Mirdzoša un siltas harismas apveltīta būtne, par ko bez liekuļošanas var teikt You Leave a Little Sparkle Wherever You Go.* TV raidījumu Rīgas stila pavēlnieks un Tete-a-Tete ar Rīgu vadītāja un producente LELDE LIETAVIETE ar savu darbošanos iedvesmo arī citus radīt mazus un lielākus mākslas darbus. Gluži vienkārši tāpēc, ka viņa ir atradusi sava darba prieka un enerģijas avotus.
* Lai kur tu ietu, tu aiz sevis atstāj dzirkstelīti.
Kustība kā degviela
Lelde ir aktīva un mērķtiecīga jau no bērnības, labprāt iesaistījusies visos skolas organizētajos pasākumos, centusies apmeklēt pēc iespējas vairāk dažādu izglītojošo pulciņu – gan floristikas un volejbola, gan literatūras un deju nodarbības, dziedājusi gan korī, gan ansamblī. Taču, lai gan dzīvesveids bijis ļoti aktīvs, uzstāšanās publikas priekšā vienmēr esot izraisījis milzīgu lampu drudzi. «Pasniedzēji vienmēr uzsvēra, ka bailes pirms kāpšanas uz skatuves būs tikai sākumā, pirmajās reizēs. Nekā! Mani pārņēma tādas kā panikas lēkmes, no kurām reizēm kļuva arī fiziski slikta dūša. Atceros, reiz nopietni domāju, vai skatuve vispār ir piemērota man, ja nespēju bez sirds lec ārā pa krūtīm sajūtas nodejot pat vienu deju koncertā,» atceras Lelde, kas tagad itin bieži vada ne tikai pašas veidotus pasākumus. «Dzīve pierāda, ka visa pamatā ir treniņš un savas pašpārliecinātības audzināšana.» Lelde gluži kā bērnībā mīl kustību un sevī mītošo urdoņu darboties. «Draugs mani mēdz pavilkt uz zoba, ka tas ir tāds vecums, kad esi gatavs gāzt kalnus, un ar laiku tā bangojošā jūra manī nomierināsies,» smejas Lelde, kas mierā sēdēšanu rokas klēpī salikušai nekādi nespēj asociēt ar sevi. «Man katra darba diena ir citāda, tieši to es arī visvairāk mīlu šajā profesijā. Atšķiras arī dienu noslodze – citreiz kā sāku no rīta skriet uz intervijām, tad uz kādu televīzijas tiešraidi, tā tik vakarpusē saprotu, ka neesmu īsti atvilkusi elpu. Tomēr ir dienas, kad tiešām sēžu uz vietas ar telefonu rokās un plānoju savu raidījumu stāstu varoņus, zvanu, lai uzrunātu tos, organizēju filmēšanu.» Viņai mīļākas gan tās skrienošās dienas, kad jūtams azarts, kad pati izaicinājusi sevi – Lelde, vai tiksi galā?
Izbaudīt nogurumu
Tomēr nogurums viņai arī nebūt nav svešs. Atšķirība ir vien tajā, ka Lelde to neizjūt kā pārslodzi un vēlmi aizbēgt no visiem pienākumiem vai kārdinājumu atteikties no iesāktajiem projektiem. «Nogurumu es izbaudu, jo strādāju tā, lai tas garšo pēc gandarījuma. Tad skaļo nopūtu – visi pūliņi bija tā vērti – var teikt ar prieku, » stāsta Lelde. Nevar nepiekrist – gandarījums tiešām iedvesmo, un dod vairāk pārliecības nākamos soļus spert lielākus. Bet darba augļus bez laika plānošanas baudīt būtu ļoti grūti. «Es mēdzu būt haotiska, tāpēc plānotāju neizlaižu no rokām. Tajā atzīmēju visas tikšanās un darāmos darbiņus. Un esmu sapratusi, ka man ļoti efektīvi un ērti ir strādāt, rakstot darbus uz līmlapiņām dažādās krāsās,» Lelde stāsta, paskaidrojot, ka uz zaļās krāsas lapiņām viņa raksta darbus, ko būtu vēlams paveikt (tātad tos, kas var pagaidīt), bet oranžās lapiņas plānotājā ir paredzētas neatliekamiem uzdevumiem. «Sistematizēts darbu saraksts man palīdz neapjukt. Un tad arī nepārņem sajūta, ka darbu ir tik daudz, ka ar tiem nemaz nav iespējams tikt galā.»
