Intervē: Paula Sonita Deruma
Andžela Andželika Bērziņa mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma 2. kursā apģērbu dizaina novirzienā. Brīvajā laikā viņai patīk nodarboties ar aktiermākslu, organizēt un vadīt dažādus pasākumus, kā arī kā brīvprātīgajai darboties jauniešu organizācijā “Protests”. Nākotnē Andžela vēlas realizēt vairākus projektus un strādāt par apģērbu dizaina speciālisti. Jau kopš 9. klases viņa vēlas studēt arī psiholoģiju, lai vēlāk strādātu par psiholoģi, psihoterapeiti vai mākslas terapeiti. 2020.gada rudenī Andžela bija filmu projekta “Kopā” koordinatore. Tas bija skolēnu pašpārvalžu sadarbības projekts ar mērķi uzlabot latviešu un mazākumtautību skolēnu attiecības, kopīgi veidojot īsfilmu.
Kas ir pirmie soļi, kas jāveic, lai organizētu sadarbības projektu starp 2 un vairāku skolu skolēnu padomēm?
Vispirms, protams, viss jāsarunā ar savas skolas pašpārvaldi un jānoskaidro, ko viņi domā par šādu ideju. Jāuzrunā cilvēki, kuri arī ir ieinteresēti, jo vienam pašam šo visu darīt ir ļoti sarežģīti. Noteikti nepieciešama komanda, kas palīdzēs. Tad jāatrod un jāuzrunā citu skolu pašpārvaldes.
Kā radās ideja organizēt filmu projektu “Kopā”, kura mērķis ir mazināt plaisu starp dažādu tautību jauniešiem?
Manā skolā mācās ļoti daudz brīnišķīgu mazākumtautību jauniešu, taču nenotiek laba komunikācija starp latviešu un mazākumtautību jauniešiem – skolā mēdz veidoties 2 dažādas informācijas telpas. Manuprāt, tas ir diezgan skumji, jo jau no bērnības draudzējos gan ar latviešu, gan ar mazākumtautību jauniešiem. Manuprāt, mēs daudz iegūstam, ja pieņemam arī citas kultūras. Es jau sen vēlējos šīs attiecības uzlabot, bet nezināju, kā to izdarīt skolas kontekstā. Tādēļ sākumā vienkārši “Protestā” palīdzēju veidot diskusiju ciklu ar mazākumtautību jauniešiem.
Kā Tu ieguvi finansējumu šim projektam?
Es aktīvi darbojos “Protestā” un sekoju Baltijas Reģionālajam fondam. Reiz Baltijas Reģionālā fonda Facebook lapā pamanīju, ka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir izveidojis konkursu skolēnu pašpārvaldēm. Šī konkursa reklāmu un informāciju par to ieliku savas skolēnu pašpārvaldes What’s App grupā, un ideja piedalīties konkursā guva atsaucību. Tā kā jau sen vēlējos uzlabot latviešu un mazākumtautību jauniešu attiecības, pašpārvaldei piedāvāju ideju par filmu projektu “Kopā” un kļuvu par šī projekta koordinatori. Mana skolēnu pašpārvalde ar šo projektu uzvarēja konkursā, tādējādi iegūstot finansējumu no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta.
Kādas bija Tavas izjūtas, uzzinot, ka projekts nedrīkstēs norisināties klātienē? No kādām sākumā iecerētām aktivitātēm vajadzēja atteikties, lai projektu būtu iespējams realizēt interneta vidē?
Jau biju sagatavojusies, ka projekts Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ, iespējams, norisināsies interneta vidē, tomēr cerēju, ka tas varēs notikt klātienē. Ja projekts norisinātos klātienē, notiktu arī aktiermākslas nodarbības, kas ļoti veicinātu sadraudzību. Zoom tikšanās reižu laikā mēs visi kopā arī nevarējām veidot pasākuma afišu, ko biju plānojusi darīt, ja projekts norisinātos klātienē. Arī montāžas darbnīca interneta vidē nevarēja notikt tā, kā bija plānots. Tādēļ, uzzinot, ka visam jānotiek attālināti, biju ļoti vīlusies.
Cik jauniešu piedalījās šajā projektā? Kādas tautības tika pārstāvētas?
Projektā piedalījās 20 dalībnieki, taču 2 skolēni lielās mācību slodzes dēļ šo projektu pameta, jo saprata, ka nevarēs tajā pilnvērtīgi iesaistīties. Vēl bija organizatoru komanda, kas sastāvēja no aptuveni 10 cilvēkiem. Projektā tika pārstāvētas latviešu, krievu un ukraiņu tautības.
Kādi bija lielākie sarežģījumi un grūtības šī projekta laikā?
