēc augstskolas absolvēšanas, izglītošanās process apstāsies. Nākotnē izglītošanās turpināsies visu cilvēka dzīves laiku – tā būs regulāra, dažādu prasmju apliecinošu sertifikātu iegūšana, izmantojot gan mūžizglītības, gan augstāko mācību iestāžu sniegtās iespējas. Tas ieviesīs izmaiņas arī mācību saturā, ko apgūs skolā un augstskolā.
Saistībā ar izmaiņām ekonomikā ir skaidrs, ka izglītības sistēma cilvēku nesagatavos vienai noteiktai profesijai uz ilgu laiku vai pat uz visu mūžu. Izmaiņas ekonomikā un darba tirgū pēdējos dažos desmitos gadu bijušas ļoti straujas, un acīmredzot arī turpināsies. Tas nozīmē, ka skolu un augstskolu sniegtā izglītība, apgūtās prasmes un iemaņas koncentrēsies uz daudz īsāku periodu, piemēram, 3–4 gadiem. Notiks arī pievēršanās tam, lai cilvēks apgūtu iemaņas, kas nav saistītas tikai ar viņa pamatprofesiju, bet kas būs noderīgas daudz ilgāk. Tās varētu būt valodu zināšanas, prasme sadarboties, spēja pašam pieņemt lēmumus.
Vai arī pats mācību proecess būs citāds?
Mācību priekšmeti kļūs vairāk integrēti, to robežas – nenoteiktas, arī tādās klasiskās jomās kā, piemēram, medicīnā, ko pats esmu izbaudījis uz savas ādas. Blakus ķirurgam, kas vairs nestāvēs asinīs notraipītā priekšautā ar skalpeli rokās, atradīsies ne tikai anesteziologs, bet arī inženieris. Tas nozīmē, ka ārsta apgūtās zināšanas būs daudz vairāk integrētas apvienojumā ar noteiktu problēmjautājumu loku.
Nākamā nākotnes izglītības īpatnība saistīta ar digitālās pasaules iespējām. Zināšanu pārnese un izplatīšanās būs principiāli citāda. Izglītības iestādes būs kā treniņu vietas, bet zināšanu saturs tiks iegūts ārpus tām – pašmācības ceļā, mazo grupu sadarbības rezultātā. Pašreiz gan nezinu, cik lielā mērā, bet skaidrs, ka tā būs: izglītības iestādēs mācību procesa laikā nevis apgūs specifiskas zināšanas un faktus, bet trenēs rakstura īpašības – pacietību, iecietību.
Jau tagad novērojamas pārmaiņas zināšanu pārnesē starp paaudzēm, jo cilvēki tās iegūst arī cituviet. Domāju, ka arī ar rakstura īpašību audzināšanu nodarbosies nevis ģimenē, bet mācību iestādēs. Kā tieši tas notiks, pagaidām grūti pateikt. Taču cilvēkus trenēs ne tikai sporta, bet arī izglītības disciplīnās – lai viņi apgūtu mācīšanos.
Kādas varētu būt perspektīvākās nākotnes nozares?
Tas noteikti būs darbs ar datiem jeb plašākā nozīmē – informācijas tehnoloģijas. Starpkultūru mijiedarbība, valodu zināšanas, mūžīgās profesijas – kā skolotājs, ārsts un dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki – būs pieprasītas. Ekonomisti, juristi un finansisti. Vēl jomas, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa apkopšanu. Neesmu pārliecināts, ka pirms 30 gadiem bija tik izplatīta kā tagad podoloģija jeb pēdu ārstēšana. Arī uztura un fizioterapijas speciālisti būs pieprasīti, jo nākotnē cilvēki daudz pievērsīsies ar savu ķermeni saistītām jomām.
Vai pasaules labāko augstskolu reitingus nosaka arī to sabiedrisko attiecību aktivitātes, lai stiprinātu savu vārdu?
Pirmo 200 augstskolu saraksts ir stabils. Vienalga, ko jūs tur studēsiet, augstskolas zīmols palīdzēs virzīt jūsu karjeru, un tam ir liela nozīme. Salīdzinoši labi zinu Kembridžas universitāti, tur nav īpašas sabiedrisko attiecību nodaļas, kas nodarbotos ar augstskolas tēla spodrināšanu . Universitātes nopelns balstīts uz ilgstoši koptu izcilības tradīciju, atlasot ļoti gudrus pasniedzējus un radot ļoti konkurētspējīgu vidi.
Iesaku ieskatīties arī Eiropas Savienības ieviestajā tā dēvētajā U-Multirank* sistēmā, kas noteiktās jomās īpaši detalizēti mēģina novērtēt augstskolas. Tajā iespējams atrast informāciju arī par Latvijas augstākajām mācību iestādēm.
* U-Multirank ir jauns globāls universitāšu reitings, kurš pirmo reizi tika publicēts 2014. gadā. No citiem tas atšķiras ar to, ka neierindo noteiktā kārtībā augstskolas, bet mēra to sniegumu vairākās jomās. Augstskolu rezultāti ir savstarpēji salīdzināmi un tiek atspoguļoti arī nozares vidējie rādītāji. U-Multirank apvieno 1200 augstākās izglītības iestādes (2014. gadā – 850) no 83 valstīm, iekļaujot vairāk nekā 1800 fakultātes un 7500 studiju programmas. Reitings izvērtē augstskolu sniegumu pēc šādiem kritērijiem: mācīšana un mācīšanās, pētniecība, zināšanu nodošana, starptautiskā orientācija un reģionālā iesaiste pavisam septiņās studiju jomās.