Dažādu Latvijas augstskolu pārstāvji atbild uz būtiskiem jautājumiem, kas ļauj labāk izprast sev visvairāk piemēroto studiju virzienu. Izlasi, pirms pieņem lēmumu par studijām!
Atbild Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas „Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs, D.M.Soc. (Dr. sc. soc.).
1.
Mūsdienās konkurētspējīgai izglītībai vajadzētu būt tādai, kura iemāca domāt, analizēt, saprast procesus, kontekstus – palīdzēt redzēt lielo bildi. Tāpat būtiski iemācīties mācīties, jo šis laikmets izceļas ar milzīgu paātrinājumu. Bez precīzām zināšanām šodien būtiska loma ir emocionālai inteliģencei, empātijai un mākai sadarboties.
2.
Daudzas precīzās zināšanu un prasmju jomas, kādas būs vajadzīgas, mēs nezinām. Tādēļ svarīgas ir pielāgošanās spējas, gatavība pārmaiņām, pārmaiņu veikšana un to vadība. Un, protams, prasme rēķināt, uztvert informāciju dažādos veidos. Vienmēr būs noderīgas svešvalodu zināšanas.
3.
Nākotnes izglītība galvenokārt ietver darbošanos noteiktās jomās kopā ar “mentoriem”, praktizēšanu profesionāļu uzraudzībā un spēju no informācijas blāķa atsijāt nepieciešamo.
4.
Protams, ne visās sabiedrībās ir izveidojušās savas tradīcijas, arī izglītībā. Tas nozīmē, ka, piemēram, samērā bieži iegūtā izglītība Amerikā varētu precīzi nestrādāt Ķīnā. Globalizācijā dabiski notiek dažādu kultūru tuvināšanās, savukārt citur notiek to sadursmes. Tādēļ bieži izšķirīgas ir adaptācijas spējas un prasme saprast kontekstu.
Atbild Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš
Citāts: “Mainīgajā pasaulē 8 no 10 iepriekš apgūtajām konkrētajām profesijām nākotnē nebūs vajadzīgas.”
1.
Kopš mūsu valsts ir atjaunojusi savu neatkarību un darījusi visu, lai atgrieztos un integrētos Eiropā, arī Latvijas izglītības konkurētspēja ir skatāma nevis nacionālā, bet starptautiskā perspektīvā. Tas nozīmē, ka nacionālajai izglītības sistēmai un augstskolām izvirzām tieši tādas pašas prasības kā citas Eiropas valstis, jo tikai tā mēs varam nodrošināt mūsu absolventu konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
2.
Starptautiskā perspektīva un izglītības paradigmas maiņa ir svarīga, ja vēlamies, lai mūsu jaunieši būtu konkurētspējīgi nākotnē. Agrāk izglītības uzdevums bija iemācīt konkrētas zināšanas, bet pašlaik mēs jauniešiem mācām jau konkrētas prasmes. Taču izglītības nākotne ir studentu motivācija.
3.
Ir pierādījies, ka mūsu mainīgajā pasaulē 8 no 10 iepriekš apgūtajām konkrētajām profesijām nākotnē nebūs vajadzīgas, bet studenti 1. kursā pašlaik apgūst zināšanas, kas varētu būt neaktuālas jau pēc studiju beigām. Tas nozīmē, ka svarīgāk par konkrētām zināšanām ir iemācīt spēju analizēt, kritiski un radoši domāt, risināt netriviālus uzdevumus. Arī konkrētas zināšanu nozares ir neaktuāls dalījums, jo tieši starpdisciplinārie pētījumi ir vieta inovācijām, tāpēc visu zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība ir izglītības nākotne.
4.
Augstākajai izglītībai, kas tiek iegūta Latvijā vai ārvalstīs, ir jābūt vienlīdz noderīgai jebkurā valstī un vietā. Tāpēc nepiekrītu, ka ārvalstīs iegūtā izglītība nav piemērota vai noderīga Latvijā. Ir daudz piemēru, ka mūsu studenti, kas turpinājuši izglītoties doktorantūrā ārvalstīs, veiksmīgi veido starptautisku zinātnisko karjeru Latvijā, piemēram, Latvijas Universitātes profesori un pasaules līmeņa zinātnieki – V. Kaščejevs, A. Ambainis, J. Šķilters u. c. Mūsdienās nav šķēršļu zināšanu izmantošanai globālā līmenī, bet ierobežojumus var radīt konkrētu valstu spēja nodrošināt adekvātu atalgojumu.
Atbild Toms Baumanis, Rīgas Stradiņa Universitātes attīstības prorektors
1.
Latvijas primārie resursi ir cilvēki, vieta un meži. Konkurētspējīga izglītības ir tāda, kuru mēs varam pārdot globālajā augstākās izglītības tirgū. Tādēļ jākoncentrējas uz augstākās izglītības pakalpojumu eksportu un jāinvestē izglītības sistēmā.
2.
Nākotnes zināšanu jomas ir saistītas ar dzīvības zinātnēm, vai tā būtu bioloģija, medicīna vai dzīvās dabas izpēte. Modernās pasaules iedzīvotāji noveco, tādēļ vēlme dzīvot ilgāk ir neapturams bioloģisks process. Jaunās pasaules iedzīvotāju pieaugums rada jaunus izaicinājumus, kas saistīti ar pārtikas un dzeramā ūdens pieejamību vai arī globālu slimību riskiem.
3.
Nākotnes izglītība ir spēja pielāgoties mainīgiem darba piedāvājumiem, nākotnes profesijas mums vēl nav zināms. Pirms 20 gadiem nebija tādas profesijas kā IT sistēmu administrators vai ārsts radiologs. Pēc 20 gadiem izglītībai būs jābūt gan starpdisciplinārai, gan padziļinātai. Jāmācās būs vēl vairāk.
4.
Nākotnes izglītība ir mūžizglītība, dažādu nozaru izglītība. Piemēram, ārsta diploms apvienojumā ar biznesa vadības iemaņām dod iespēju atvērt klīniku vai ārsta privātpraksi.
Atbild asociētā profesore Diāna Pauna, Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektore
1.
Izglītībai visos līmeņos jābūt kvalitatīvai. No bērnudārza līdz augstskolai un turpmāk mūžizglītības programmās. Jāveicina zināšanu izmantojamība, atbildīga rīcība un uzņēmība.
2.
Nākotnes zināšanas ir starpdisciplināras.
3.
Bakalaura studiju līmenī nepieciešams izprast spēles laukumu un to, kas uz tā atrodas. Maģistrantūras līmenī – dziļāk iepazīt vienu no jomām kas „atrodas uz laukuma”.
4.
Tas atkarīgs no jomas. Ir studenti, kas atgriežas Latvijā, dzīvo Latvijā, bet strādā starptautiski. Būtu vēlams skatīt Latvijā prioritārās jomas kā starptautiski attīstāmas, un tad gan studenti saprastu, ko izvēlēties studēt, gan viņiem būtu, ko darīt, atgriežoties Latvijā.