Kas mūs darīs laimīgus rīt? Atbild Jānis Skutelis un Ernests Pūliņš-Cinis.

30. augustā Young Media House notika filmas “Rīga 2041” seanss, kuram sekoja diskusija kopā ar komiķi Jāni Skuteli un ārstu-rezidentu psihoterapijas specialitātē Ernestu Pūliņu-Cini “Kas dara mūs laimīgus šodien, bet nožēlosim rīt”. Esam apkopojuši dažas svarīgākās atziņas no pasākuma.

Fragments no komiķa Jāņa Skuteļa pārdomām par laimi:

“Kas cilvēkam ir tāda laba sajūta? Tas, ka tu esi tādā miera stāvoklī, esi paēdis, ir tāda atbilstoša temperatūra apkārt. Arī jauka kompānija. Forši būtu arī dzīvot mūžīgi. Ziniet, kas tas ir? KOKS. Koki vienkārši stāv, apkārt ir citu koku kompānija… Ja iztēlojamies, ka visu cilvēku vietā būtu koki, protams, tad mēs nedaudz stāvētu uz vietas. Bet kopš tika izgudrots “verķis”, ko varam nēsāt līdzi kabatā, esam kļuvuši nelaimīgāki. Varbūt doties atpakaļ ir īstais ceļš. “

Pārdomās dalās ārsts-rezidents psihoterapijas specialitātē Ernests Pūliņš-Cinis:

“Lai sajustos laimīgi mēs vēršamies pie dopamīna mehānismiem mūsu organismā, kas ir virzījuši cilvēci visā evolūcijas gaitā. Notikumi, kuru rezultātā cilvēks izdzīvo ir saistīti ar šo procesu, piemēram, cilvēks ierauga lāci, paslēpjas, izdzīvo un tā rezultātā izstrādājas dopamīns – “yes, izbēgām”. Caur šādiem vēstures gaitā mūsu organisms mums ir iemācījis darīt to, kas veicina mūsu izdzīvošanu. Tomēr mūsdienās rodas problēma – dopamīnu lietojot soctīklus, ēdot “fast food”, spēlējot datorspēles un citādi varam iegūt diezgan ātri. Šī ātrā dopamīna pieejamība veicina īstermiņa koncentrēšanos uz laimi, tādējādi padarot sarežģītāku ilgtermiņa veidu, kā sajusties laimīgam – attiecību veidošanu, draugu iegūšanu, – sarežģītāku.”

Daži padomi par to, kā sasniegt laimi:

  • Meklējot īstermiņa laimi, cilvēki kļūst mazāk fokusēti uz būšanu laimīgam ilgtermiņā. Piemēram, izvēloties apēst burgeru, “skrollojot” soctīklus un tā tālāk, tajā brīdī iegūstam šo dopamīna piepildīto prieku, kas diezgan ātri pāriet.
  • Laime, kā termins, iespējams, ir izdomāts, lai “sagruzītu” cilvēkus. Katram tā ir individuāla lieta, līdzīgi, kā mīlestība, laimei nav definīcijas. Tāpēc varbūt labāk ir koncentrēties uz to, kas dara tevi nelaimīgu, piemēram, konkrētiem ēdieniem, cilvēkiem un apstākļiem, tādējādi ir iespējams izvairīties no šīm nepatīkamajām izjūtām. Un varbūt tad arī rodas šī laimes sajūta.
  • Darbā un hobijos svarīgākais ir process – nevis būt laimīgam tikai brīdī, kad esi kaut ko paveicis vai izdarījis, bet sakārtot vidi tā, lai process izraisa patīkamas sajūtas.
  • Laime var būt gan process, gan rezultāts. Ir svarīgi nodefinēt, kurā formā pats jūties labāk – ātri sasniedzot rezultātu un sniedzoties pēc nākamā mērķa vai vienmērīgā procesā ieguldot laiku un enerģiju sasniegt to pašu rezultātu. Līdzīgi, kā ari naudas krāšanu lielākam pirkumam, ir divas izvēles – īsākā laika periodā strādāt vairāk vai pamazām “atlikt” finanses.

Paldies diskusijas dalībniekiem! Pilnu diskusiju skaties ŠEIT.

Projekts “Skaties un mācies” tika finansēts ar Eiropas Komisijas programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Raksta: Marta Muižniece

Diskusiju vadīja Hugo Huberts Puriņš.