Latvijā lielākās jauniešu ielu kultūras un sporta kustības Ghetto Games projektu vadītāja Sanda Brūna ir sava darba patriote, kuras ikdienas aicinājums ir iedvesmot jaunus cilvēkus veidot mērķtiecīgu un aktīvu nākotni. Pirms tam Sanda bija Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā un uzņēmās valstiska līmeņa atbildību par Latvijas jauniešu aktivitātēm. Viņa pati savu aktīvo darbību sāka jauniešu organizācijā Avantis, piedaloties diskusijās un realizējot interesantus projektus. Sanda ir pārliecināta, ka jaunieši spēj pozitīvi mainīt ne tikai savu nākotni, bet arī visu Latviju.
Tu esi ļoti aktīva jau kopš vidusskolas. Saki, kāda šobrīd ir tava ikdiena?
Mana ikdiena gada griezumā ir tikpat mainīga kā gadalaiki! Šobrīd aktīvā Ghetto Games sezona ir noslēgusies,
vairāk strādāju pie nākamā gada plāniem – aktivitātēm, sponsoru piesaistes un dažādiem plānošanas darbiem. Ar pasākumu organizēšanu vispār ir tā, ka to varētu pielīdzināt aisbergam, kur dažādie notikumi ir tā redzamā daļa, bet smagais darbs, plānojot, praktiski organizējot, meklējot finansējumu to īstenošanai, ir lielā, neredzamā aisberga daļa zem ūdens. Attiecīgi aisberga neredzamā daļa ir tas periods, kas mums šobrīd vairāk saistās ar laiku no septembra līdz 13. maijam.
Šobrīd ļoti aktīvi gatavojamies nākamajai Ghetto Games sezonai. Gada sākumā kopā ar dažiem no Ghetto Family dosimies uz Filipīnām, Manilu, lai organizētu Ghetto Games aktvitātes Manilas vietējiem jauniešiem un ģimenēm. Tad mana ikdiena kļūs vēl pavisam citāda!
Tavs darbs lielā mērā vienmēr ir bijis saistīts ar jauniešiem. Kā to skaidro, kāpēc jauniešu atbalstīšana jau gandrīz ir kļuvusi par tavas dzīves misiju?
Man vienmēr ļoti būtiski ir bijis redzēt mērķi un attiecīgi arī rezultātu. Jaunieši ir Latvijas tagadne, nevis nākotne! Viņi ir sabiedrības daļa, ar kuru iespējams strādāt, viņos ir tā patiesā ticība labajam, ko pieaugušie dažkārt mēdz pazaudēt. Jaunieši ir tie, kuri ir gatavi mainīties, viņi ir tie, kuri ir gatavi palīdzēt veidot sabiedrību labāku. Viņos ir tik daudz potenciāla, ko ļoti svarīgi ieguldīt pareizās nodarbēs. Un man vienmēr ir bijusi vēlme viņiem palīdzēt un iedrošināt izdarīt tās labās izvēles.
Kas tev savā šā brīža darbā patīk vislabāk?
Man savā darbā patīk dinamiskums, kas saistīts ar cilvēkiem un dažādām jomām. Es domāju, ka ar jauniešiem ir visforšāk strādāt, jo jauniešus vienmēr var iedvesmot un palīdzēt viņiem noticēt pašiem sev.
Kā tev šķiet, kas ir mūsdienu jauniešu lielākās problēmas?
Šobrīd, manuprāt, liela problēma ir tajā, ka ikdienā informācijas apjoms ir ļoti liels un paņem daudz laika un uzmanības, līdz ar to ir ļoti grūti apzināties un saprast katram pašam, kas tajā visā ir svarīgs.
Tāpat būtiska nozīme jauniešu vērtību veidošanā ir popkultūrai, kas iezīmē, kāda veida cilvēki šobrīd ir aktuāli, kādus ceļojumus izvēlēties, kādus apģērbus pirkt un kādiem elkiem vēlēties līdzināties.
Pasaules sistēma ir tāda, kā tā ir, un ir ļoti grūti, esot jaunam, noorientēties, kur ir tava vieta un kas esi tu pats. Vismaz es šīs tendences redzu, tiekoties ar Latvijas jauniešiem.
“Mans dzīves uzdevums ir atrast savu talantu,
dzīves darbs – attīstīt to un dzīves jēga – dalīties tajā ar citiem.”
Daudzus nomāc situācija, ka Latvijā ir grūti atrast darbu. Kas tev ir sakāms par to?
Latvijā darbu atrast var, ja ir vēlme un griba strādāt. Manuprāt, jauniešiem ir augstas ekspektācijas darba tirgū, neizprototto, ka, lai tu būtu augstā un atbildīgā amatā, ir jāsāk no pašas apakšas, kur iegūt pamatzināšanas un pieredzi konktrētajā darba jo
mā. Tāpēc ļoti vērtīgs ir brīvprātīgais darbs vai prakses darbi, kur var iegūt pieredzi, konkrētas prasmes un vērtīgus kontaktus. Sabiedrība kopumā ir patērētāju kultūra, kas vēlas īsākā laikā, strādājot maz, nopelnīt maksimāli daudz. Tas savukārt noved pie tā, ka jaunieši neizvēlas škietami mazākas nozīmības darbus, kas piešķirtu fundamentālu izpratni par konkrēto darba vidi un darba procesiem.
Bet, ja mēs skatāmies tālāk nākotnē, tad šobrīdi tendence rāda, ka dominēs freelance darbi, un līdz ar to iespēja būt neatkarīgam ir vēl lielāka.
Kā tev šķiet, kāda ir īstā panākumu formula?