Pacel omu, nospied play!
Vai tev ir pazīstami tādi rīti, kad izkāp no gultas ar nepareizo kāju vai, atverot acis, saproti, ka laikam solīta trešā nelabvēlīgā laika prognoze? Reizēm viss, kas nepieciešams, ir pareizā mūzika! «Man mūzika ir meditācija un tāds kā enerģijas batoniņš reizē,» stāsta Lelde. «Esmu lasījusi pētījumus par to, kā mūzika iedarbojas uz cilvēka psihi. Un patiešām ticu mūzikas saiknei ar mūsu noskaņojumu.» Viņa atceras, ka pirms pāris gadiem, ejot pa ielu un austiņās klausoties The Verve. Bitter Sweet Symphony, vienmēr jutās tā, it kā soļi trotuāru neskartu. It kā viņa zemu lidotu! Un vai tā nav laba doma – kolekcionēt melodijas, kas tevi iedvesmo? Sarakstīt uz lielas lapas dziesmas, kas uzlabo garastāvokli un asociējas ar patīkamiem piedzīvojumiem, tad piespraust sarakstu istabā pie sienas – un katru reizi, kad lūkosies pēc iedvesmas, atliks vien izvēlēties! Un arī tad, ja noskaņojumu neuzlabo mūzika, degunu nokārt nevajag nekad. «Es bieži sev saku, ka katrai medaļai ir divas puses. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs uz konkrēto situāciju skatāmies. Gaišo vai amizanti ironisko pusi, par kuru pasmieties, noteikti var ieraudzīt! Pūšanās un pukstēšana neko neatrisina un nemaina, tikai sabojā garastāvokli sev un sliktākajā gadījumā arī līdzcilvēkiem. Nav vērts tādām emocijām tērēt laiku un dot tam enerģiju.»
Smiekli atbrīvo!
Kādreiz praktizējusi jogu, Lelde atceras un stāsta par kādu neierastu, tomēr, viņasprāt, efektīvu jogas veidu, kas uzlabo garastāvokli vienlīdz labi kā laba mūzika. «Vai kādreiz esi mēģinājusi smieklu jogu?» jautā Lelde, kas reiz bijusi uz šādu nodarbību. «Tas bija kaut kas brīnišķīgs! Pēc atslābinošās meditācijas grupā esošie cilvēki guļ uz zemes pustumsā, acīm ciet, klusējot. Tad pasniedzējs aicina katram domās cauri savam ķermenim vadīt smaidu. Pavisam lēnām, sākot ar domu, kā smaida pirkstu galiņi, tad ceļgali, un tā cauri visam ķermenim, līdz smaids fiziski iezogas arī sejā. Kad pasniedzējs sāk skaļi ķiķināt, tu vairs nespēj pretoties!» atceras Lelde. Bez it kā jebkāda iemesla skaļā balsī tad sāk smieties arī pārējie cilvēki grupā. «Iesmejies tu, iesmejas vēl kāds, līdz patiešām visi kā noburti smejas kopā. Līdzīgi kā draugu vidū, kad viens sāk gardi smieties, pašam jāsmejas par to, kā otrs smejas,» stāsta Lelde, kas iesaka izmēģināt šo jogas veidu sava laimes hormona vairošanai.
Vēlies iedvesmot citus? Esi laimīgs!
