“Emīlija. Latvijas preses karaliene” – kinoteātros no 1. oktobra

Raksta: Venta Ilva Stūris

Foto: filmas publikācijas foto

“Sveiciens visiem svētkos!” – šie vārdi 16. septembrī izskanēja daudz no gandrīz visas klātesošās daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” komandas mutēm. Filmas mediju seanss un gaidāmā pirmizrāde tiešām ir svētki, jo atzīmē pirmā daudzsēriju filmas-seriāla, kuru atbalstījis Nacionālais kino centrs, nonākšanu pie skatītājiem.

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.

Šī gada 20. septembrī kinoteātrī Splendid Palace Latvijas un pasaules pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Pēc pirmizrādes filma no 23. septembra būs pieejama skatītājiem izklaides platformā Tet+,  bet no 1. oktobra – kinoteātros visā Latvijā.

Filma izceļas ar savu straujo attīstību – tās izveide tika sākta 2020. gada septembrī – un attīstību pandēmijas laikā. 

“Tam kovidam var arī teikt milzīgu paldies, tāpēc ka tā iespēja koncentrēties mums visiem uz šo darbu bija daudz lielāka nekā normālos apstākļos, kad mēs katrs darām vēl citus darbus, kad aktieriem ir jādomā par lomu, no kuras viņi atnāk uz filmēšanas laukumu no teātra,” par filmas radošo procesu stāsta viens no režisoriem – Andis Mizišs. 

“Man šis darbs paliks mūžam atmiņā, jo viss sagatavošanās periods norisinājās Zoom, scenāriju apspriedām Zoom, pat aktieru proves norisinājās Zoom, kas sākumā bija ļoti mulsinoši. (…) Bija arī citi pandēmijas uzliktie zīmogi, piemēram, filmējot lielu, krāšņu balli ir ierobežojums – 20 cilvēki. Bet tāpēc arī kino ir izlikšanās māksla, un es domāju, ka komanda ar visiem izaicinājumiem lieliski tika galā,” komentē 2. un 4. sērijas režisore Kristīne Želve.

 “Es izbaudīju to, ka tumšajā laikā, kas bija pandēmijas pīķis, akūti klaustrofobiskajās bezgalīgajās Zoom konferencēs, Tu varēji izrauties filmēšanas laukumā, izjust radošo garu un izjust tādu kino brīvību. Tas bija tiešām unikāli,” stāsta 6. sērijas režisors Dāvis Sīmanis. 

Sešas aktierkino sērijas ir autoru mākslinieciska interpretācija par galveno varoni un vēsturiskajiem notikumiem, bet septītā sērija ietver dokumentālas liecības par filmas varoņiem, viņu prototipiem pēcnācēju atmiņās mūsdienās.

Filmas treileri iespējams apskatīt šeit

Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, operators – Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, montāžas režisori – Andris Grants, Paula Popmane un Armands Začs, komponists – Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Ernests Ansons, galvenais producents – studija Mistrus Media, Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi.

Filmas izveidi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Nacionālais kino centrs, seriāla nacionālie kopproducenti ir vietējā satura veidotājs Tet studio un Latvijas Televīzija.

Filmas izveidi atbalsta Rīgas Kinostudija (Inta Kaņepāja), Vāgnera biedrība (Māris Gailis),  “Latvijas Avīze”, izdevniecība “Santa”, Pēteris Benjamiņš, “SDG Lightning”, “Arcogints”,  antikvariāts “Jurates & Jurgitos salons”, “Mēbeļu kvartāls”, salons antikvariāts “Viss antīkais”, antikvariāts “Rokoko”, WOLT, Jaunais Rīgas teātris, “Pupuchi”, “Krippu”, “Zelta Rieksts”, “Durbes veltes”, “Lauku tējas”, “Auto 26”, “Keune Haircosmetics Latvia”, “Irve”.