Tā kā visiem mācības notika attālināti, gan projekta organizatori, gan dalībnieki bija ļoti aizņemti. Vēlējos 1 nedēļu veidot arī papildus sadraudzības pasākumus, tomēr lielās mācību slodzes dēļ šī ideja izpalika. Taču tas netraucēja projekta galvenajam mērķim – filma ir gatava, kā arī ir notikusi zināma sadraudzība projekta dalībnieku starpā.
Kas izdevās vislabāk?
Ļoti labi izdevās 1. nodarbība – diskusija par iespējamo īsfilmas tēmu un saturu. Man patika, ka bija ļoti daudz labu ideju. Varēju redzēt, ka cilvēki bija ļoti ieinteresēti šajā projektā un ka viņiem tas bija ļoti svarīgs. Daudzi dalībnieki sarakstījās arī personīgajās sarakstēs (ne tikai manā izveidotajā What’s App grupā). Beigās lielā mērā dalībnieki paši visu organizēja, bet es, kā arī pārējie organizatoriskās komandas biedri bijām tikai kā mentori.
Vai nākotnē vēlies organizēt vēl kādu šāda veida projektu? Varbūt jau iepriekš esi organizējusi līdzīgu projektu?
Nākotnē noteikti strādāšu gan ar filmu veidošanas, gan ar starpkultūru sadarbības jautājumiem. Pagājušajā gadā savā skolā nedaudz palīdzēju ar “Stop motion” video darbnīcām mazākumtautību jauniešiem. Diemžēl Covid-19 1. viļņa dēļ šo darbnīcu darbību nācās pārtraukt, bet tā bija ļoti jauka pieredze. Filmu veidošanas projektus iepriekš neesmu organizējusi, taču esmu apguvusi vairākas tālākizglītības programmas par šo tēmu, tāpēc man ir nepieciešamās zināšanas. Protams, vairākus projektus esmu organizējusi “Protestā”, kā arī aktīvi darbojusies skolēnu pašpārvaldē. Parasti gan esmu nevis pasākumu organizatore, bet vadītāja.
Vai vēlies saistīt nākotni arī ar filmu veidošanu un/vai atšķirīgu tautību cilvēku attiecību uzlabošanu?
Jā, es jauniešu organizācijā “Protests” darbojos arī ar starpkultūru sadarbības jautājumiem, kas nozīmē, ka mana nākotne noteikti būs saistīta ar atšķirīgu cilvēku attiecību uzlabošanu. Attiecībā uz filmu veidošanu viens no maniem lielākajiem projektiem, kuru sapņoju realizēt, ir mana radošā komanda “Crazycreativeteam”, kura cilvēkiem ar prasmēm un idejām, bet bez iespējām realizēt savas idejas sniedz komandu. Projektā tiktu aptvertas daudzas mākslas jomas. Ideja radās, jo gandrīz neviens mākslas jomas pārstāvis nevar viens pats kaut ko radīt. Arī filmas veidošana ir sadarbība starp montāžas speciālistiem, gaismas operatoriem, filmētājiem, aktieriem, scenāristiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Šī projekta ietvaros noteikti tiks radītas arī filmas.
Ko Tu iesaki jauniešiem, kas vēlas organizēt sadarbības projektus ar citu skolu jauniešiem?
Nepieciešams visu darīt laicīgi. It sevišķi nepieciešams laikus organizēt dalībnieku piesaisti projektam, jo šajā posmā parasti notiek vislielākā aizķeršanās. Organizējot šādus projektus, ļoti svarīgi ir arī parūpēties pašai par sevi un nesākt neko organizēt tad, kad pašai dzīvē ir sarežģīta situācija. Pat tad, ja sākumā šķiet, ka šī situācija nekā neietekmēs projektu, problēmas projekta koordinatora dzīvē būtiski ietekmēs projektu, piemēram, būs lielāks emocionālās izdegšanas risks. Izdegšanas rezultātā var rasties diezgan nopietnas problēmas turpināt darbu pie projekta, jo jebkurā projektā ļoti liela nozīme ir projekta koordinatora un organizatoriskās komandas komunikācijas prasmēm.
Ko, Tavuprāt, vēl varētu darīt, lai uzlabotu latviešu un cittautiešu attiecības?
Katram cilvēkam, kas šo lasa vai vēlas kaut ko organizēt, vispirms ir jāsāk ar sevi – jāattīsta sevī spēja pieņemt atšķirīgos cilvēkus, arī cittautiešus. Jādzīvo ar apziņu, ka neatkarīgi no tā, vai mēs esam latvieši vai krievi, vai angļi, vai vēl kādas citas tautības pārstāvji, mēs visi esam cilvēki. Ja reiz esam tur, kur esam, tam ir iemesls. Mēs varam sniegt ko labu no tās vietas, kur mēs esam, tai vietai, kur esam, tiem cilvēkiem, kuri mums ir apkārt. Tādējādi katram no mums kaut kādā ziņā ir iespēja padarīt šo pasauli labāku.