Un vien tad, kad mēs paši esam pilni dzīva prieka, varam iedvesmot arī citus. «Tad gan jāatceras, ka noteikums es būšu iedvesmotājs nedrīkst būt pašmērķis. Tad tas nestrādā. Tāpat kā ar harismu, tā vai nu ir, vai nav,» Lelde stāsta. «Vienmēr no sirds priecājos par tiem cilvēkiem, kuru klātbūtnē citi jūtas atbrīvoti. Ja tavā ģimenē, darba kolektīvā, draugu vai paziņu lokā šādi cilvēki ir, novērtē to, jo šī klātesamība un siltums motivē būt labākam,» stāsta Lelde, piebilstot, ka patiesībā mūsos katrā mīt kāda kaislība un talants, ko darot, varam iedvesmot citus. «Ar labo gribu un mīlestību paveikts darbs nepaliek nenovērtēts, kādu tas pavisam noteikti pozitīvi iespaidos!» To apliecinājuši arī Leldes veidotā televīzijas raidījuma Tete-a-Tete ar Rīgu stāstu varoņi, kurus vieno sapnis darīt dzīvē to, kas viņiem sagādā baudu. Tas ir nebeidzamas enerģijas loks, kurš sākas ar Leldes izveidotu stāstu sižeta formātā un nebūt nebeidzas ar sasniegtajiem skatītājiem. Citu cilvēku pieredze, spēks un ticība savai idejai iedvesmo katram sapņot savu lielo sapni. «Manī mīt vēlme dalīties ar dzīves krāsām, atklāt citiem pasaules daudzveidību un parādīt, ka svarīgākais par izvēlēto ceļu, ir mērķis, kurp dodamies. Patiesība katram ir sava, un neviena no tām taču nav aplama,» smaida Lelde, kas iedvesmu tver caur impulsiem – tās var būt dabas parādības, māksla, mūzika, pārsteidzošs ēdiens, ceļojumi, kāda laba grāmata un, protams, satiktie cilvēki.
Pie katras iespējas – ceļo!
«Man ļoti patīk teiciens – ceļošana ir vienīgā lieta, kuru nopērkot tu kļūsti bagātāks. Un ceļot nenozīmē tikai doties pāri robežām, arī Latvija ir brīnumjauka un skaista vieta, ko pētīt un izzināt. Sevis bagātināšanai ir jāsākas ar vietējo tradīciju apgūšanu, un pēc tam, mēs varam tam uzpūst pasaules elpu,» iedvesmojoši stāsta Lelde, kas situācijas ārpus savas komforta zonas visbiežāk saista tieši ar ceļojumiem. «Reiz man nozaga somu ar pasēm, tāpat esmu aizvesta Kambodžā uz viltus robežu, ar draugu esam nokrituši no motorollera un atraduši tādu traumpunktu, kur itin neviens nerunāja angļu valodā,» stāsta Lelde, bet ne ar sašutumu sejā. Ja spējam atrast gaišo pusi nepatīkamajai situācijai, brauciens nebūt nešķiet neveiksmīgs. Un tā viņa iesaka visiem skatīties arī uz ikdienas nebūšanām.
Teicieni, kas Leldi iedvesmo
» Visas mūsu robežas ar «nē, nevaru, nemāku» ir prāta iztēles auglis, labi mēslots sevis šaustīšanas un neticības augsnē. Mēs varam stipri vairāk, nekā domājam.
» Vienmēr un visur – cieņpilna attieksme pret ikvienas profesijas pārstāvi. Katram ir savs aicinājums, mēs neesam tiesīgi iedalīt augstāk un zemāk stāvošos.
» Sacensties, lai pārspētu pats sevi.
» Pašizglītoties. Nepārtraukti. Neļaut sev ieslīgt pašpietiekamības mīkstajos pēļos, mēs dzīvojam ārkārtīgi plašā izvēļu un iespēju laikmetā. Izmantot šo priekšrocību vērtīgi – ļaut sev pieredzēt dažādo!