Uzmanību: viltus ziņas!

Pēc statistikas datiem, 78% Latvijas iedzīvotāju internetu izmanto katru dienu. Un kas gan tur slikts? Mēs visi taču vienkārši paskatāmies kādus interesantus video, pačatojam ar draugiem un lasām ziņas. Internetā mēs iegūstam informāciju, tomēr bieži vien pat neapzināmies, ka tā ir nepatiesa vai izdomāta.

Tādi ziņu virsraksti kā „Nepieļauj šo kļūdu!”, „Bībers Latvijā nopērk māju”, „Jauns atklājums, kas mainīs tavu dzīvi” šķiet pietiekami skandalozi, lai uz tiem uzklikšķinātu, tomēr informācija tajos parasti ir nepilnīga, kļūdaina vai nepatiesa. Lai noskaidrotu, kur medijos meklēt patiesību un kā to atpazīt, uz sarunu mediju nometnes Young Media Sharks 2017 ietvaros aicinājām pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica redaktori un žurnālisti Ingu Spriņģi.

Mediju eksperte stāsta, ka savu karjeras ceļu izvēlējusies jau 9. klasē, jo jutusi misijas apziņu būt par žurnālisti. Inga žurnālistiku raksturo šādi:

Rakstot un veidojot ziņas, ir jābūt atbildīgam par informācijas kvalitāti, kuru tu sniedz. Ir jābūt izteiktai vēlmei izdibināt patiesību. Bieži vien saskaramies ar situāciju, kad raksta autors uz jautājumu, kur ieguvis šādu informāciju, atbild, ka izlasījis kādā citā portālā vai neatceras avotu. Žurnālists nav noskaidrojis faktus no pirmavota. Tas arī atšķir neprofesionālu žurnālistu no tāda, kurš jūt sevī misiju atklāt taisnību

Internets mūsdienās ir piepildīts ar viltus ziņām gan latviešu, gan citās valodās. Inga paskaidro: „Viltus ziņu autori, jautāti, vai ziņa ir izdomāta, visbiežāk atzīst, ka tā tas ir. Šādu ziņu virsraksti parasti ir negatīvi, kliedzoši, un tie tiek radīti ar mērķi iegūt vairāk skatījumu un „klikšķu” lapai.” Šo ir vērts atcerēties ik reizi, kad ieraugi skandalozu rakstu no kāda neuzticama ziņu portāla – uz tiem labāk neklikšķināt, lai nepopularizētu šīs lapas un neatstātu tajās savus personīgos datus. Parasti šie portāli izmanto sīkdatnes (angl. – cookies), kuras sniedz iespēju pārvaldītājam iegūt lietotāja datus.

Kur Latvijā atrodamas kvalitatīvas ziņas? Inga Spriņge stāsta: „Informācijas pārbagātība un no žurnālista pieprasītais rakstu veidošanas temps negatīvi ietekmē ziņu kvalitāti. Uzticamas ziņas atrodamas, piemēram, portālos IR un Diena. Pētnieciskās žurnālistikas centrā Re:Baltica koncentrējamies uz informācijas precizitāti, tāpēc tas prasa vairāk laika un līdzekļu, tomēr gala rezultāts, kas nonāk līdz lasītājam, ir kvalitatīvs.”

Par savu personīgo misiju žurnālistikā Inga teic šādi:

Kādu pusgadu strādāju raidījumā Nekā personīga, tolaik arī saskāros ar to, ka ziņām jātiek sagatavotām un apstrādātām ātros tempos. Tomēr, kad manis gatavotais raidījums bija iznācis, sapratu, ka šī ziņa ļoti ātri beidz pildīt savu funkciju – skatītājs to noskatās, un tur arī beidzas tās ceļš. Sapratu, ka vēlos vēstīt par fundamentālām problēmām, piemēram, mazo skolu slēgšanu, robotizāciju Latvijas uzņēmumos un politikas notikumiem. Tāpēc šobrīd nodarbojos ar pētniecisko žurnālistiku, kuru gan labprātāk sauktu par paskaidrojošo žurnālistiku.

Vairāk par pētniecisko žurnālistiku un Latvijas sabiedrībai nozīmīgām norisēm lasi mājaslapā Re:Baltica. Mājaslapā pieejami ne vien aizraujoši raksti un pētījumi, bet arī dažādi informatīvi un vizuāli interesanti video!