Panākumi ir ļoti atkarīgi no katra paša neatlaidības un darba spējām. Vēl ir ļoti svarīgi būt drosmīgam. Tai pašā laikā n
o pieredzes zinu, ka baidīties ir tikai cilvēcīgi, tāpēc ar
savu nedrošību ir jāstrādā, jāattīsta savas stiprās puses.
Un vēl der atcerēties, ka visi kļūdās, tāpēc nav jābaidās nebūt perfektam.
Runājot par konkrēto nozari, kas spēj radīt panākumus, tad tāda neeksistē. Mums katram ir savi talanti un dotības, kurus ir būtiski izmantot, īstenojot savu potenciālu pilnībā. Panākumi, manuprāt, tas ir būt laimīgam tur, kur tu esi, tur, kur tu darbojies.
Tu esi veiksmīgi darbojusies arī valsts pārvaldē. Tai laikā valkāji augstpapēžu kurpes un kostīmus. Tomēr tagad esi Ghetto , kas ir kaut kas pilnīgi pretējs oficiālajiem rāmjiem. Kādā ampluā jūties vairāk kā savā ādā?
Manuprāt, svarīgāka ir tā atbildība, ko esi uzņēmies, nevis apģērbs, kas tev ir mugurā. Ghetto ar jauniešiem esmu kopā ik dienas. Redzu un līdzpārdzīvoju tam, kam viņi iet cauri. Savukārt, kad strādāju Izglītības un zinātnes ministrijā, mans galvenais uzdevums bija aizstāvēt visas Latvijas jauniešu intereses un radīt sistēmu darbam ar viņiem. Un tās ir pilnīgi divas dažādas korporatīvās vides, kur abām ir veiksmīgi jāsadarbojas, lai sasniegtu un pilnībā īstenotu valsts paredzēto politiku attiecībā uz jauniešiem.
Latvijas valsts politikas mērķis ir palīdzēt jauniešiem apzināties, būt sakņotiem Latvijā un globāliem pasaulē. Vislabāk es jūtos tomēr, esot diendienā tiešā saskarsmē ar jauniešiem un kopā ar viņiem organizējot dažādus pasākumus.
Starp citu, kāpēc Latvijas politikā neienāk jauni cilvēki?
Mana atbilde varētu būt, ka politikas izpratne jauniešu vidū nav goda cienīga profesija. Šobrīd jauniešiem ļoti svarīgs ir statuss un piederība konkrētai sabiedrības daļai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka jaunieši nav politiski aktīvi. Viņi ikdienā lieto sociālos tīklus, dzied dziemas un veido flashmobs, lai izteiktu savu vied
okli un politisko pārliecību. Patiesībā caur visām ikdienas darbībām viņi cenšas paust savu politisko viedokli.
Vai tu varētu un gribētu pretendēt, piemēram, uz Izglītības un zinātnes ministra posteni?
Domāju, ka varētu, bet es noteikti vēl neesmu tam gatava, jo tad ir jābūt ļoti konkrētai vīzijai un redzējumam. Es pie tā strādāju.
Pastāsti par savām attiecībām ar Ghetto family! Tas taču ir vairāk nekā tikai darbs, vai ne?
Jā, noteikti, mēs esam ļoti labi draugi, un mūs visus vieno kopīgi mērķi un vēlme padarīt pasauli par labāku vietu.
“Latvijā darbu atrast var,
ja ir vēlme un griba strādāt.”
Kā sākās mīlestība pret šo kustību?
Esmu Ghetto jau kopš pirmās dienas, un mans dzīves aicinājums noteikti ir strādāt ar jauniešiem. Ghetto atbilst manai pārliecībai par to, kā būtu jāstrādā ar jauniešiem.
Par ko šajā darbā tev ir lielākais lepnums?
Par jauniešiem, kuri iesaistās aktivitātēs. Īpaši par tiem, kuri laikā, ko pavadījuši Ghetto, ir kaut ko iemācījušies, sapratuši un ieguvuši. Par to, ka tas laiks kaut kā viņiem ir palīdzējis izdarīt daudz labas un nozīmīgas izvēles.
Kas tevi iedvesmo un motivē tad, kad zūd spēks un ticība saviem spēkiem?
Ticība Dievam mani ļoti iedvesmo. Tā man dod pilnīgu mieru tad, kad cilvēcīgi dažkārt gribas padoties. Tas miers ir daudz lielāks, un tas ļoti iedvesmo un palīdz iet tālāk, nepadoties, ticēt, ka sanāks un izdosies.
Zinu, ka tev patīk jauni izaicinājumi. Vai tiešām nekad nebaidies iekarot jaunas virsotnes?
Dažkārt, bet man vienmēr ir bijusi lieliska komanda, kura ir bijusi atslēga ļoti daudziem panākumiem.
Ko tu teiktu kādam, kam ir lieli sapņi, bet bail uzdrošināties?
Noticēt pašam sev. Noklausīties Astro’n’out dziemsu Tici sev, tur ir ļoti daudz pateikts!
Ja tev pašai tagad atkal būtu 16 gadu, ko tu darītu citādi?
Šobrīd šķiet, ka neko nedarītu citādi. Tad, kad man bija 16 gadu, viss, ko es darīju un kas biju, bija tas, kā es toreiz jutos.
Tavā blogā atradu pārdomas par tēmu – kāpēc es piedzimu. Vai esi beidzot atradusi atbildes uz šo jautājumu?
Jā, es esmu atradusi atbildi. Mans dzīves uzdevums ir atrast savu talantu, dzīves darbs – attīstīt to un dzīves jēga – dalīties tajā ar citiem!