Foto: Reinis Priedols (Ērika Gordas privātais arhīvs)

Festivāls “Fāze” vēlas sašūpot Latvijas mūzikas industriju

Ēriks Gorda ir viens no mūzikas un mākslas festivāla “Fāze” idejas autoriem un organizatoriem. Tā kā pats ir ļoti saistīts ar mūzikas industriju un piedzīvojis šķēršļus, kas ir saistīti ar pretošanos visam jaunajam un alternatīvajam, jo tas neatbilstot standartiem, “Fāze” ir viņa sirdsdarbs.  Festivāla veidotāju galvenais mērķis ir sašūpot Latvijas mūzikas industriju, lai cilvēki uzzinātu par jauniem māksliniekiem, kuriem ir potenciāls ar savu talantu sasniegt augstas virsotnes. 

Pastāsti par “Fāzi”! Kā radās festivāls?

“Fāze” ir salīdzinoši jauns un perspektīvs Latvijas mūzikas un mākslas festivāls. Galvenā ideja bija, ka mēs, pieci draugi, kuri paši ir ļoti saistīti ar mūzikas industriju, vēlējāmies uztaisīt ikgadēju pasākumu. Gribējām aicināt kopā daudzus zināmus, perspektīvus un arī nezināmus, perspektīvus Latvijas mūziķus, lai vienotos divu, trīs dienu tusiņā. Gribējām ietvert ne tikai mūziku, bet arī citus mākslas elementus, lai spektrs būtu plašāks. Mūzika ir centrālais, bet aicinām arī dzejniekus, vizuālos māksliniekus, iekļaujam arī instalācijas. Šis ir projekts, no kura potenciāli nākotnē arī varētu pelnīt, lai gan pašlaik šis ir mūsu entuziasma projekts. Tā arī radās apziņa, ka sauksim to par festivālu.

Kāds ir galvenais ziņojums, ko vēlaties nodot ar “Fāzi”?

Galvenais ziņojums noteikti ir tas, ka Latvijā ir daudz jaunu un labu mākslinieku, par kuriem nav dzirdēts. Tas ir tāpēc, ka mūsu platforma ir diezgan šaura. Ikdienā bieži palaižam garām labus mūziķus tikai tāpēc, ka žanrs, kurā viņi darbojas, nav Latvijā attīstīts. Šeit diemžēl ir populāra mainstream mūzika un hip hop. Citu, alternatīvāku mūziku mēs reti dzirdam. “Fāze” ir brīnišķīga vieta, kur atrast šos mūziķus, lai pēc tam klausītos Spotify. Mūsu mērķis ir sašūpot industriju. Protams, tas ir liels mērķis, bet ilgtermiņā mēs vēlamies izglītot Latviju dažādos žanros. Tādā veidā, lai mākslinieki, kuri mums šeit ir, iegūtu lielāku atbalstu, neizkūpētu gaisā vai neaizbrauktu uz ārzemēm. Gribam iegūt lielāku mūzikas dažādību šeit pat – Latvijā.

Salīdzinot pirmo “Fāzes” festivālu ar pēdējo, kas ir mainījies?

Pavisam noteikti nav mainījušies mūsu mērķi, pat varētu teikt, ka esam ļoti paplašinājušies.  Pirmajā gadā mums bija aptuveni 200 apmeklētāji, tad pēdējā, kas notika šajā vasarā, bija aptuveni 1200 apmeklētāji. Tāpat arī pieaicinām lielākus māksliniekus kā Carnival Youth. Uzaicinām arī lielos māksliniekus, kuri ciena mūsu darbu, ideju un paši ir gājuši cauri sarežģījumiem – izsisties Latvijas mūzikas industrijā.

Ņemot  vērā, ka “Fāze” nav peļņas avots, kā sadalāt pienākumus un noturat atbildības sajūtu?

Galvenais ir pašiem gribēt. Cīnīties par to, ko mēs darām. Mēs to darām draugu lokā, kuri apzinās, cik svarīgi šis ir. Ambiciozi un izdarīgi cilvēki, mēs zinām to, ka mums ir milzīgs atbalsts no malas. Veidojam diezgan lielu komūnu un vēlamies ar to sajūtu, kuru mēs radām “Fāzē”, kļūt par lielu festivālu Latvijā. Nākotnē varētu dzīvot ar to, kā ar vienu no galvenajiem iztikas avotiem. Cilvēki saka, ka “Fāze” ir vieta, kur ir tāda sajūta, kāda nav nekur citur. Ļoti pozitīvi, saliedēti un izglītojoši mūzikas ziņā. Cilvēki saka, ka ir šokā par to, cik daudz labu mūziķu mums ir un kāda ir viņu perspektīva un mūzika.

Pēc kādiem nosacījumiem aicināt mūziķus uz citus māksliniekus?

Mēs galvenokārt gribam, lai šiem cilvēkiem un grupām ir oriģinālmūzika. Lai netiktu spēlēti coveri, jo mēs neatnākam uz zaļumballi, bet festivālu, un mūziķi atskaņo savu mūziku. Tāpat mēs esam par kvalitāti, un šis nav grupas pirmais koncerts, tie ir jauni mūziķi. Atlasot jaunās grupas festivālam, skatāmies, lai tās nav vecākas par pieciem gadiem un vēl līdz galam nav sadzirdētas.

Vai nākotnē plānojat padarīt “Fāzi” par peļņas avotu?

Jau iepriekš minēju, ka vēlamies kļūt par lielu festivālu un nākotnē no tā potenciāli arī pelnīt. Primāri tomēr mums ir svarīga mūsu vīzija, mērķis un vērtības. Šobrīd tiek meklēti sponsori, vairāki arī atrasti, bet tas vēl neatsedz visus izdevumus, nākas arī ielikt kaut ko no sevis, kas ir pilnīgi normāli pirmajos gados.

Esot mūzikas pasaulē, vai ir saprotams, kā jaunajiem mūziķiem kļūt pazīstamiem?

Protams, ir ļoti daudzi faktori, un par to varētu runāt stundām ilgi, gadiem pieredze ir krāta. Ļoti daudz varētu minēt, bet galvenais ir kvalitāte, ambīcijas un laiks, kas tiek ieguldīts. Izpratne par to, ko tu vēlies pateikt un ko cilvēki vēlas dzirdēt. Visām šīm lietām ir jābūt balansā, un tam ir jāvelta ļoti ilgs laiks, jo šī izsišanās nenotiek tik ātri. Galvenais ir darīt, un te nav runa par veiksmi –  būs vai nebūs. Jo vairāk tikts darīts, jo ātrāk kļūsi pazīstams un redzams, atstājot savu zīmogu Latvijas mūzikas kartē.

Vai “Fāzes” koncepts par to, ka tiek sadzirdēti jaunie mākslinieki, ir pierādījies praksē?

Es teiktu, ka jā. Mēs nemitīgi skandinām šo mūsu vīziju par jaunajiem māksliniekiem. Visi, kas ir bijuši uz “Fāzi” pēdējos gados, ir teikuši, ka tagad viņiem ir trīs, četras vai pat piecas jaunas grupas vai individuālie mākslinieki Latvijā, kurus klausīsies savā ikdienā. “Fāzes” dēļ viņi uzzināja par šiem māksliniekiem, jo, ja nebūtu “Fāze”, radio stacijas atskaņotu tikai tā saucamo mainstreamu. Tādā veidā mēs veidojam lielu komūnu, lai sašūpotu mūzikas industriju.