Intervē Katrīna Magrina (KM) un Katrīna Rimša (KR)

Marija un Elīna ir pabeigušas Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un šobrīd mācās, attiecīgi sestajā un otrajā kursā Rīgas Stradiņa universitātē. Ja vēlies šo interviju ar neuzrakstītajām daļām noskatīties video formātā un uzzināt vairāk par meitenēm, tad noteikti ej uz Youtube kanālu “Pusfabrikāts” un noskaties interviju. Visi raidījumi ir pieejami arī audio formātā platformā Spotify.

KM: Ko tieši Jūs, meitenes, studējat Rīgas Stradiņa universitātē?

M: Es studēju Medicīnas fakultātē, programmā pediatrija.

E: Es studēju programmā medicīna. Strādāju arī Bērnu slimnīcā.

KR: RSU taču nepiedāvā studēt tikai medicīnu, vaine?

M: Jā, tā tiešām ir. Lielākajai daļa cilvēku RSU saistās tieši ar medicīnu, bet tas tāpēc, ka lielākā daļa no programmām ir saistītas ar veselības aprūpi. RSU ir 5 fakultātes, kas saistītas ar medicīnu, bet ir arī 3 sociālo zinātņu fakultātes. Var studēt jurisprudenci, Eiropas studijas un komunikāciju zinātnes.

KM: Kāpēc izvēlējāties tieši RSU?

E: Es vienmēr zināju, ka RSU skaitās prestižākā vieta, kur studēt medicīnu, tāpēc arī mērķtiecīgi gatavojos un stājos tieši šajā universitātē. Gāju arī uz sagatavošanās kursiem. Šobrīd man ir vairākas darba kolēģes, kuras studē medicīnu LU, un, godīgi sakot, mēs mācāmies vienu un to pašu. Atšķirība ir tāda, ka viņiem ir citādāka pieeja pārbaudījumiem. LU kolokviji un kontroldarbi notiek pārsvarā mutiski, velkot biļetes. Man šķiet, ka tas rada lielāku uztraukumu, nekā rakstot.

M: Man sākumā vispār nebija plāna studēt RSU. Vidusskolā mācījos starptautiskā bakalaurāta klasē, tāpēc biju pārliecināta, ka studēšu ārzemēs. Ap 12. klases pavasari, saprotot, ka mani nevienā ārzemju medicīnas programmā nepieņēma,  iesniedzu dokumentus gan LU, gan RSU. Tad aizgāju uz atvērto durvju dienām RSU un sapratu, ka manu tur nepatika. Neskatoties uz to, kaut kā viss sakrita, es tur tiku un beigās aizgāju arī studēt. Noteikti nenožēloju šo lēmumu, jo arī esot šeit, Latvijā, ir daudz iespēju darīt viskaut ko ārpus studijām.

KR: Pastāstiet sīkāk par iekļūšanu, kritērijiem un konkurenci.

E: Sākšu ar to, ka jānoliek ķīmijas vai bioloģijas eksāmens. Viņi skatās arī angļu un latviešu valodas eksāmenu atzīmi. Pēc procentiem komisija izrēķina balles un skatās, vai topošais students atbilst visām prasībām.

M: Ja es varētu sev kaut ko ieteikt, stājoties RSU, es ieteiktu kārtot gan ķīmijas, gan bioloģijas eksāmenus, lai varētu izvēlēties labāko rezultātu un stāties ar to.

E: Es vairāk gan koncentrējos uz ķīmiju, bet liku abus eksāmenus, lai man būtu drošības sajūta. Es arī noteikti iesaku kārtot abus eksāmenus.

KR: Kāpēc viņiem ir svarīga arī angļu valodas eksāmena atzīme? Vai tad studijas ir arī angliski?

M: Es domāju, tādēļ ka ļoti daudz literatūras materiālu, datu bāzu un pētījumu, īpaši jaunāko, ir tieši angliski. Lai to visu varētu atrast, konspektēt un saprast, ir jābūt labam angļu valodas līmenim.

E: Rakstot zinātniskos darbus, tos ir iespēja aizstāvēt starptautiskās konferencēs, kur viss noris angliski.

KR: Kāds ir mācību formāts un komunikācija starp pasniedzējiem un studentiem?

M: Man šķiet, ka formāts ir ļoti foršs. Katru gadu uzņem 200 latviešu studentus un tad viņus sadala grupās pa 12-14. Uz nodarbībām iet katra mazā grupiņa kopā. Tādejādi tu vari ļoti labi iepazīt savu grupiņu un just kaut kādu piederības sajūtu. Runājot par docētājiem, ir gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri. Pirmajos gados, kad mācies teoriju un visi docētāji ir pedagogi, pārsvarā viss ir kārtībā, bet jau tālākos kursos, kad ej strādāt klīnikās, tad skolotāji ir ārsti un ne visiem no viņiem svarīgākais ir atgādināt studentiem pamatus. Neskatoties uz to, RSU vienmēr ir atvērta komunikācija un studentiem ir iespēja izteikties par studiju kvalitāti.

E: Man ir ļoti paveicies ar savu grupu. Jau otro gadu mācāmies kopā, un šī grupiņa man ir kā otrā ģimene. Ļoti palīdz tas, ka jūties tā, it kā tu neej šīm grūtībām cauri viens pats, un apkārt ir cilvēki, kuriem ir tieši tik pat grūti. Līdz šim man bijuši ļoti labi, saprotoši docētaji un pasniedzēji.

