No augusta līdz šī gada janvārim realizējām projektu “Skaties un mācies”, kura ietvaros Young Media House jauniešu grupa veidoja Latvijā aktuālu filmu seansus, kuriem sekoja diskusija, kas ļāva dziļāk ieskatīties filmas kontekstā un iepazīties ar nozares profesionāļiem, kas tāds radījuši. Kopumā noskatījāmies 6 filmas un tikāmies ar 19 kino nozares, skatuves mākslas, sociālo zinātņu, ārstniecības un citiem ekspertiem. Projekta laikā ieguvām prasmes un zināšanas par projektu plānošanu un ideju realizēšanu ar kurām vēlamies padalīties.
Īpaši noderīgi šie padomi būs tiem, kuri vēlas realizēt “Eiropas Solidaritātes korpuss” atbalstītos projektus. Tomēr – ieskaties arī tad, ja tev ir kāda ideja, kuru jau ilgi esi vēlējies pārvērst par pasākumu vai projektu.
KĀ VEIKSMĪGI VADĪT PASĀKUMUS?
Stāsta Hugo Huberts Puriņš: “Pateicoties tam, ka biju brīvā un atvērtā publikā, bija mazliet vieglāk iejusties un atrast konforta stāvokli visu priekšā. Publiskās uzstāšanās mēdz satraukt citus, jo viņi iztēlojas sliktākos scenārijus – klusa un neatsaucīga publika, lielas telpas, kas ir jāaizpilda ar savu balsi, neparedzētas situācijas, klasiskais “lampiņu drudzis” u.c. Tas viss īstenībā ir dzīves sīkums, jo ir jāatceras nozīmīga lieta, ko jūs visi esat, iespējams, jau dzirdējuši – saturs, ko jūs paasniedzat ir mazāk svarīgs par to, kā jus to saturu pasniedzat.iemēram, ja jūs vadīsiet pasākumu, kura temats skar veselīgu ēšanu, tad cilvēki labāk atcerēsies analoģijas un stāstus, nevis lielu kvantumu ar “cietajiem faktiem” un statistiku. Jūsu ķermenis ir mašīna, kādu benzīnu un eļļu ieliesiet, tikpat kvalitatīvu atdevi saņemsiet.”
Vairāk lasi ŠEIT.
KĀPĒC BŪT PROJEKTA KOMANDĀ?
Iesaka Marta Muižniece: “Uzdrošināties savu ideju pārvērst par mērķi un galu galā realizēt, manuprāt, ir liels sasniegums jebkurā vecuma posmā. Tieši tāpēc ļoti vērtīgi ir šādu pieredzi – izsapņu, plāno, realizē, – iegūt cik vien ātri iespējams, lai nekad neapstādinātu neticība sev. Darbs pie projektiem sniedz iespēju ne vien praktiski izmēģināt plānošanas, līderības un kritiskās domāšanas prasmes, bet arī iegūt plašu komūnu ar līdzīgi domājošiem jauniešiem. “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem iegūt atbalstu savu, iespējams, pirmo patstāvīgo projektu realizēšanā, turklāt – projekta pieteikuma forma ir viegli saprotama un liek jau pirms projekta realizācijas komandai apsvērt tā vadības nozīmīgākos aspektus un tos laicīgi ieplānot. Ieguvām ne vien lielisku pieredzi darbā komandā un izaicinājumu pārvarēšanā, bet arī iespēju sasniegt citus jauniešus.”
KĀ UZRUNĀT “NESASNIEDZAMUS” CILVĒKUS?
Pieredzē dalās Agnese Rituma: “Nebaidies ieslīdēt “dm” un pielāgojies. Formalitātes bieži vien aizņem parāk daudz laika. Ja konkrētajai personai, kuru vēlies uzrunāt, ir konts kādā no sociālajiem tīkliem, tad izmanto šo iespēju bez jebkāda riska kļūt par mēstuli, ar iespēju pārliecināties vai ziņa saņemta un izlasīta, kā arī ar ātras atbildes garantiju. Protams, tev jāpielāgojas konkrētas personas “statusam” sabiedrībā, iemantojot šo cilvēka cieņu un uzticību. Vienmēr laba ideja ir aizsūtīt officiālu vēstuli, kam seko atgādinājums sociālajos tīklos. Protams, ievērovisas pieklājības un gramatikas normas no lartviešu valodas stundām, kā arī pirmajā vēstulē uzrunā personu uz “Jūs”, lai vai cik atvērta šī persona tev šķistu. Līdzko pienāks atbilde, tu vari pielāgoties personas rakstīšanas stilam un pāriet uz neformālāku formātu. Galu galā neiespringsti, Tu es jaunietis, aizmirsts komats vai pārrakstīšanās kļūda ir nieks. Jaunieši var kļūdīties, nē, jauniešus vajag iedrošināt kļūdīties.Galvenais esi patiesi ieinteresēts, sagatavojies un pakonsultējies ar Google par šīs personas pieredzi.”
KĀ NOORGANIZĒT PASĀKUMU?
Stāsta Anna Brokāne: “Rīkojot pasākumus un aicinot viesus, vienmēr ir svarīgi atcerēties latviešu valodas stundas un viesus uzrunāt pieklājīgi un cieņpilni. Organizējot pasākumus, jāatceras, ka tas ir komandas darbs un visu nevajag uzņemties uz sevi vai visus darbus “uzgrūzt” vienam cilvēkam. Tātad svarīgi ir darāmos darbus sadalīt. Atkarīgs no pasākuma koncepta, bet, ja plānā ir rādīt, piemēram, kaut ko uz ekrāna vai kā citādi jāizmanto tehnika. Svarīgi, lai blakus ir kāds, kurš ļoti labi saprot tehniskās lietas, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī notiks kāda tehniska problēma un tad ir labi, ja blakus ir kāds tehnisks cilvēks. Svarīgi ir atcerēties, ka viss notiek tieši tā kā tam jānotiek un ja nu kaut kas neizdodas kā iecerēts, tad nevajag krist panikā, bet pieņemt situāciju un uztvert to kā mācību stundu, rīkojot nākamo pasākumu.”
KĀ IZBAUDĪT FILMAS SEANSU?
Stāsta Rūta Znotiņa: “Filmas piedāvā daudz vairāk nekā tās virspusēji noskatoties. Filmas skatoties uzmanīgi atklājas pavisam jauna pasaule. Zinot kontekstu filmām, nedaudz par režisoru un literatūru, kas apakšā izmantota rodas filmām vairākas dimensijas. Ja skatītājs iesaistās, viņš trenē pats savu uzmanību, attīstot savu domāšanu un iegūstot no filmas daudz vairāk. Mans ieteikums iesākumā būtu pēc filmas noskatīšanās uzmeklēt vairāk info par to, kaut vai tajā pašā youtūbā kādus video, kas atklāj faktus par filmu.”
Projekts “Skaties un mācies” tika finansēts ar Eiropas Komisijas programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.