Raksta: Laura Voliņeca
Mūsu zemē kartupeļi ir tik izplatīti, ka katrā izloksnē šim dārzenim ir cits vārds… Vidzemē tupenis, Latgalē buļba, bet Kurzemē rācenis. Ģimenes ir iemīļojušas dažādas receptes, kurās pamatsastāvdaļa ir kartupelīši: kartupeļu pankūkas, kuģelis, kā arī kartupeļi ar gaileņu mērci. Tieši tādēļ, ka tas ir tik izplatīts ēdiens, ir jānoskaidro ievešana un kultivēšana mīļajā Latvijā!
Kartupeļi ir no Dienvidamerikas, kur, agrīnā formā tapušus, tos izmantoja indiāņi. Tomēr ne ilgi! Pateicoties ģeogrāfisko atradumu ērai, spāņu jūrnieki tos atveda uz dzimteni ap 1537. gadu. Sākās krāšņa kartupelizācija pār Eiropas ārēm!
Hercogs Jēkabs kartupeli ieveda Kurzemē 1673. gadā no Hamburgas, kur aizguva arī vācisko vārdu Kartoffel, uzskatot dzelteno brīnumu par trifeles paveidu!
Kā tas, iespējams, notika:
Iesējot jauniegūtās sēklas, vasas daļai bija tādi zaļi bumbulīši, kuri izskatījās kā nenogatavojušies tomātiņi. Tos nogaršojis, hercogs izspļāva un lika lauku ar kartupeļu vagām nodedzināt. Vēlāk apkārtējie sāka sajust smaržu kāda ir, kad kartupeļi, liesmās degot, cepas. Tas bija liktenīgais brīdis, kas padarīja dārzenīti par populāru un tik mīļu latviešiem!
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija bija gandrīz vai pirmā, kura kartupeli lietoja ikdienas uzturā! Protams, ka par atklājējiem var dēvēt spāņus vai pašu Kristoferu Kolumbu (1451 – 1506), tomēr Ventas krastos kartupeļiem atvērās plašas durvis uz eiropiešu sirdīm!
Mūsdienu cilvēki, it īpaši kuldīdznieki, uzskata, ka bez hercoga tauta neatklātu šo gardumu! Ketleram pat Alekšupītes krastā iedēstīja bronzas kartupeli par godu viņa dzimšanas dienai, sakot, ka Latvija, mazā valstiņa, ir Eiropas kartupeļu tēvzeme!