KR: Vai universitāte rīko pasākumus studentiem?

M: Darbojoties pašpārvaldē, man bija iespēja ļoti daudz ko uzzināt gan par RSU, gan to, ko studenti dara. Visu gadu studējošo pašpārvalde organizē visdažādākos pasākumus ar mērķi atpūsties, iepazīties un uzzināt vairāk par pētījumiem, akadēmisko vidi utml. Visi pasākumi patiesībā sākas vēl pirms studiju gada. Iestājoties universitātē, augusta beigās ir liels pirmkursnieku seminārs. Aptuveni 200 studenti dodas ārpus Rīgas saliedēties un iepazīties cits ar citu.

KM: Vai piekrītat tam, ka studēt medicīnu ir grūti un ilgi?

E: Pirms biju sākusi studēt, man tā patiešām likās, bet tagad studējot  varu teikt, ka tā nav. Jāmāk saplānot savs laiks un saprast savas prioritātes.

M: Es teiktu, ka pirmie divi gadi ir paši grūtākie, jo jāiemācās visa teorija un pamati. Vairākas reizes tiek rakstīti kolokviji un visu laiku tiek pārbaudīts, vai studenti tiek līdzi mācībām. Kad tiek pāri pirmajiem gadiem, ļoti daudzi studenti jau daudz vieglāk atrod laiku sev un ārpus studiju aktivitātēm. Nav tā, ka visus 6 gadus nepametīsi savu rakstāmgaldu.

KM: Vai studijas ir dārgas?

M: Šobrīd, ja nekļūdos, mācību maksa ir 3600 eur gadā, bet lielākā daļa ir budžeta vietas. Katru gadu uzņem aptuveni 230 studentus un no tiem 200 studenti tiek budžeta vietās. Pat ja pirmajā gadā esi ticis maksas vietā, vēlāk, skatoties pēc atzīmēm, ir iespēja tikt budžeta vietā. Man tā bija. Pirmajā gadā es maksāju, bet kopš ta laika neesmu maksājusi par studijām.

E: Salīdzinot ar LU, šeit ir labāka sistēma, jo, ja esi iekļuvis budžeta vietā, tad neviens nevar tevi no tās izmest ārā. Pat ja mācīsies uz četriniekiem, nebūs jāmaksā par studijām.

KM: Vai ir bijuši brīži, kad esat apsvērušas beigt medicīnas studijas?

E: Parasti pirms kolokviju laika ir ļoti laba sajūta, bet kolokviju periodos ir tiešām grūti, Gan fiziski, gan emocionāli. Vēl nevienu reizi neesmu apsvērusi pamest studijas, bet noteikti ir bijuši ļoti grūti brīži.

KM: Kā mācības noris šobrīd, covid laikā?

M: Man visas teorētiskās nodarbības notiek Zoom, tas ir ļoti vienkārši un ērti. Ar prakstisko darbu, protams, ir grūtāk. Man kā 6. gada studentei pagaidām prakses nav atceltas.

E: Kolokvijiem tiek izmantotas speciālas programmas, kas seko līdzi, lai mēs nenorakstītu. Pirms kolokvija ir jāparāda sevi, sava apliecība, apkārtējā vide, lai redz, vai nav špikeru. Darba laikā ir ieslēgta kamera un mikrofons. Tie reģistrē gan skaņas, gan jebkādas kustības. Programma atzīmē aizdomīgos momentus un pasniedzējs pēc tam tos pārskata un pārbauda, vai studenti nav špikojuši.

KM: Praksi piedāvā RSU, vai pašam jāmeklē?

M: Prakse ir ieplānota trešā, piektā gada beigās un sestajā gadā. Trešā gada beigās ir medicīnas māsas prakse, ar domu, ka pirmajos 3 gados esi apguvis visu nepieciešamo, lai strādatu kā māsa. Piektā gada beigās ir ārsta prakse, kad vari jau sākt darboties kā ārsts un sestajā gadā ir līdzīgi. Studenti strādā kopā ar ārstiem, izmeklē pacientus un pat nosaka diagnozes. Visas prakses vietas piedāvā universitāte. Latvijā, īpaši reģionālās slimnīcas, ir diezgan atsaucīgas un uzticas jaunajiem studentiem. Universitāte iedod studentiem sarakstus ar pieejamajām prakses vietām. Viss, kas studentam jāizdara, ir jāizvēlas un jāpiesakās.

KM: Vai ir pieejamas apmaiņas iespējas?

M: Ceturtā un piektā gada studentiem ir iespēja doties Erasmus apmaiņās. 

KR: Ko Jūs novēlētu mūsu skatītājiem/klausītājiem/lasītājiem ?

M: Es novēlētu nenobīties no medicīnas programmas un priekšā esošajiem 6 gadiem. Laiks paskrien ļoti ātri, un ieguvums ir daudz vērtīgāks par ieguldīto laiku.

E: Es piekrītu Marijai. Ja jūti, ka medicīna tev interesē, tad nevajag klausīties tajos, kuri saka, ka ir ļoti grūti. Labāk izmēģini un jebkurā brīdī vari pamest studijas, ja tas tomēr nav tev. Ja tiešām patiks tas, ko mācīsies, tad nemaz nepamanīsi to, cik ātri paskries seši studiju gadi.