Vai esi gribējis piedzīvot kaut ko nebijušu? Neaizmirstamu? Radoši traku? ROOTS & ROUTES ir starptautisks projekts, kas veicina kultūras un sociālo daudzveidību laikmetīgajā mākslā un medijos. Šovasar projektā piedalījās arī dalībnieki no Latvijas – Artūrs Fatjkins (20), Daniels Veiss (21), Anastasija Kukļa (17) un Jurijs Špidonovs (17), kuri tagad ir iedvesmas pilni un gatavi jaunās prasmes pielietot arī ikdienā.

Žurnāls Izvēlies tikās ar Artūru, lai uzzinātu, kā jauniešiem gājis un ko jaunu viņi iemācījušies.

Kā tu nokļuvi Roots & Routes projektā?

Kopā ar draugu no deju studijas ProX uzzinājām par iespēju, ko piedāvā ZZ Festivāls. Tika izsludināts talantu konkurss. Tā mums šķita lieliska iespēja, ko nedrīkstējām palaist garām. Konkursā labākie ieguva iespēju doties uz Ķelni, lai piedalītos Roots & Routes projektā. Jāatzīst, ka uzvara mums nebija vissvarīgākā. Galvenais bija sevi izaicināt kaut kam jaunam un pierādīt sev, ka mēs to varam. Pirms konkursa bija liela intriga, jo bija daudz nezināmo faktoru. Mums bija «jābatlo», bet mēs nezinājām, ar ko sacentīsimies un pie kādas mūzikas. Atlasē piedalījās 25 cilvēki, no kuriem tālāk tika tikai puse. Pusfinālā un finālā bija dažādi uzdevumi, improvizācija ar dažādiem priekšmetiem. Man trāpījās krēsls, ko izmantoju, lai parādītu savas prasmes.
Pateicoties 3 profesionāliem dejotājiem
no žūrijas un publikai, iekļuvu starp finālistiem.

Kā jums gāja Vācijā, un ko jūs tur darījāt?

Viss šis projekts deva milzīgu pieredzi, kas patiesībā maina dzīvi. Iespaidu patiešām bija daudz. Pats interesantākais bija tas, ka es biju iecelts par grupas vecāko un Vācijā man vajadzēja ierasties 2 reizes, turklāt vienā reizē es braucu viens. Iepriekšējas ceļošanas pieredzes man nebija, tāpēc bija jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem. Bija mazas ķibeles ar starppilsētu vilcieniem – aizbraucu pārāk tālu no vajadzīgās pilsētas, izkāpu nezināmā vietā un ar kājām nogāju vairākus kilometrus. Pati projekta programma norisinājās 17 dienas. Bija saplānots grafiks, pēc kura dienā strādājām 12 stundas. Kādam tas var likties daudz, bet, ja dari to, kas tev ir tuvs sirdij, tad viss šis laiks pārvēršas par izklaidi. Projekta norises bija sadalītas trijos virzienos, kas bija domāti dejotājiem, mūziķiem un mediju cilvēkiem.  Kopējais mērķis bija visiem sadarboties un izveidot vienotu šovu ar nosaukumu Re:Choice. Galvenā tēma, kas risinājās šovā, bija par to, kā mediji mūs ietekmē. Interesanti, ka šajā projektā mēs neieguvām attīstību no treneriem, mēs ieguvām attīstību no dalībniekiem. Treneri mūs ievadīja pareizajā virzienā un palīdzēja attīstīt mūsu idejas. Šāda pieeja mums lika sadarboties un tādējādi veidot kvalitatīvu komandas darbu.

Ko jaunu iemācījies, uzzināji, redzēji?

Pateicoties lieliskai pasniedzēju komandai, mēs šajā īsajā laikā spējām kopīgiem spēkiem izveidot kaut ko pilnīgi jaunu. Īpašu paldies vēlos teikt mākslas direktoram par viņa sniegumu šai programmā. Jau pirmajās dienās, mums pavisam nemanot, tikai pēc mūsu ārējā izskata, kustībām, komunikācijas veida un vispārējiem faktoriem viņam ļoti labi izdevās sabīdīt kopā nevis tos cilvēkus, kuriem būtu visvieglāk sastrādāties, bet gan pretēji – visatšķirīgākos cilvēkus. Visas šīs 17 dienas tika veikit dažnedažādi darbi.

Mēs darbojāmies gan grupās, gan visi kopā, gan arī katrs individuāli. Bija iespējams izmēģināt savas spējas, iejūtoties skolotāja ādā. Projektā Each one teach one bija iespēja dalīties ar savām individuālajām prasmēm ar visiem interesentiem.

Tā kā šajā projektā piedalījās tik daudz cilvēku no dažādām Eiropas valstīm, kur katram ir savas īpašības, pieradumi un uzskati, mēs guvām tik bagātīgu pieredzi.

Kā šie iespaidi tevi ir ietekmējuši? Vai tavā dzīvē kaut kas ir mainījies?

Pēc šā brauciena viss šķiet vienkāršāk. Ir radusies sajūta, ka viss atrodas tepat, rokas stiepiena attālumā.  Šķiet, varētu iekāpt Rīgas trolejbusā un izkāpt Parīzē. Mums bija tik liels informācijas plūdums, ka tikai mēnesi pēc projekta sāku aptver visu, kas ar mani bija noticis. Ir ļoti grūti atgriezties ikdienas dzīvē pēc šāda veida pieredzes.

Viens no galvenajiem projekta mērķiem bija iedvesmot jauniešus un parādīt viņiem pareizo ceļu uz panākumiem. Pēc atgriešanās mājās sāku domāt citādi, skatīties uz visu citādi. To sauc par mentālo attīstību, un es uzskatu, ka tas ir pats galvenais, ko sniedz šāda ceļošana un citu tautu iepazīšana. Paplašinot savu redzesloku, ne tikai bagātinās pasaules iespaidi, bet arī rodas jaunas iespējas.

Kāds ir tavs ieteikums citiem jauniešiem?

Pati galvenā mana atziņa ir – vienmēr klausīt sevi. Bieži vien mēs ignorējam atbildes uz jautājumiem, kuri mums prātā grozās jau gadiem. Kāpēc mēs tos ignorējam? Jo atbilde nav tāda, kādu to vēlies. Iedomājies baltu istabu. Kā tu tur jūties? Tālāk sāc iekārtot savu istabu ar visām ikdienas lietām, ar ko tu nodarbojies. Galvenais, lai šī istaba raksturo to, ko tu dari.  Vienalga, vai tā ir skola, futbols, ēst gatavošana, datorspēles. Un tad sev jautā: vai man tas palīdz sasniegt to, ko es gribu?
Atceries – to, kas tu esi, veido tas, kāds esi, kad uz tevi neviens neskatās.