Intervē: Katrīna Magrina (KM) un Katrīna Rimša (KR)
Mareks Markāns ir pabeidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un šobrīd mācās otrajā kursā Latvijas Universitātē. Ja vēlies šo interviju ar neuzrakstītajām daļām noskatīties video formātā un uzzināt vairāk par Latvijas valsts mežu stipendiju, tad noteikti ej uz Youtube kanālu “Pusfabrikāts” un noskaties interviju. Drīz vien visi raidījumi būs pieejami arī audio formātā platformā Spotify.
KM: Sveiks! Pastāstīsi par sevi sīkāk?
M: Labdien! Mani sauc Mareks, esmu RV1Ģ absolvents un studēju Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes fizikas nodaļas 2. kursā. Esmu dibinājis Latvijas Universitātes šaha pulciņu.
KR: Kāpēc izvēlējies studēt LU?
M: Bija vairāki iemesli, kāpēc izvēlējos tieši LU. Viens no tiem bija tas, ka, mācoties vidusskolā, man nekad nebija bijusi konkrēta atbilde uz to, ko vēlos mācīties. Es vienkārši izdomāju, ka mācīšos fiziku. Mana paziņa mācījās fiziku tieši LU, tapēc aizgāju uz turieni.
KR: Vai apsvēri iespēju studēt ārpus Latvijas?
M: Ļoti sen un nenopietni. 11. klasē mans klasesbiedrs piedāvāja izpildīt matemātikas testu. Mēs abi to aizpildījām un ar mums sazinājās karjeras speciālists, kurš piedāvāja braukt mācīties Anglijā. Viņš stāstīja, ka tur mācoties pēc diviem gadiem varēs mācīties Oksfordā un Kembridžā. Mācību maksa konkrētajā koledžā, kuru viņš reklamēja, bija 29000 mārciņas semestrī. Izskatot šo iespēju, es nonācu pie atklāsmes, ka te, pirmajā ģimnāzijā, jau ir tas pats, tikai par brīvu.
KR: Kādas bija uzņemšanas prasības LU?
M: Bija interesanti, ka viņi neprasīja fizikas centralizēto eksāmenu. Vajadzēja tikai matemātikas un latviešu valodas eksāmenus.
KM: Kāpēc tieši fizika?
M: Fizika man šķita ļoti labs veids, kā atlikt lēmumu par to, ko es gribu darīt dzīvē. Tur ir matemātika, kas man vislabāk patika vidusskolā, fizika, programmēšana, nedaudz ķīmija. Programma ir diezgan daudzveidīga, tāpēc izvēlējos tieši šo.
KR: Kā notiek mācības?
M: Es teiktu, ka praktisko darbu ir vairāk nekā ģimnāzijā. Universitātē reizi divās nedēļās ir laboratorijas darbi un praktiskie uzdevumi. Kopā pa visiem priekšmetiem sanāk diezgan daudz.
KR: Vai kaut ko dari arī ārpus studijām?
M: Jā, kā jau teicu, esmu dibinājis šaha pulciņu. Mēs ar draugu sākām kopā spēlēt šahu un gribējām iet uz LU šaha pulciņu. Painteresējāmies un uzzinājām, ka tāda nemaz nav. Vēl es strādāju LU cietvielu fizikas institūtā. Mums uz lekcijām nāca darbinieki no institūta un aicināja pieteikties darbā, tāpēc šo iespēju izmantoju.
KR: Kāda kopumā ir atsaucība uz šīm darba vietām?
M: Ir atsaucība, vairāk nekā puse mana kursa strādā kādā no šīm darba vietām. Ir ļoti daudz institūtu un katrā ir vairākas labaratorijas, tā kā vietas pietiek!
KR: Šaha pulciņam ir liela atsaucība studentu vidū?
M: Uz katru reizi nāk kādi 10 līdz 20 cilvēki. Pašā sākumā nāca kādi 25 cilvēki, tagad nostabilizējies ap kādiem 15 dalībniekiem.
KR: Kā ir studēt jaunā ēkā? Vai ir jēga iet mācīties tieši atmosfēras dēļ?
M: Jā, jaunā ēka pati par sevi ir ļoti motivējoša. Kad atgriezos no vasaras brīvlaika, es gāju iekšā zinātņu ēkā un jutos laimīgs, ka esmu atpakaļ savās otrajās mājās. Šī ēka tiešām mudina mācīties.
KR: Kas tev tur vislabāk patīk?
M: Bibliotekā ir ļoti ērti, mīksti krēsli. Tajos sēžot esmu vairākkārt nogulējis kādu lekciju.
KM: Turpinot par atmosfēru, kādas ir attiecības starp pasniedzējiem un studentiem?
M: Noteikti nav tik tuvas, kā ģimnāzijā. Ģimnāzijā bija skolotājas, kuru pasniegšanas stils bija saistošāks par pašu mācību priekšmetu. Tas man universitātē noteikti pietrūkst. Viens no iemesliem ir tas, ka gandrīz visi pasniedzēji mainās reizi semestrī, tā kā nemaz nevar paspēt ar viņiem izveidot tik tuvas attiecības. Es teiktu, ka pasniedzējiem ir diezgan vienalga par to, vai esi kaut ko izpildījis, vai nē. Viņi koncentrējas uz to, lai izdarītu savu darbu kvalitatīvi.
KM: Cik bieži ir eksāmeni un cik svarīgi tie ir?
M: Tas ir atkarīgs no kursa un no pasniedzēja. Katra kursa sākumā pasaka, cik procentus no kopējās atzīmes dos mājasdarbi, kontroldarbi un eksāmeni. Sesiju laiks janvārī un jūnijā visiem studentiem ir ļoti satraucošs. Kad bija iepriekšējā jūnija sesija, mana draudzene mani pat izlika no mājas, lai viņa netraucēti varētu gatavoties eksāmeniem.
KM: Cik daudzi izkrīt eksāmenos?
M: Es teiktu, ka neviens eksāmenos neizkrīt, jo tie, kuri negrib turpināt studijas, neierodas uz eksāmeniem. Pēc pirmās sesijas parasti turpina studijas tikai aptuveni puse. Piemēram, manā kursā mēs sākām studijas 47 un tagad esam tikai 21.
KR: Vai ir viegli noturēties budžetā?
M: Latvijas Universitātē tā nav liela problēma. Īpaši eksaktajās zinātnēs, jo tajās ir daudz budžeta vietu. Šajās nozarēs ir iztrūkums, tāpēc mums ir vienkārši sekmīgi jānokārto eksāmeni.
KR: Ko tu novēli topošajiem fizikas studentiem?
M: Fizika ir salīdzinoši jauna zinātne, kas pagaidām vel aug un pilnveidojas. Ja tu ieguldīsi savu laiku šajā zinātnē, tad noteikti varēsi gan atrast darbu, gan dot savu pienesumu zinātnei. Ja tev tas tiešām interesē, tad nebaidies studēt fiziku.